“Dievs dāvājis cilvēkam mūziku, kas palīdz mums ar Viņu un savā starpā satikties…” (J.Kundziņš)

Get Adobe Flash player
HISTORISCHESwörterbuch de
VĒSTURESvārdnīca lv

 

GARAmūzika…GARAzīmes…GARAvēsts...

ZELTAzīmes…VĒSTURESvārdnīca...

 

Ko tas nozīmē, kāpēc kādai mājaslapai tik šauri latviešu valodā, ka nepieciešams radīt jaunvārdus (JAUNvārdus) vai pat JAUNgramatiku?

Kas attīstās brīvāk – gars vai mūzika?

Vai Vēstis drīkst sūtīt tikai Dievi un vēstneši?

Vai VISS Zelts spīd? Un tumsā....?

Kas melīgāks par vēsturi? Kas muļķīgāks par vārdnīcu, kur kāds mēģina ar vārdiem aprakstīt vārdus...?

 

Novadpētnieks, bibliotekārs, rakstnieks un sabiedrisks darbinieks Zigurds Kalmanis no tūkstošiem tikai GARĀ sastaptu iespēju izvēlējās divus vārdus, izveidojot jaunu idiomu... VĒSTURESvārdnīca.

GARAmuzika.lv publicēts Zigurda Kalmaņa pētījums „Vējš pār Lībgiem”, kam sekos rinda citu darbu...

Pirmais GARAmuzika.lv starptautiskās sadarbības paraugs – Volfa Lakševica grāmatas pasaules pirmpublicējums internetā (skat. – zemāk, sagatavošanā vairāki projekti...).

Paldies mācītājam Jānim Kundziņam par projekta iniciatīvu, atbalstu un pārraudzību.

Paldies visiem, kuri kļuvuši par GARAmuzika.lv sadarbības partneriem vai plāno sadarbību...

Paldies visiem, kuri lasīs un vēros (VĒSTURESvārdnīcai arī vizuāla dimensija – GALERIJĀS).

Izvēlieties un piedāvājiet savus GARAapceru variantus.

Jauks bērns priecāsies, ka viņam daudz radošu vecāku...

 

Aleksandrs Poļakovs. Zigurds Kalmanis. Latvieši

„Vāveres riteņa” vēsture

Biedrības „Aleksandra Pelēča lasītava” dibinātāji Zigurds Kalmanis (no kreisās) un Māris Arbidāns (1957-2007).

 

Domubiedru grupa Dižstendē un Talsos, attīstot latviešu dzejnieka, Talsu novadā pirmā atjaunotā „Triju zvaigžņu” ordeņa kavaliera Aleksandra Pelēča (1920-1995) piemiņas saglabāšanas ieceri un turpinot 1994. gadā aizsāktā projekta „Skrīnis” attīstību, 2005. gadā dibināja biedrību „Aleksandra Pelēča lasītava” (Association Reading-room of Aleksandrs Pelecis). Biedrība rūpējas par sabiedrības garīgās kultūras un radošu ideju veicināšanu, dokumentē dzejnieka A.Pelēča kultūrvēsturisko mantojumu, atbalsta un realizē nekomerciālus kultūras projektus, sadarbojoties ar  ieinteresētām organizācijām un privātpersonām Latvijā un ārvalstīs.

 

„Lasītavas” ieceres pirmo gadu atbalstītājs, Dundagas pagastvecis Gunārs Laicāns apgalvoja, ka iespēju aizvien ir bezgalīgi daudz un katra piedāvā savu vāveres riteni. Visgrūtāk, protams, atrast īsto „vāveri”, kura labprāt būtu ar mieru šo riteni griezt.

 

Zigurds Kalmanis „Vāveru” sasaukšanās. Lasīt - šeit.

Zigurda Kalmaņa  īsa biogrāfija. Pēc GARAmūzikas lūguma sagatavojusi - Maija Laukmane. Lasīt - šeit.

lvde

 

Katrs, kurš nodarbojas ar lielās brīvkungu un baronu fon Firksu ģimenes ģeneoloģiju (= ģimenes vēsture), kas ietver laika posmu no pirmajām dokumentētajām liecībām 1306. gadā līdz mūsdienām, sastopas ar problēmu, ka ziņas atrodamas daudzos avotos. Tie apraksta nelielu laika sprīdi, bet apkopošana ir laika un darbietilpīga. Jums piedāvājam Vispārīgo ģeneoloģiju, kas atrisinās šīs grūtības.

Sevišķi izceļamas sadaļas „Fon Firksu dzimta senākajā Baltijas vēsturē“ un „Ģērbonis“. Lai veicinātu dzimtas vēstures pārskatamību, tā sistematizēta ciltīs, līnijās, zaros, pazarēs un namos. Pastiprinot grāmatas vizuālo izteiksmību, pievienoti dažu īpašumu attēli.

Volfs Lakševics

Wolf Lackschewitz    Kivik. 25.3.2011

 

Genealogie des kurländischen Geschlechts der Freiherren und Barone v. Fircks.
Lasītšeit. (faila ielāde var ilgt līdz 4 minūtēm...)
Lejuplādētšeit.

 

Kurzemes brīvkungu un baronu fon Firksu dzimtas ģeneoloģija.
Latviskojuma fragmenti - GARAmuzika.lv
Lasīt šeit.

 

 

 

 

Volfs Lakševics. Īss dzīves gājums - šeit.

 

 

 

 

 

Kurzemes brīvkungu un baronu fon Firksu dzimtas ģērboņu īss katalogs.
Attēli, teksts, dizainsVolfs Lakševics
Latviskojums – GARAmuzika.lv 
Apskatītšeit.

 

 

 

 

 

 

Ceļvedis pa Nurmes dievnamu – Kirche von Nurmhusen.
Attēli, teksts, dizainsVolfs Lakševics
Latviskojums – GARAmuzika.lv
Apskatīt - šeit.

 

 

 

 

 

Volfs Lakševics - grāmatas vāks ar jaukāko ģērboni.
1935.gads Strazde. 1931. gadā dzimušais Volfs un gadu vecākais brālis Oderts Lakševici.
Volfa Lakševica otrs mīļākais Firksu dzimtas ģērbonis.
Nurmes dievnams.
lvde

 

Baltiešu aristokrātiskās muižnieku dzimtas Baronu fon Firksu ciltskoks, ko ģimenē dēvē par “Volfa palagu” ietver visus dzimtas vīriešu kārtas pārstāvjus no Ordeņa vasaļa Volmāra fon Firkss (Wolmar v. Ficks) Tallinā (Wierland) ap 1450. gadu līdz jaunākajam dzimtas vārda mantiniekam (19. paaudze). Sākot ar 15. paaudzi pieminētas arī sieviešu dzimtes pārstāves. Visas personas ir sakopotas dzimtu Namos ( = muižu īpašumos). No 1566.gada līdz nacionalizācijai 1920. dzimtas muiža – Nurme (Nurmhusen) ir dzimtas īpašumā.

Šo ciltskoku 2008. gada septembrī veidoja Baronu fon Firksu dzimtas oficiālais, autorizētais ģeneologs Volfs Lakševics (Wolf Lackschewitz).

Attēli, teksts, dizainsVolfs Lakševics. DVD – pasūtīt –   Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu - Aleksandram Poļakovam – Baronu fon Firksu ciltskoks.

lvde
lvde

 

Baronu fon Firksu (Barone v. Fircks) muižas un to īpašnieki.
I daļa Nurme, Brizulas

 

Grāmatas autors Volfs Lakševics - fon Firksu dzimtas oficiālais, autorizētais ģeneologs. Šī darba pamatā Volfa Lakševica Zviedrijas arhīva materiāli, kā arī viņa personiskās zināšanas. Sagatavošanā grāmatas II daļa.

 

Grāmata ir ziņu, atziņu, izziņas avots, kur sakopoti raksti, dokumentu noraksti, faksimili, vēstules, testamenti, attēli, atstāsti, leģendas, anekdotes. Grāmatas autors vairāk kā 80 gadus nes sevī ne vien asinsradniecību Baronu fon Firksu dzimtā, bet arī domas, jūtas, rūpes par dzimtas, Dzimtenes vēsturi un nākotni... par Latvijas (savas un mūsu) laika ritumu.

No dziesmas nenāktos izraut vārdu, no Latvijas vēstures nozīmīgu Latvijas un Latviešu mīlestībā balstītas vēstures lappuses atainojumu.

Grāmatas manuskripts pabeigts 2012. gada 15. maijā.

 

Güter der Barone v. Fircks und ihre Besitzer
I. Teil - Nurmhusen, Bresilgen.
Baronu fon Firksu (Barone v. Fircks) muižas un to īpašnieki.
I daļa - Nurme, Brizulas 
Lasīt grāmatu - šeit vai lejupielādēt - šeit. (faila ielāde var ilgt līdz 4 minūtēm...)

Grāmata publicēta 2012. gada 25. maijā www.GARAmuzika.lv Vācu valodā. 235. lpp. Grāmatā ap 250 ilustratīvā materiāla vienību - fotogrāfijas, dokumentu faksimili.

 

Priekšvārds

Jau vairāk kā divdesmit gadus es krāju rakstus, dokumentus un attēlus, kas saistīti ar Baronu fon Firksu ģimeni. Mana interese par šo ģimeni sakņojas apstāklī, ka mūs vieno radnieciskas saites. Mana māte bija Baronese von Firksa no Pedvāles dzimtas Nama (atzara), bet sievasmāte Baronese fon Firksa no Nurmes dzimtas Nama (atzara).

Pirms piecām paaudzēm šīm dāmām bija kopīgas radnieciskas saites ar Fridrihu Evaldu fon Firksu (Friedrich Ewald v. Fircks) (miris 1802.)

Kopš Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1990. gadā, es gandrīz ik gadu esmu vismaz vienu, divas reizes apmeklējis Latviju. Pamatā mani tur interesēja bijušie Firksu īpašumi. 1994. gadā strādāju Latvijas Valsts arhīvā, kur atrodas daudzi fon Firksu ģimenes dokumenti. Pēc manis Kitta fon Štuncnere, dzimusi Baronese fon Firksa ( Kitta v. Stünzner, geb. Baronesse v. Fircks) turpināja iepazīties ar dokumentiem un krāt tos.

Vēlāk šo darbu turpināja Barons Klauss-Dīters fon Firkss, studējot arhīva saturu, un sastādīja ļoti bagātīgu dokumentu katalogu. Taču, kā viņš teicis, visaptveroša šo dokumentu apzināšana būtu „mūža darbs“, ko laika vai intereses trūkuma dēļ neviens vēl nav uzņēmies.

Šī darba pamatā mana Firksu arhīva materiālu, kā arī manu personisko zināšanu kopums par Firksu ģimeni un Nurmuižu.

Rundāles pils Direktors Dr.h.c. Imants Lancmanis un latviešu vēsturniece un arhīvu zinātniece Valda Kvaskova man snieguši vērtīgas izziņas un padomus. Viņiem esmu sevišķi pateicīgs. Tāpat mana pateicība Nurmes mācītājam Ēvaldam Bērziņam, baznīcas padomes loceklei Aldai Smilgziedai, bijušajam Nurmes birģermeistaram (Laucienes pagasta padomes priekšsēdētājam – tulk.) Ilgvaram Krūzem un skolotājai, manam tulkam, Ligitai Šnoriņai par uzticamu atbalstu gadu ritumā.

 

Wolf Lackschewitz, Kivik 2012

Oderts Lakševics

"Lakševicu dzimta no Ladzas Lībagu pagastā un citi šī uzvārda dzimtu zari"

 

Ģeneoloģija – zinātne par dzimtu vēsturi, devusi iedvesmu aizraujošam stāstījumam par kādu Kurzemes dzimtu, ļaudīm, likteņiem laikmetu griežos.

Tā stāsta par vēsturi, dzimteni, tēvzemi, bērniem, vecākiem, vecvecākiem, krustvecākiem, vīriem, sievām, bēdām, priekiem,  uzcītību, sasniegumiem, neveiksmēm, mācīties prieku,  likteņiem, atbildību, mīlestību, atmiņu, aizmirstību, dzimšanu, dzīvi, dzīvību un nāvi. Grāmatā atradīsiet interesantus vēsturiskā fona skicējumus, nodaļu ar baltvācu valodas skaidrojošiem tekstiem, cieņas un mīlestības liecības dzimtas, dzimtas vārda sakņojumam, tēvam Aleksandram Teodoram Lakševicam, Kurzemei, Latvijai un tās tautai.

Oderts Lakševics apraksta dzimtas „ceļus” no Mickel - dzimis 1727.gadā Ladzas Lībagu pagastā, 1806.gadā 2. janvārī dzimušā un 12. janvārī kristītā Indrikkis, kura vārdam Talsu baznīcas grāmatā vēlāk, pievienots uzvārds Lakševics (arī vārds kļuva skanīgāks – Heinrihs), līdz gadu tūkstošu mijai.

Patreiz dzimtas vārds sastopams visā pasaulē.

Tā ir grāmata par domu zīmi starp gadskaitļiem uz kapakmens, un bezgalīgo dzīvi...

Tā ir grāmata, kas vedina atbildīgāk vērtēt citu dzīves un savējo.

 

Odert Lackschéwitz"Das Geschlecht Lackschewitz aus Ladse in Kurland nebst weiteren Stämmen gleichen Namens". Baltische Ahnen- und Stamtafeln. Sonderheft 26. In Verbindung mit Deutsch-Baltischen Genealogischen Gesellschaft, Darmstadt. Hamburg 2001., – 134. s., PDF.

 

Oderts Lakševics"Lakševicu dzimta no Laidzes Kurzemē un citi šī uzvārda dzimtu zari". Baltijas seņču un dzimtu katalogs. Specizdevums 26. burtnīca. Sadarbībā ar Baltvāciešu ģeneoloģisko biedrību , Darmštate. Hamburga 2001., - 134. lpp., il., PDF,  teksti vācu un latviešu valodās. Lasīt Oderta Lakševica īsu biogrāfijušeit. Lasīt grāmatu - šeit. (faila ielāde var ilgt līdz 3 minūtēm...)

Dievnami. Nurme, Balgale, Stende, Strazde.  2010. gada Ziemassvētki aizvadīti. Rit aizsnigušā gada beidzamās dienas. Vien Laucienes pagasta pārvaldes sekretāre Tatjana Zāģere „savā postenī“. Bijām pazīstami tik elektroniski. Sirsnīgi izrunājāmies par lielisko sadarbību GARAmuzikas projektā.  „Un tā mūsu deputāte Ina Jurkeviča“, viņa norāda uz pagastmājā ienākošo simpātisko dāmu.

 

„Ak tad jūs tas kungs, kam rakstījām un kurš grib visu zināt… Vai Aldu jau satikāt? Taņa piezvaniet lūdzu, viņa tūdaļ būs klāt.“

„Nāciet uz dievnamu, visu izrādīšu, te ar brošūra par mums… bija tūkstotis, bet tā te viena no beidzamajām, pa ilgajiem gadiem izgājušas…“

 

Tā ar Nurmes Dievnama „dvēseles“ Aldas Smilgziedas iniciatīvu aizsākās GARAmuzikas Fotogrāfiskā dimensija. Pārrunājām „draudzes rūpi“ ar mācītāju Jāni Kundziņa kungu, un viņa doma, ka varētu informāciju prezentēt ar modernākā formā par brošūru… Talsu fotmākslinieku kopas aktīvs dalībnieks Raitis Strautmanis uz GARAmuzikas  e-pastu atbildēja – „… bet protams , ļoti interesanti, parunāšu ar puišiem…“

 

Š.g. 18. un 19. aprīlī Talsu novada fotomākslinieki  Raitis Strautmanis, Māris Riķītis, Gints Gerhards, Andris Krūmiņš, GARAmuzika.lv sagatavojuši pāri par 800 attēlu no Nurmes, Balgales, Stendes, Strazdes Dievnamiem. Sagatavojām ap ceturtdaļsimta kolāžu – pastkaršu uzmetumu ( tās vēl veidojam, uzlabojam, darbs turpinās… ), mākslinieka aci un tehnisku palīdzību nav lieguši Zigurds Kalmanis, Jānis Kundziņš no Talsiem un fotomākslinieks Sandis Grandovskis no Luksemburgas… Pateicamies draudzēm par palīdzību fotosesiju laikā, vēlējumiem, padomiem…

 

Nododam Jūsu uzmanībai četru Dievnamu pastkaršu kolekciju, ko varat aplūkot – šeit.

Dievnamu pastkaršu kolekciju, ko varat lejuplādēt un printēt – šeit.

FOTOsesiju darbi apskatāmi arī GALERIJAS – Draudzes, Dievnami, …. pagasti šeit.

Pilnas kvalitātes fotogrāfijas un kolāžas uz DVD varat pasūtīt, e-pasts – Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu .

Zigurds Kalmanis

Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtam 2012.gada 23.aprīlī aprit 90 gadu”.

Stendes ir vairākas. Pilsēta Stende pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ventspils, kaimiņu pagasta Pastende pie Talsu-Ventspils šosejas un Dižstende, savulaik saukta par Selekciju. Ventspils un Talsu novadu robežjoslā pazīst Zlēkstendi, bet Puzes pagastā savulaik stāvējis Stendes krogs. Tā vai citādi visi minētie vietvārdi izvietojas gar Ziemeļkurzemes upītes Stendes (senāk Bruņinieku upe) krastiem.

Ceļa malā, kas ved uz Dižstendes (no 1988) centru, līdz 2005. gada janvāra vētrai...

 

Vēsturiski informatīvs apraksts. + Galerija. +VIDEO. Lasīt un iepazīties - šeit.

Vīnes augstākajā sabiedrībā populārajos mājas koncertos Amenda pirmo reizi ieraudzīja komponistu Ludvigu van Bēthovenu (1770 – 1827). Abi vienaudži iepazinās mazliet vēlāk, kad Bēthovenam iepatikās Amendas vijoļspēle. Par abu mūziķu dzīvi un draudzību rakstījuši: A. Treijers, V. Grīners, O. Cēnauss, E. Dunsdorfs, R. Skrābāns, A. Karašs, G. Melders, H. Dorbe, J. Jansons un ...

Zigurds Kalmanis – GARĀ JŪDZE. Dokumentāli vēsturisks vēstījums. Pasaules pirmpublicējums internetā.

Zigurds Kalmanis

Grāmata par Ziemeļkurzemes augstienes vēju

 

Kā zināms, vēji novadus nešķiro. Arī vēstures notikumi, lai kā negribētos, visur brāžas pāri aukaini un dramatiski. Tiesa gan, tie mēdz gan pierimt, gan, līdzīgi vējiem un ūdeņiem, uzbangot negaidīti strauji. Ziemeļkurzemes augstienes pauguri, paslējuši spurainas koku galotnes pretī valdošajam rietumu vējam, kas brāžas pāri nolaidenajam Stendes sprostezera līdzenumam, pavisam noteikti ietekmē visu gadalaiku klimata maiņas un novada ļaužu raksturus. Novada vēstures dokumentu vākums, iedzīvotāju atmiņstāsti un personīgās piezīmes krājušās gadus četrdesmit, uzsākot šo darbu lasīt vairāk...


"Vējš pāri Lībagiem". Pagasta vēsture, stāsti un apceres.


Autors - Zigurds Kalmanis.   PDF , 494 lpp., (bez attēlu sadaļas).

Izdevniecība - Aleksandra Pelēča lasītava. Iegādāties, lasīt - http://pelecalasitava.lv/dd-product/vejs-pari-libagiem/

lvde

 

Zigurds Kalmanis

"Dzimtas nams"

 

Stendes muiža  atrodas Latvijā, Talsu novadā, Kurzemes pussalas  ziemeļu daļā. Muižas 12 000 ha plašās lauku un mežu zemes no 13. gadsimta apsaimniekojusi baronu fon der Brigenu (von der Brüggen) dzimta, kura ieradusies Kurzemē no Vestfāles.

Zigurda Kalmaņa grāmata "Dzimtas nams" rakstīta latviešu valodā divās daļās, kas sakārtotas vēsturiskā secībā. Tas ir vēstījums par muižu saimniekošanas formas attīstību Latvija.

Pirmajā daļā – "Muiža" septiņās nodaļās (Nosaukumi un minējumi; Muižas parks; Nokļūt iztēlē; Vietvārdi,  zemnieku sētas; Muižas ļaudis un uzvārdi; Stende Latvijas brīvvalsts pirmajā agrārreformā) sakārtoti materiāli no Latvijas Valsts arhīva un citiem avotiem par Stendes muižas īpašniekiem un iedzīvotājiem.

Otrajā daļā – "Saimnieku paaudzes" astoņās nodaļās (Fon der Brigeni Baltijā; Stendes muižturu ciltstēvs; Mantinieki; Rendas papīra dzirnavas; Pēdējais Stendes dzimtskungs; Notikumi un piezīmes; Dzintara kreļļu virkne) ir materiāli, kas skaidro dzimtas izcelsmi Klēves hercogistē Vestfālē, stāsta par attiecībām ar vietējiem iedzīvotājiem, par notikumiem novadā 1905. gada revolūcijas laikā un dažādu Krievijas impērijas ļaužu kārtu likteņiem. Izdevuma izskaņā autora subjektīvs viedoklis par dažādiem vēsturisku notikumu traktējumiem. Tas ļauj lasītājam pašam izvēlēties savai izpratnei tuvāko vēsturisko pieredzi.

Latvijas vēstures pētniecībā latviešu valodā (J. Juškevičs, J. Jenšs, V. Kvaskova, E. Dunsdorfs, K. Draviņš, J. Stradiņš uc.) fon der Brigenu dzimtas politiskās un ekonomiskās aktivitātes Kurzemē vēl maz analizētas . Izvilkumi no manuskripta publicēti 1999. gadā laikrakstā „Talsu Vēstis " un 2001. gadā laikrakstā "Literatūra un Māksla". Grāmata piedāvā interesantu lasāmvielu bibliotēku lietotājiem, tūrisma informācijas centru gidiem, skolēniem un studentiem. Autors cer, ka šis vēstījums noderēs Talsu novada ģimeņu vēstures pētniekiem un ieinteresētām personām ārvalstīs.

 

Zigurds Kalmanis „Dzimtas nams”: Stendes muižas veidošanās un attīstība 1288. – 1920. Māra Arbidāna makets un mākslinieciskais noformējums. Dižstende – izd. - A. Pelēča lasītava, 2004. -252. lpp. Iegādāties, lasīt - http://pelecalasitava.lv/dd-product/dzimtas-nams/

Bez_izdosanas_gada
Andrejs Eglītis - Dievs, Tava zeme deg! - Lūcija Garūta
Uzziņu kopa.

Materiālu "vācelīte". Andrejs Eglītis. Lūcija Garūta. Apceres. Biogrāfijas. Fakti. Esejas. Atmiņas. Koncertprakse. ( autori – no Andreja Eglīša un zinātņu doktoriem līdz skolniekiem, dažu rakstu autori nav identificēti) PDF teksts - Dievs, Tava zeme deg! - Latvju lūgšana. Jau tuvu tā stunda – variants - „Uz vairoga” 1945. Dzeja. (Saglabāta autora ortogrāfija). PDF - Juris Jansons - Raibu raibie raduraksti – grāmatas fragmenti no un par Andreju Eglīti. AUDIO - Lūcija Garūta - Andrejs Eglītis - Dievs, Tava zeme deg! - Rīgas Doms – 1999 - Valsts Akadēmiskais koris "Latvija". Diriģents: Māris Sirmais Baritons: Aleksandrs Poļakovs Tenors: Viesturs Jansons Ērģeles: Tālivaldis Deksnis. Lasīt un klausīties – ŠEIT.

Janis_Stradins

Latvijas intelektuālās un politiskās elites izveidošanās: problēmas un pretrunas. ...gribētos rast akadēmisku atbildi jautājumam, kādā veidā vēsturiski samērā īsā laika posmā – 150 gados – latviešu nācija no anonīmas, starptautiski maz ievērotas Krievijas impērijas Rītjūras guberņu zemnieku kārtas ir spējusi pacelties līdz Eiropas Savienības – augsta prestiža nāciju saimes – pilntiesīga locekļa statusam, kas ļāvis latviešiem izcīnīt savu suverēnu valsti, jo tā nebūt nav visu, pat skaitliski prāvāku nāciju prerogatīva... Lasīt rakstu un īsu dzīvesstāstu – ŠEIT.

ULDIS LAPIŅŠ

(1925. gada 20. augusts – 2011. gada 14. aprīlis)

 

Uldis Lapiņš aktīvi sadarbojās ar Talsu tautas nama kinoamatieru studijas „Auseklis” dalībniekiem, neliedzot padomus un kopīgi papildinot prasmes Latvijas Kinoamatieru biedrības organizētajās nometnēs un pasākumos. Viņš saņēma zelta un sudraba medaļas Latvijas republikāniskajās kinoamatieru filmu skatēs, bija vairāku starptautisku konkursu laureāts.

Ulža Lapiņa mūžs ir aktīva dzīvesprieka liecība.

Mūža nogalē Uldis sagatavoja dzimtas vēstures videofilmu „Norveļi”, kas dod ieskatu daudzu latviešu ģimeņu likteņstāstos, ko salauzušas divdesmitā gadsimta represīvās varas. Biedrībai „Aleksandra Pelēča lasītava” nodota šī darba kopija.

Ar šo publikāciju izpildām autora lūgumu - iepazīstināt ar to iespējami plašāku skatītāju loku.

 

Biedrības „Aleksandra Pelēča lasītava” pārzinis Zigurds Kalmanis.

Lasīt anotāciju un skatīties VIDEO - šeit.

Rāms diženībā, krāčains un neaprēķināms neatkārtojamībā, atdevīgs un dāsns savā plūdumā, kā Daugava, tek Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieres, Sēlijas novada kultūras un sabiedriskās dzīves aktīvistes, skolotājas un rakstnieces Lucijas Ķuzānes mūžs.

„Es piederu paaudzei, kas aizredzēja pirmās neatkarības laiku – Latvijas valsti. Un atceros, cik sāpīgi cilvēki pārdzīvoja tās sagraušanu. Un tad gluži negaidot tas brīdis pienāca. Vai nav dīvaini: viena gadsimta laikā divas reizes latviešiem radās iespēja atgūt brīvību!

Lucija Ķuzāne

„Lucija Ķuzāne” , 1902 – 2011 , Piezīmes uz mūža lappušu malām. Aina Karlsone – kārtojums, un attēlu atlase, Zigurds Kalmanis - mākslinieciskais ietērps un salikums , 130. lpp. Talsi : © Aleksandra Pelēča lasītavas izdevums. 2012. Iegādāties, lasīt - http://pelecalasitava.lv/dd-product/lucija-kuzane/

Leonīds Bogušs

«Puikas gadu stāsti»

 

Es vēlos ar pasauli sarunāties iespējami vienkāršā valodā. Tā ir saules, mēness, zvaigžņu, mūsu ieelpojamā gaisa, zemes un ūdeņu valoda.

Apcerot muižas dzīvi un darbus, mēģināju vēstīt par norisēm, ko šodienas puikas vairs nepazīst. Dažkārt piešāvu šķipsniņu izdomas „sāls“. Ja gadījies pa raupjākam graudiņam, pa pipariņam – tie asākai garšai. Muižļaužu izturēšanās, principi, savas vietas mīlestība, sav-starpējās saskarsmes, kas no klusas čaboņas dažbrīd uzbrāzmo visai vētrainās bangās. Darbs, nauda, ģimene, bērnu audzināšana, atpūta, laicīgie prieki, bēdas un izmisuma brīži.

Vairums stāstu paša izdzīvoti.

Iespējams, muižļaudis daudz ko būs saredzējuši savādāk,  bet tāpēc jau esam tik dažādi, lai katrs ierakstītu biezās dzīves grāmatas lappusēs savu mūža gaitu, ko ritināt bērnu un mazbērnu atmiņās. Dieva zemīte ir nepārtraukta mācību un izziņas skola, ko apgūstam visu apzinīgo dzīvi, bet šī grāmata — sīks rasas piliens manas pasaules apjautas miglas vālos.

 

Leonīds Bogušs«Puikas gadu stāsti». Dieva zemīte ir nepārtraukta mācību un izziņas skola. Literārā apdare un teksta salikums: Zigurds Kalmanis. Korektūra: Maija Brūvere un Sanita Zute. Fotoattēli no autora personīgā arhīva un Visvalža Steimara negatīvu kolekcijas. Dižstende, - © Aleksandra Pelēča lasītavas izdevums.  2007. – 236. lpp. Iegādāties, lasīt - http://pelecalasitava.lv/dd-product/puikas-gadu-stasti/ 

 


Jānis Zviedrāns – ārsts, rakstnieks, dzejnieks, domātājs... Neparasta literāra talanta īpašnieks, kurš līdzīgi dienvidamerikas rakstniecības pasaules korifejiem brīvi pārvalda Mistiskā reālisma rakstības metodes, viņa rakstnieka spalva viegli pārvar jebkurus šķēršļus... Dzīve..., Kultūra, Māksla, Mūzika, Dzeja, Filozofija – viņa iedvesmas avoti...

VĒSTURESvārdnīcā publicējam  Jāņa  Zviedrāna grāmatas –  "Gara dārzos" fragmentus.


"Ceļš"   - Ārstes Paulīnes Birzes (1884.−1982.) piemiņai.

"Dialogs"   - Veltīts ārstei Ernai Jansonei (1907.—2000.)

"Karalis un āksti"   - Legalizēta pasaka par ārsta Voldemāra Ruģēna mūžu.

"Kalns"   - Ārsta Andra Pūces piemiņai. (1940. –1985.)

 

Pirmais un pēdējais vārds pieder Dievam. Viņš cilvēkiem deva pienākumus un tiesības, patiesi demokrātisku izvēli — būt kopā ar Viņu vai haosēties savvaļā.

Paldies atbalstītājai Rudītei Lielmanei un citiem grāmatas tapšanā un publicēšanā. Autors.

 

Jānis  Zviedrāns "Gara dārzos". Grāmatas fragmenti. Korektors - Zigurds Kalmanis. Salikums, noformējums - Anda Arbidāne. Talsi : © Aleksandra Pelēča lasītavas izdevums. 2009. Īss Jāņa  Zviedrāna dzīves apraksts – šeit. Iegādāties, lasīt - http://pelecalasitava.lv/dd-product/gara-darzos/

 Tīcs Dzintarkalns
"Notikumi un ainas no Talsu un apkārtnes dzīves"
Vēsturiska apcere par Talsu pilsētu un apkārtni līdz 1931. gadam.
Zigurda Kalmaņa ievads.

 

Talsu skolotāja Teodora Zaudmana (Tīcs Dzintarkalns), piezīmju klades, lasāmas analītiski, bet vienlaikus tās ir kolorīts mazpilsētas un vēsturiska laikmeta raksturojums.

Pēc trīsgadīgā Pēterburgas skolotāju institūtā institūta absolvēšanas Teodors Zaudmans strādājis Jelgavā Aleksandra skolā, bet 1902./1903. gadā Tukuma pilsētas skolā, kur mācījis arī vēlāko Latvijas valstsvīru Zigfrīdu Annu Meierovicu.

No 1920. gada, pieņemot uzvārdu Dzintarkalns, līdz 1933. gadam bijis skolotājs Talsu vidusskolā un Valsts Talsu ģimnāzijā. Vadījis Talsu Latviešu sadraudzīgo biedrību, 1923. gadā bijis Talsu pilsētas galva, togad dibinājis arī Talsu vidusskolas kultūrvēsturisko muzeju.

Dzintarkalna veidota Latvijas Dievturu sadraudzes Talsu draudze, kuras daudzinājumu telpa (baznīca) iekārtota Dzintaru mājās.

 

Piezīmes papildinātas ar Dzintarkalna testamenta norakstu, Talsu pilsētas tālaika iestāžu darbinieku sarakstiem, kas publicēti Tukuma-Talsu kalendārā 1932. gadam. Sastādījām arī aptuvenu to Talsu amatnieku reģistru, kas minēti Dzintarkalna vēstījumā. Dažviet papildinājumiem izmantoti 1935. gada Latvijas tautas skaitīšanas dati un citi dokumenti, kas pieejami Valsts vēstures arhīvā Rīgā un privātpersonu krājumos.

 

No testamenta:

„Talsu ģimnazijai jātur [mans] kaps kārtībā, jo uzturēšos tā tuvumā. Talsiem ar apkārtni novēlu plaukšanu un zelšanu. Uz [mana] kapa [uzrakstiet] — še maldigs latviešu ceļagājējs. Latvijai piedzīvot zelta laikus.

Sestdien, 8. febr. 1936 g. pul. 3”

 

Dzintarkalns, Tīcs. Notikumi un ainas no Talsu un apkārtnes dzīves. Zigurda Kalmaņa literāra apdare un ievads. Imanta Tamsona fotomateriālu un informācijas vākums.— Talsi: A. Pelēča lasītava, 2006.—199 lpp.; zīm., il. Iegādāties, lasīt - http://pelecalasitava.lv/dd-product/notikumi-un-ainas-no-talsu-un-apkartnes-dzives/

Vilis Veldre

"Saule rasā"

Mīlas dzeja

Tēva atcerei

Cienījamais lasītāj! Daudzi no jums par rakstnieku — dzejnieku Vili Veldri (arī Jānis Trimda) īstajā vārdā Frici Jāni Gulbi (1908 – 1940) dzirdēs pirmo reizi, jo 50 gadus viņa darbus Latvijā neizdeva. Lūdzu iepazīstiet viņa mīlas liriku krājumā «Saule rasā».

Klusu! Tēvs strādā! Tādu aizrādījumu mēs ar māsu Aiju dabūjām dzirdēt diezgan bieži. Gribējām to arī izpildīt, bet ne vienmēr izdevās.

Lai cik aizņemts, tēvs bieži centās ievest savā pasaulē, iepazīstināt ar to, kas viņam bija tuvs. Ar bijību ielūkojos tēva plašajā bibliotēkā, kopā dziedājām tautas dziesmas. Tēvam patika viss latviskais — seni nostāsti par pagātni, folklora, latviskā dzīvesziņa. Bija kopīgas pastaigas mājas apkārtnē. Tā ir sena māja — Vandzenes pagasta «Kalēji», un apkārt kuploja lieli koki, dārzs, plaši lauki, birzs, ozolkalniņš, lauku vidū lielais akmens, ko tagad dēvē par Vandzenes «Dižakmeni». Vēlāk jau braucām ar velosipēdiem, lai iepazītu tālāku apkārtni — Dārti, Ninives vietu, Nogali, Lubezeri, Okti u.c.

Savu tēvu Vili Veldri kā rakstnieku īsti iepazinu tikai vēlāk, lasot viņa darbus. Gandrīz visas viņa grāmatas izdotas dzīves pēdējos gados. Pavisam 10 grāmatas. Un tas bija tikai daiļrades sākums, kad viņš sāka apzināties savas spējas un varēšanu rakstīt.

Vienaldzīgi nevaru lasīt tēva aprakstus un tēlojumus, kuros tik daudz pazīstamās bērnības vides, kopā pastaigās un braucienos vērotā. Tāds ir tēlojums «Seni stāsti par manu māju» (1937). Ceļojumu apraksti «Ceļi un cilvēki» (1937), arī «Dzīve pie jūras» (1938/1939), ko tētis uzrakstīja, braucot kopā ar mammu gar Latvijas jūras piekrasti ar divriteņiem no Nidas ciema līdz Ainažiem. Tuvā apkārtnē risinās romāna «Dižmuiža» (1937) notikumi. Romāns «Dēli un meitas» (1938) attēlo notikumus Oktes — Garlenes pamatskolā.

Bet, varbūt, skaistākais, izjustākais radīts dzejā? Tajā lasītāju var valdzināt domas skaidrība un jūtu dziļums, kas izpaužas grāmatās «Vaļsirdība» (1933) un «Prieks» (1938), it sevišķi lirikas krājumā «Saule rasā», kuru autors vairs neredzēja grāmatā, jo tā iznāca 1941.gadā. Tagad, pēc vairāk nekā 60 gadiem lasītājs saņem šīs grāmatas atkārtotu izdevumu (1956.gadā tas izdots ārzemēs, bet lasītājiem Latvijā bija nesasniedzams). Vecajai paaudzei tā būs sastapšanās ar savu jaunības laiku, citur — jaunatklāsme, iepazīšanās ar ilgos gados noklusētu dzejnieku, viņa spēcīgo jūtu un pārdzīvojumu piestrāvoto mīlas liriku. V.Veldre mīlēja visu skaisto gan apkārtējā dabā, gan cilvēkos. Protams, arī skaistumu sievietē, tā ir dzejiskās jūsmas raisītāja («pati dzīve par dzeju man kļūst, tevi mīlot un gaidot un redzot.»). Mīlestība ir spēks, kas kliedē ikdienas ēnas. Viņam tā ir saskaņas, dvēseles miera un gaismas devēja:

«Gaiša tava māja,

Gaiša tu pati esi.

Lūdzos, lai neliedz man Dievs

Tavējā gaismā staigāt.»

Kad 1995.gadā beidzot mēs panācām Andas Līces sakārtotās nelielās dzejoļu izlases «Top mani vārdi klusi» izdošanu, dzejniece ievadā nedaudz vārdos pateikusi būtiskāko par tās autoru: «Patiešām par Dzimteni, Dabu, Mīlestību uzrakstīts tik daudz. Bet tās visas trīs ir tik lielas, ka aizvien vēl visiem no tām pietiek — katrs var ņemt pilnas rokas un sirdi. To lieluma priekšā top dvēsele bijīga un vārdi klusi un cilvēks var būt patiess pret sevi un Dievu.»

Meita Taiga, 2002.gada janvārī

 

Vilis Veldre – « Saule rasā ». Mīlas dzeja. Grāmata izdota pēc dzejnieka meitas Taigas Lasmanes kundzes ierosmes, sagatavots pēc 1941.gada apgāda «Latvju grāmata» izdevuma Rīgā.  Teksta salikums - Astra Drātniece. Makets un salikums - Māris Arbidāns. Redaktore - Taiga Lasmane. Talsi : © Aleksandra Pelēča lasītavas izdevums. – 128. lpp.

Vilis Veldre

"Pa Kurzemes lielceļiem: Dzejnieka vērojumi"

 

Pagasti, par kuriem stāstīts grāmatā «Ceļi un cilvēki», vēl ir tepat mums visapkārt. Stāsti, ko piedāvā grāmata «Pa Kurzemes lielceļiem», izvēlēti no 1937. gada izdevuma pilnā teksta. Apraksti – Brīvības piemineklis, Latvijas radio, Ķegums. Viļa Veldres spriedumi un latviešu valodas brīvais plūdums ir labs paraugs jaunatnei un lasītājam kā saskatīt sev tuvākajā apkārtnē interesantus raksturus un ar mīlestību uzlūkot savas dzimtenes ainavu. Salīdziniet rakstnieka dzīves norises ar Latvijā šodien ieraugāmo.

Vai mūsdienu talseniekos vairojies «laipnības gars», ko rakstnieks vēlējies saskatīt viņu nākotnes gaitās? Izceļami dabas ainavu apraksti, zemnieka un sīkrūpnieka darba cildinājums, iedvešot dzīvības un attīstības elpu katrā nostūrī. Visos ceļos rakstnieka uzmanība pievērsta skolai – būtiskākajai kultūras iestādei Latvijas laukos. Kūrmales, Planicas un Gudenieku laukos vairs maz no rakstnieka dzīves laika darbīguma, toties meži paretuši.

Laikam jau Viļa Veldres stāstījums par Nogales pusē senlaikos rosīgās Ninives pilsētiņas vēsturi ir plašākā šīs tēmas apcere literatūrā. Rakstnieka pieminētā Slīteres bāka Zilo kalnu kraujā, 2002. gadā skaisti restaurēta un sakopta, nu gaida savu divsimtās jubilejas gadu, bet mežkopju rūpes Slīteres dabas parka saglabāšanā un uzturēšanā nav zudušas

Īpaša ir dzejnieka attieksme pret Vandzenes pagastu, kur viņa dzimtas mājas «Kalēji» un pāris kilometrus no tiem attālais Melnezers – iespējamā nāves vieta. Grāmatas noslēguma tēlojumā par Remti dzejnieks aicina netaupīt balto krāsu.

 

Veldre, Vilis "Pa Kurzemes lielceļiem: Dzejnieka vērojumi" /T.Lasmanes un Z.Kalmaņa ievads, Māra Arbidāna mākslinieciskā izveide.  Dižstende: S/O “A.Pelēča lasītava”,  2003.– 203 lpp., il./ Grāmatā no 1937. gada izdevuma pilnā teksta (Ceļi un cilvēki: Dzejnieka vērojumi.– Rīga: apgāds “Zemnieka domas”) atlasīti vien Kurzemes ceļu tēlojumi un daži Latvijai nozīmīgi notikumu apraksti – Brīvības piemineklis, Latvijas radio, Ķegums. Vilis Veldre Dieva pasauli zīmē baltajos gaismas un cerību toņos.

ELMĀRS ŠMELTE

"Oktes skola"


Skola ir vienīgā vieta,

Jauna kas paliek arvien,

Kaut arī laika straume

Matos sirmumu sien.

 

Minētais skolas nams ir no akmiņa mūra ar ķieģeļiem oderēts. Lai gan skolēni no trijiem pagastiem tur vienojas, tad tomēr rūmes dievsgan, jo Garlenes cienīts Barons fon Felkerzām, kas būvi pārskatīja, rūpīgi un ar labu nolūku visu iegrozījis. Tā tad iznāk, ka no visām maksāšanām, kas 7.123 rubļ. un 58 kap. iztaisa, 5.018 rubļ. un 94 kap. dāvināti no muižnieku puses.

Skolas ēkas celtniecību pabeidza 1878. gadā, rudenī sākušās mācības. Iesvētīšana notiek 1879. gada 8. janvārī, kad visu trīs pagastu ļaudis pulcējās no visām malām pie Garlenes skolas nama, jo visiem piederīgiem bija zinams, ka tanī dienā skolas nams taps iesvētīts un skolēni uzņemti. Noteiktā laikā arī ieradās Talses mācītājs Wiebeck’a kgs, Nurmuižas mācītājs Bernevic’a kgs, Garlenes Baron von Foelkersahm, Oktes Baron von Fircus. Viesi tapa no pagastu vecākiem pie goda vārtiem apsveicināti un uz skolas namu pavadīti. Dieva kalpošana iesākās ar dziesmu «Teici to Kungu, to godības Ķēniņu svētu», no ragu mūzikas pavadīta.

 

Stārķu ligzda «sešās kārtās»... Tāda jau daudzus gadus krājas un kārtojas vecās, laika vējiem pamestās skolas jumta čukurā.

Tā – mana pirmā skola. Oktes skola.

Maza un tomēr cerība, ka veco Oktes skolas ēku nepiemeklēs daudzo pēckara gados bojā gājušo māju liktenis. Tam vēl var būt otrs mūžs. Ja nu toreiz trīs mazie pagasti varēja draudzīgi vienoties celt skolas ēku, kur visiem bērniem «rūmes dievsgan », vai tad arī mūsdienās vai tuvā nākotnē divi spēcīgi – Vandzenes un Laucienes – pagasti neapvienos spēkus, lai seno ēku atjaunotu un saglabātu kā vērtīgu mūsu kultūras mantojuma daļu? Tad tā atdzimtu un dzīvotu, kā, piemēram, dzīvot turpina Dundagas novadā kubalu skola – kā muzejs, kā mazs kultūras centrs. kāpēc lai otro dzīvi nevarētu sākt Oktes skola? ar jaunu saturu, kur tomēr arī vecās skolas gars? Šobrīd tā ir mana sapņu skola, es «redzu»,  kā es sāktu to celt, kā mūrētu plītis ar sildmūrīšiem un jaunus skursteņus. Un man šis sapnis ir stiprs.

 

Elmārs Šmelte „Oktes skola“. Novadpētnieciski – vēsturisks vēstījums. Redaktore - Mārīte Šmelte, Salikums un noformējums - Anda Arbidāne. Talsi: © Aleksandra Pelēča lasītavas izdevums. 2010.- lpp. – 86. lpp. Īss Elmāra Šmeltes dzīves apraksts – šeit.

Emīlija Urča

"LIDOJUMS MŪZIKAS DEBESĪS"
operas diriģenta profesora Riharda Glāzupa starojumā

 

Dzīvē sastopam daudz cilvēku… katrs no tiem atstāj iedobīti Dvēseles atmiņu rakstos, dažam jūti līdzi par nespēju „Cilvēkam būt“, dažus atceries, daži no aizsaules vēl draugi, ikdienas pavadoņi un sarunu biedri. Tāds ar Rihards.

Rihards Glāzups.

No Latvijas Nacionālās operas galvenā diriģen­ta profesora Riharda Glāzupa šķir mūžība.

Uz zemes atstā­tie nospiedumi ir skaisti.

Paceļas diriģenta zizlis pret mākslas debesīm un aizved mūs skaņu burvības pasaulē. Melno notiņu sarindojums uz orķestra pultīm atdzīvojas un kopā ar dzīvajām dziedātāju balsīm bango varenā skaņu jūrā, un klausītāju neatstāj vien­aldzīgu, uzjundījot emocijas, kas dvēseli aizved valstībā, kur šai garīgā valodā runā. Šī valoda ir izsmalcināta, prieka un sāpju pilna, no vismaigākā pieskāriena līdz draudīgi spēcī­gam, brāzmainu jūtu vētras pilnam klauvējienam pie pašas sirds durvīm.


Urča, Emīlija - "LIDOJUMS MŪZIKAS DEBESĪS", operas diriģenta profesora Riharda Glāzupa starojumā. Mākslinieciskā izveide -  Anda Arbidāne. Korektors - Zigurds Kalmanis. Talsi: © Aleksandra Pelēča lasītavas izdevums. 2008. - 108.lpp. Lasīt grāmatu - šeit.

vēsture -es, s.; parasti vsk.

 1. Ikviens attīstības process dabā, šis process savās secīgajās likumsakarībās.

2. Attīstības gaita, ikviens attīstības process cilvēku sabiedrībā, šis process savās secīgajās likumsakarībās.

// Pagātne (1); pagātnes notikumi, to kopsakarības, kas atspoguļojas cilvēka apziņā.

3. Zinātne, kas pētī cilvēku sabiedrības attīstību, tās posmus; arī zinātne par kādas nozares attīstību, tās posmiem; attiecīgais mācību priekšmets.

Vēstures avoti — rakstītie dokumenti, hronikas, annāles u. tml., arī valoda, folklora un lietiskie priekšmeti, kas atspoguļo sabiedrības pagātni.

Vēstures filozofija — filozofijas nozare, kas pētī vēstures procesu motīvus, likumsakarības un vēsturisko izziņu iespējas.

4. inf. Lietotāja nesen veikto darbību vai komandu saraksts.

5. inf. Lietotāja izmantoto sistēmas "Gopher" izvēlņu saraksts.

6. inf. Hipersaišu saraksts, ko caurskatījusi globālā tīmekļa pārlūkprogramma.

Ieiet vēsturēkļūt ļoti nozīmīgam vai vispārzināmam un netikt aizmirstam vēstures gaitā.

Ierakstīt spilgtu (arī jaunu, slavenu u. tml.) lappusi (kā) vēsturēveikt ko ļoti nozīmīgu, arī jaunu.

Ierakstīt zelta burtiem vēsturē, arī ierakstīt zelta burtiemsaka par kādu sevišķi nozīmīgu notikumu, sasniegumu.

Vēstures rats (arī ritenis)notikumu vēsturiska attīstība, vēsturiskās attīstības process.

(At)griezt (arī pagriezt) vēstures (arī laika) ratu atpakaļpanākt, ka (kas) atkal ieviešas, izveidojas, iestājas.

Apturēt (arī apstādināt) vēstures (arī laika) ratupārtraukt notikumu vēsturisko attīstību.

Iziet (arī uznākt, uziet) uz vēstures skatuvesiesaistīties nozīmīgos vēsturiskos notikumos.

Noiet no vēstures skatuveszaudēt noteicošo stāvokli vēsturiskās attīstības procesā.

Izmest (arī aizmēzt, izmēzt, izsviest) vēstures mēslainē (retāk mēslienē)iznīcināt, izskaust ko nevēlamu sabiedrības dzīvē.

Vēstures pieminekliskultūras piemineklis, kam ir liela vēsturiska vērtība. medicīnisks dokuments, kurā ir sīkas ziņas par slimības attīstību, tās izmeklēšanas un ārstēšanas gaitu.

 

vārdnīca -as, s.

1. Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata.

Tulkojošā vārdnīca — vārdnīca, kurā kādas valodas vārdu, to savienojumu nozīmēm rādīti atbilstoši citas valodas (vai citu valodu) vārdi, to savienojumi.

Biežuma vārdnīca — vārdnīca, kur vārdi grupēti atkarā no to vārdlietojumu skaita tekstos.

Inversā vārdnīca — vārdnīca, kurā vārdi sakārtoti alfabēta secībā pēc vārdu pēdējā burta.

Skaidrojošā vārdnīca — vārdnīca, kurā vārdu, to savienojumu nozīmes, lietojums atspoguļots ar, parasti definīciju veida, skaidrojumiem.

Bilžu vārdnīca — vārdnīca, kurā vārda nozīmi atklāj attēls.

Attēlu vārdnīca — vārdnīca, kurā vārda nozīmi atklāj attēls.

Konversācijas vārdnīca novec. — enciklopēdiska vārdnīca.

Vārdnīcas ligzda — Ar vienu un to pašu pamatvārdu saistīto un vienā vārdnīcas šķirklī apvienoto vārdu vai vārdu savienojumu kopums.

2. inf. Datu struktūra, kas nodrošina piekļuvi datiem, programmām vai datnēm, izmantojot to identifikatorus.

 

latvieši -u, v.

1. dsk., v. Nācija, Latvijas Republikas pamatiedzīvotāji; runā latviešu valodā, ticīgie — gk. luterieši, katoļi.

Latviešu valoda — ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; valsts valoda Latvijas Republikā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.

Latviešu alfabēts — izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž).

Latviešu rakstība — sākta veidot 16. gs. uz viduslejasvācu rakstības pamata, lietojot latīņu alfabētu (rokrakstā — antīkvu, iespieddarbos — gotisko rakstu), vairākkārt reformēta; mūsdienu latviešu ortogrāfija pamatos izveidota 1908.

Latviešu filoloģija val. — baltu filoloģijas sastāvdaļa — zinātne par latviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar latviešu tautas dzīvi, kultūru, vēsturi.

2. arī vsk. Šīs tautas piederīgais.

 

kultūra -as, s.

1. Vēsturiski nosacīts sabiedrības un cilvēka dzīves un darbības organizācijas tipu un formu, kā arī sabiedrības un cilvēka materiālo un garīgo vērtību kopums (cilvēcei, cilvēku grupām, arī kādam laikposmam, sabiedriski politiskai formācijai); cilvēku garīgās dzīves sfēra.

Materiālā kultūra — sabiedrības un cilvēka materiālās darbības un tās rezultātu kopums (piemēram, ražošanas līdzekļi, mītnes, apģērbs, transporta un sakaru līdzekļi).

Garīgā kultūra — sabiedrības un cilvēka garīgās darbības un tās rezultātu kopums (izziņa, tikumība, audzināšana un izglītība, tiesības, filozofija, ētika, estētika, zinātne, māksla, mitoloģija, reliģija).

Kultūras mantojums — iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.

Kultūras piemineklis — materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska, vērtība.

Kultūras tauta — tauta ar augsti attīstītu kultūru.

Fiziskā kultūra — sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas aptver cilvēku fiziskās audzināšanas sistēmu, sporta pasākumu un sasniegumu kopumu; cilvēka veselības nostiprināšana un vispusīga fizisko spēju attīstīšana ar fiziskiem vingrinājumiem.

// Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā, parasti mākslas, nozarē).

// arheol. Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes.

// Garīgā bagātība, inteliģence, iemaņas sadzīvē (indivīdam, cilvēku grupai).

Galda kultūra — atbilstība uzvedības normām, kas jāievēro, ēdot pie galda.

// Kvalitāte, atbilstība normām (darba nozarē, darba procesā, kādas profesijas pārstāvim).

Valodas kultūra val. — (a) Atbilstība valodas, parasti literārās valodas, normām. (b) Valodniecības nozare, kas pētī, nosaka, sistematizē valodas, parasti literārās valodas, normas.

2. lauks. Paveids, suga (kultūraugiem); šī paveida, sugas augi.

Tehniskās kultūras — kultūras, no kurām iegūst izejvielas rūpniecībai.

Darbietilpīgās kultūras — lauksaimniecības kultūras, kuru audzēšanai un novākšanai jāpatērē daudz darba.

// ģen.: kultūras, adj. nozīmē. Tāds, kas ir uzlabots cilvēka darbības rezultātā (par augiem, retāk dzīvniekiem).

// lok.: kultūrā. Cilvēka radītajos audzēšanas apstākļos.

3. biol. Cilvēka radītajos apstākļos izaudzēta (mikroorganismu) kolonija.

// Barojošā vide šādas kolonijas audzēšanai.

// Laboratorijas apstākļos ārpus dzīva organisma audzēts (audu, šūnu) kopums.

// Barojošā vide šāda kopuma audzēšanai.

[LLVV]

 

dievs -a, v.

1. Pēc reliģiskiem priekšstatiem — pārdabiska augstākā būtne, kas radījusi pasauli un valda pār to.

Dieva kalps — garīdznieks.

// Vairāku dievu kultā — viena no šīm būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā).

// pārn. Augstākais ideāls, pilnība; centienu augstākais gala mērķis.

Kā koka dievs (arī dieviņš) sar.stīvs, nekustīgs.

Ak (tu) dievs (arī dieviņ)! sar.izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.

Mīļais (arī mans) dievs! sar. — izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.

Dieva dēļ! sar. — saka, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.

No dieva puses! sar. — izsaucas izbailēs, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.

Lai dievs žēlīgs! sar. — (a) Saka, brīdinot par (rīcības) nevēlamām vai bīstamām sekām, piedraudot (kādam). (b) Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (kad gaidāmais vai notiekošais ir nevēlams, kaitīgs, bīstams).

Dievs (pa)sargi! arī Pasargi dievs! arī Lai dievs (pa)sarga! sar. — izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).

Nedod dievs! arī Lai dievs nedod! sar. — saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties.

Paldies (mīļam) dievam (arī dieviņam) sar. — saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā.

Dieva laime sar. — saka, izsaucas, paužot prieku, apmierinājumu par kādu faktu, kas ir vai nav noticis.

Dieva dāvana(a) Saka par to, kas cilvēkam piemīt no dzimšanas, saka par to, kas ir iedzimts. sar. (b) Saka par ēdienu.

(Ir) dieva svētība sar. — (ir) ļoti daudz (kā).

Dieva darbi sar. — saka par ko pārsteidzošu, arī neticamu.

Ar dievu uz pusēm sar. — samērā slikti, kaut kā.

Kā dieva ausī sar. — ļoti labi, bezrūpīgi, arī netraucēti, ērti.

Dzīvot dieva mierā sar. — dzīvot loti mierīgi, bez raizēm, rūpēm, uztraukumiem.

Miers un dievs, arī dievs un miers sar. — saka, kad ir kas nokārtots, pabeigts.

Dievs ar viņu (arī to) sar. — saka, ja grib uzsvērt savu vienaldzīgo attieksmi pret kādu (pret ko).

Dievs (arī dieviņš) (vien) (to) zina sar. — saka, ja kas nav zināms vai skaidrs.

Kā dieva nepieņemts sar. — saka par cilvēku, kurš nezina, ko iesākt.

Kā (paša) dieva sūtīts sar. — saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī.

Dieva dots sar. — saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.

Dieva dotā izskatā sar. — saka par kailu cilvēku.

(Ir) kā dievs augstais sar. — saka par to, ko cieni, dievina.

Tas pats dievs (ir) sar. — ir tāpat (kā kas cits), nav nemaz labāk.

(Nekāds) labais dievs (nav) sar. — saka, novērtējot kādus apstākļus (parasti, konstatējot, ka tie nav labi).

No tavas mutes dieva ausī sar. — saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos.

Dievs tēvs (arī kungs)!izsaucas lielā izbrīnā, lielās izbailēs.

Dieva vārdssaka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu.

No dieva tiesassaka, apstiprinot kāda fakta patiesīgumu.

Dievs palīdz!saka, novēlot veiksmi darbā, arī sveicinot (kādu, kas pašreiz ko dara).

Ar dieva palīgusaka, dodoties ceļā, uzsākot kādu darbu.

Ar dievu!ardievu.

Dieva pirkstssaka par to, kas ir it kā radies, noticis pēc dieva gribas, ar dieva ziņu.

Kaut (arī lai) (nu) dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai dievs (arī dieviņš) dod!saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.

(Ja) dievs (arī dieviņš) dossaka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.

Aiziet pie dieva, arī aiziet dieva mierā, arī stāties dieva priekšānomirt.

Atdot dievam dvēselinomirt.

Dievs pieņēmasaka, kad kāds ir nomiris.

Dieva kautsnobeidzies (par dzīvnieku).

"Dieva auss"populāra kafejnīca Rīgā, kas padomju okupācijas gados bija ierīkota pareizticīgo draudzei atsavinātā katedrālē pilsētas centrā.

 

gars1 -a, v.

1. parasti vsk. Psihe, psihisko (cilvēka, cilvēku kolektīva) īpašību kopums; arī prāts.

Gara gaisma — izglītība, zināšanas.

Gara (arī garīgā) tumsa (arī tumsība, tumsonība) — zināšanu trūkums, aprobežotība.

Gara dāvanas — intelektuālās spējas; apdāvinātība.

Tautas gars — tautas nacionālo (psihisko, kultūras u. tml.) īpatnību kopums.

Gara milzis — talantīgs, ievērojams cilvēks, kura garīgajam darbam ir izcila sabiedriska nozīme.

Garā vājš sar. — psihiski slims; ar vāji attīstītām domāšanas spējām.

Gara bērns poēt. — garabērns.

Gara mantas poēt. — garamantas.

Gara ieroči poēt. — ass prāts, zināšanas.

// Apziņa, domāšana.

// Iztēle, fantāzija.

Gara acis — redzes iztēle; redzes atmiņa.

2. parasti vsk. Iekšējais (piemēram, ideju, uzskatu, sabiedrisku virzienu) saturs, virzība.

// Valdošie uzskati, tendences (attiecīgajā laikā, laika posmā).

// Iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.); arī ievirze.

// lok.: garā, apst. nozīmē. Noteiktā veidā (piemēram, domāt, rīkoties).

Lēnā (arī mierīgā) garā — lēnām, bez steigas, arī bez uzbudinājuma.

3. Cilvēks, personība.

Nemiera gars — enerģisks, darbīgs cilvēks.

4. mit., rel. Mitoloģiska būtne ar pārdabiskām īpašībām.

Svētais gars — svētās trīsvienības trešais elements; arī dievs.

// Dvēsele (5); arī velis.

5. parasti vsk.; novec. Dzīvība.

Gara (arī garīga) barība sar. — daiļdarbi, mākslas darbi, kas garīgi bagātina cilvēku.

No (svēta) gara sar. — no nekā, bez nekā.

(Tikko) vilkt garu (biežāk dzīvību) sar. — (a) Dzīvot loti lielā trūkumā. (b) Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).

Izlaist garu sar. — nomirt.

[LLVV]

 

mūzika -as, s.; parasti vsk.

1. Mākslas veids, kurā dzīves īstenības tēlainā atspoguļojuma līdzeklis ir skaņa.

Mūzikas zinātne — zinātnes nozare, kas pētī mūziku; muzikoloģija.

Mūzikas teorija — mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūzikas izteiksmes līdzekļus un to izmantošanu.

Mūzikas vēsture — mūzikas zinātnes nozare, kas pētī mūziku tās attīstībā.

Mūzikas instruments — ierīce, ar kuru var iegūt mūzikā izmantojamas skaņas.

Mūzikas kastīte — neliels mehānisks mūzikas instruments ar uzvelkamu mehānismu, kas atskaņo kādu skaņdarbu.

Konkrētā mūzika — mūzikas virziens, kurā izmanto apkaimes skaņas, ko rada, piemēram, priekšmeti, ierīces; šī virziena skaņdarbi.

// Skaņdarbu kopums; arī skaņdarbs.

// Instrumentāla skaņdarba atskaņojums, skanējums.

// pārn. Patīkams (kā) skanējums.

Absolūtā mūzika — mūzika, kas pauž vienīgi pati sevi, pretstatā programmatiskajai mūzikai, kas ir aprakstoša.

[LLVV]

 

literatūra -as, s.; parasti vsk.

1. Sabiedriski nozīmīgu rakstītu, parasti iespiestu, publicētu, darbu kopums.

2. Daiļliteratūra, arī folklora.

Literatūras zinātne — zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru; literatūrzinātne.

Literatūras vēsture — literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūru tās attīstībā, sākot no tautas mutvārdu daiļrades līdz mūsu dienām; literatūrvēsture.

Literatūras kritika — literatūras zinātnes nozare, kas nodarbojas ar sava laika daiļdarbu analīzi, vērtēšanu; literatūrkritika.

Literatūras teorija — literatūras zinātnes nozare, kas pētī daiļliteratūras būtību, nozīmi, attīstību un daiļdarbu izveides likumības; literatūrteorija.

Literatūras zinātnieks — literatūrzinātnes speciālists; literatūrzinātnieks.

Literatūras vēsturnieks — literatūrvēstures speciālists; literatūrvēsturnieks.

Literatūras kritiķis — literatūrkritikas speciālists; literatūrkritiķis.

Literatūras teorētiķis — literatūrteorijas speciālists; literatūrteorētiķis.

Nodarboties ar literatūru — sacerēt daiļdarbus.

// Attiecīgais mācību priekšmets.

// Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, virzienā, žanrā).

Didaktiskā literatūra — pamācoša literatūra, kas izmanto daiļdarba formu, lai paustu zinātnes, ētikas u. tml. atziņas un idejas.

Bulvāra literatūra — banāla, lētai gaumei atbilstoša literatūra.

Lubu (arī sēnalu) literatūra — mākslinieciski nevērtīga, laika kavēklim domāta literatūra.

[LLVV

 

māte -es, dsk. ģen. -šu, s.

1. Sieviete, kas ir dzemdējusi bērnu vai bērnus.

Vientuļā māte — sieviete, kura nav laulībā, kuras bērnam nav noteikta paternitāte un dzimšanas dokumentā nav ierakstīts tēva vārds un kura nesaņem alimentus.

Mātes valoda — valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā; dzimtā valoda.

Mātes ģints vēst. — pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc mātes līnijas; matriarhāts.

Mātes miesās — augļa stadijā mātes organismā.

Mātes saknīte — mātsakne.

2. Gados vecāka sieviete.

// Lieto, laipni uzrunājot gados vecāku sievieti, arī dzīvesbiedri vai runājot par viņu.

// savienojumā ar apzīmētāju; mit. Mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā), kas, piemēram, sargā dabas bagātības, dod laimi, auglību.

3. zool. Dzīvnieku mātīte, kurai ir mazulis vai mazuļi.

Bišu māte — bišu saimes loceklis, kas dēj olas.

Māšu kanniņas bišk. — 20-25 mm garas cilindriskas kanniņas, ko darbabites izvelk jauno māšu izaudzēšanai pirmsspietošanas periodā, kā arī tad, ja māte gājusi bojā.

4. ģen.: mātes, adj. nozīmē; bot. Tāds, no kā veidojas jauns augs (par augiem).

Dusēt (arī gulēt) kā mātes klēpīļoti labi, netraucēti gulēt.

Būt mātes cerībās būt grūtniecības stāvoklī.

Iezīst ar mātes pienuiemantot kopš dzimšanas (piemēram, kādu paradumu).

Kā no mātes miesām sar. — kails.

Mātes piens (kādam) uz (arī aiz) lūpām sar. — saka, ja kāds tiek uzskatīts par ļoti jaunu, pārāk jaunu.

Trūkst tikai tēva un mātes sar. — saka par lielu jucekli, nekārtību.

Mājas mātemājasmāte; namamāte (1).

Nama mātenamamāte.

Maizes māte apgādniece.

Talkas mātesaimniece mājā, kur tiek rīkota talka.

Precību (arī preču) māte novec. — starpniece precībās.

Svešā (retāk sveša) māte folkl. — pamāte.

Mātes meita(a) Meita, kas ir ļoti līdzīga mātei. (b) Meita, kuras māte vēl ir dzīva. (c) Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita; mātesmeita.

Mātes šūnamātšūna.

[LLVV

 

tēvs -a, v.

1. Vīrietis, kam ir bērns vai bērni.

Tēva mājas — mājas, kas ir piederējušas vai pieder tēvam; dzimtās mājas.

Tēva sēta poēt. — dzimtā māja.

Tēva vārds — (a) Tēva priekšvārds (personvārds). (b) Tēvvārds.

Tēva ģints vēst. — pirmatnējās kopienas iekārtas attīstības stadija, kad radniecību skaita pēc tēva līnijas; patriarhāts (1).

// rel. Parasti savienojumā "Dievs Tēvs": Dievs kā pasaules radītājs.

Mūsu Tēvs, arī Tēvs Mūsu — kristietībā — galvenā lūgšana, kas sākas ar vārdiem "Mūsu Tēvs" vai "Tēvs Mūsu"; svēta lūgšana.

// rel. Parasti savienojumā "svētais tēvs": lieto, uzrunājot katoļu vai pareizticīgo garīdznieku, arī mūku vai runājot par viņu.

Svētais tēvs — pāvesta tituls.

Garīgais tēvs — garīdznieks.

Baznīcas tēvi vēst. — kristīgo draudžu locekļi (no 2. līdz 8. gadsimtam), kas veidoja kristietības dogmatiku un baznīcas organizāciju.

2. Gados vecāks vīrietis; arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.

// Lieto, laipni uzrunājot gados vecāku vīrieti, arī dzīvesbiedru vai runājot par viņu.

3. dsk. Senči (cilvēkiem).

Tēvu tēvi — senči (parasti vairākās paaudzēs).

Tēvu tēvu (arī tēvutēvu, tēvtēvu) laiki, arī seni laiki — tāla pagātne.

Tēvu krasts poēt. — dzimtene.

4. savienojumā ar apzīmētāju. Dibinātājs, pamatlicējs; arī vadītājs, organizators.

// Valdnieks, diktators.

5. Dzīvnieku tēviņš.

// ģen.; tēva, adj. nozīmē; bot. Tāds, no kā veidojas jauns augs (par augiem, to dalām).

Tēva augs — tēvaugs.

Trūkst tikai tēva un mātes sar. — saka par lielu jucekli, nekārtību.

Dievs Tēvs (arī Dievs Kungs, Kungs Dievs)!izsaucas lielā izbrīnā, lielās izbailēs.

Kāda tēvu zeme jādala (arī dalāma)saka, norādot, ka nav iemesla ķildai.

(Aiz)iet pie tēviem (arī senčiem) sar. — (no)mirt.

Mājas tēvsmājastēvs; namatēvs.

Nama tēvsnamatēvs.

Maizes tēvsapgādnieks; arī darba devējs.

Skolas tēvs (arī kungs) novec. — skolotājs.

Tēva dēls(a) Dēls, kas ir ļoti līdzīgs tēvam. (b) Dēls, kura tēvs vēl ir dzīvs. (c) Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls; tēvadēls.

Tēvu grēki bibl. — vecāku, arī senču grēki.

Precību (arī preču) tēvs novec. — starpnieks precībās.

[LLVV]

Astoņu valstu mākslinieki Jelgavā, Uzvaras parkā 6.februārī sāka veidot mazās ledus skulptūras no viena ledus bloka (1 x 0,5 x 0,25m). Otrdien, apvienojoties komandās, veidojas lielās ledus skulptūras no 12 blokiem. Četrdesmit mākslinieku ledus darbiem izmantoja ap 45 tonnas ledus. Šī gada 14. ledus skulptūru festivāla tēma bija „Mistērijas”. Ledus tēlniecībā ir neparasts – mistisks materiāls. Caurspīdīgums un gaisma ļauj panākt vizuālas ilūzijas. Festivāla dalībnieku vidū bija pieredzējuši ledus tēlnieki no Latvijas, Lietuvas, Krievijas, Ukrainas, Bulgārijas, Lielbritānijas, Polijas un Norvēģijas. Talseniekiem bija interesanti redzēt pasaulē pazīstamā novadnieka Sandra Kondrāta filozofiski emocionālo darbu "Laikmeta gars". 

Zigurda Kalmaņa  teksts un fotogrāfijas


Very Simple Image Gallery:
Could not find folder /home/muzika/public_html/images/stories/LedusMisterijas/

Google Translate

NURME – 2014