“Dievs dāvājis cilvēkam mūziku, kas palīdz mums ar Viņu un savā starpā satikties…” (J.Kundziņš)

Get Adobe Flash player

LA 26.11.2011 Vita Krauja

Ar_gaisumu_un_harismu

Foto - Līga Vasiļūna

Edgaram Račevskim 75. dzimšanas dienas gads veidojies tikpat notikumiem bagāts un pārdzīvojumos krāsains kā šis rudens.

Šovakar desmit kori – "Sonore", "Dziesmuvara", "Jubilate", "Unigunde", "Resono", "Venden", "Vanema", "Rāte", "Staburags", "Gaudeamus" un Rīgas Latviešu biedrības vīru koris – kopā gandrīz 400 dziedātāji, kā arī ansambļi, izpildītājmākslinieki, Operas solisti un pūtēju orķestris "Rīga" dziesmā centīsies atklāt gaviļnieku gan kā diriģentu, gan arī komponistu. Skanēs gan pirmatskaņojumi, gan klausītājus un pašu Edgaru Račevski visvairāk saviļņojušās viņa radītās kompozīcijas vairāku gadu garumā.

E. Račevska Pirmajai mesai jau vakar publika aplaudēja Doma katedrālē garīgās mūzikas koncertā. Sākumā bija uzrakstījušās divas daļas, bet tad autora audzēknis un kolēģis Ivars Cinkuss mudinājis – kur turpinājums? Tagad mesa visā pilnībā iegājusies apritē un visi, kas to dzird, prasa un meklē notis. Lai Maestro pietaupītu spēkus šāvakara koncertam, vakar pie diriģenta pults stājās Ivars Cinkuss. Taču savu "Ave Maria" ar vispopulārāko garīgo tekstu pasaulē Edgars Račevskis diriģēja pats. Šo skaņdarbu viņš rakstījis, domājot par Kārli Zariņu, kurš tagad vairs tik aktīvi nemuzicē. Kas varētu dziedāt līdzvērtīgi viņa balsij? Protams, kārtīgs vīru koris, kas rodas, uz podestiem kopā stājot "Gaudeamus" un Rīgas Latviešu biedrības vīru kora dziedoņiem.

Vairāk kā prozaiķis zināmais Artūrs Heniņš vienu dienu saticis novadnieku Edgaru Račevski, kurš lūdzis – vari man ko uzrakstīt dzejā? Būdams sava novada patriots un tā vēstures racējs, Artūrs Heniņš uzrakstījis vairākus dzejoļus par Ventu un Kuldīgu. Un Edgaram Račevskim radās kordziesmu cikls "Ventas lāses" – septiņi a cappella dziedājumi par Kuldīgas rumbu, Alekša upīti, Ventu un villu Ventas krastā skaistā, poētiskā vietā pie rumbas, ko tāljūras kapteinis Bangerts uzdāvinājis savai līgavai. Bet cikla noslēgums, protams, rakstāms par unikālo, gadsimtiem seno Kuldīgas ķieģeļu tiltu. Ko uz tāda var darīt? Dejot! Ko? Čarlstonu. Un cikla noslēgumu rotā "Čarlstons uz vecā tilta".

Šovakar to dziedās Edgara Račevska znota diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadītā "Rāte", pie klavierēm sēdīsies jubilāra meita Ilze Ozoliņa. "Kādreiz radniecība nav par skādi," pajoko jubilārs.

Izcilais operas solists Aleksandrs Poļakovs, kurš šobrīd dzīvo Luksemburgā, bet šovakar būs klāt, ģimenes saitēm saistīts Talsu novadā. Viņš iecerējis skaistu vasaras festivālu četrās baznīcās. Domājis, kam uzticēt Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantātes "Dievs, tava zeme deg" diriģēšanu? Protams, vienam no visenerģiskākajiem cienījamākās paaudzes diriģentiem. Taču līdz Talsiem Edgars Račevskis nenokļuva. Nonāca vietā, kā pats teic, no kuras pēc paša gribas vien laukā nelaiž. Dakteri sacījuši – arī visenerģiskākos liktenis reizumis brīdina. Bet Edgars Račevskis 
vairāk grib runāt par citu – prieks, ka koncerti Talsos izskanēja, ka garīgums tautā dzīvo joprojām.

Ap Edgaru Račevski arvien rodas jaunas muzikālas vienības. Šogad 21. martā pulciņš dziedātgribošu meiteņu uzmeklējušas tieši Edgaru Račevski. Tā "Māmuļas" paspārnē radies vēl viens jauns kolektīvs – kamerkoris "Unigunde", jo tieši 21. martā kalendārā ir tāda vārdadiena. Šovakar "Unigunde" dziedās pirmatskaņojumu – "Vakarā" ar Jāņa Ziemeļnieka dzeju un "Burvi" ar Toronto dzīvojošās latviešu dzejnieces Gunas Ikonas vārsmām. Dzejolis bijis īss, taču tik kodolīgs, ka aizrāvis mirklī un tūlīt gribējies to atklāt skaņās.

Edgara Račevska audžumeitas Initas Malnačas vadītais koris "Kolibri" dziedās divas daļas no viņa bērnu dziesmu cikla ar Ojāra Vācieša dzeju. Pilnībā tas atklājies pērn Gaujienā Vītola dienās, kas ir vēl viens liels Edgara Račevska lolojums. Mazajiem vītolēniem sacerētais tā iepaticies, ka viņi melodijas dungo, pat ejot brokastīs un vakariņās.

Ai, zemīte!

Varbūt tieši skaistais rudens Edgaru Račevski iedvesmojis dziesmai "Ai, zemīte" ar Andreja Eglīša vārdiem, kas šovakar piedzīvos savu pirmatskaņojumu kora "Jubilate" sniegumā. Edgara Račevska Zviedrijā dzīvojošie radinieki – mūziķa tante Milda Ūdre un viņas vīrs Arvīds Ūdris – ilgi strādājuši kopā ar Andreju Eglīti Latviešu fondā Stokholmā. Diemžēl pasaulē vairs nav neviena no viņiem. Bet Edgars Račevskis atceras laiku, kad, viesojoties Zviedrijā, arvien ticies ar Andreju Eglīti. Viens no skaistākajiem mirkļiem saistās ar Stokholmas baznīcā atskaņoto kantāti "Dievs, tava zeme deg".

Nupat kāds dziedātājs viņam uzdāvinājis tikko iznākušo Andreja Eglīša kopoto rakstu krājumu.

"Pēkšņi man acīs iekrīt dzejolis "Ai, zemīte"," saka Edgars Račevskis. "Tik aicinošs, tik sirsnīgs, tik vienkāršs, patiess, ar ļoti dziļu zemtekstu par mūsu tautas dvēseli." Tā tapa dziesma par zemi un maizi, ko vectēvs ēda krustoties, bet bērni, pirkstus laizīdami.

Artūrs Heniņš, rakstot savas pirmās grāmatas "Ventas sakta" otro daļu par norisēm novadā no kara beigām līdz mūsdienām, pēkšņi atklājis, ka pagājušā gadsimta sākumā Lēnās strādājusi skolotāja Biruta Senkeviča, kura kara gados emigrējusi uz Kanādu un nodevusies latviešu folkloras pētniecībai. Viendien no Artūra Heniņa pienāk Birutas Senkevičas Ventai veltīti dzejoļi ar zīmīti – Edgar, tā kā sešas dziesmas par Ventu jau esi uzrakstījis, ķeries klāt Birutas Senkevičas dzejai… Un Edgaram Račevskim radās dziesma "Vakars Ventmalā". Šovakar varēs dzirdēt arī skaņdarbu, kurš klausītājus kora "Sonore" un Kazdangas dziedātāju sniegumā vasarā aizkustināja koncertos Lipaiķu baznīcā un parka estrādē. Tos Edgars Račevskis bija veltījis savai māmuļai, ilggadējai ērģelniecei Rīgas Lutera baznīcā Olgai Račevskai 100. dzimšanas dienā.

Tik suitenes bruncī!

Flautists Krists Orna, Alsungas bērnu mūzikas skolas direktors un Edgara Račevska skolasbiedrs no Liepājas laikiem, reiz Alsungā nejauši ieklīdušajam diriģentam teicis – pieraksti šo dziesmu! Nesen atradusies lapa ar ieskicēto ideju. Krista Ornas vairs nav mūsu vidū, bet viņa meita apkopojusi suitu dziesmas. Arī tās šovakar skanēs koncertā. Bet izpildītāji uzradušies paši no sevis. Kādā vīru kora koncertā pavisam nejauši Edgaram Račevskim blakus apsēdusies Ventspils vīru kora diriģente Lorija Vuda-Cinkusa un ieminējusies, ka arī viņas vadītie vīri gribētu piedalīties tādā koncertā. Pirms šāvakara Edgars Račevskis izvirzījis tikai vienu noteikumu – būšot jādzied pirmatskaņojumi, bet galvenais – "Sameklē sev, Lorija, riktīgu suitenes brunci!" Tādu diriģente esot dabūjusi.

Edgaram Račevskim ir veiksmīga roka ne vien jaunu koru radīšanā, bet arī jaunu dziedātāju pamanīšanā. Nebūdams sevišķs telemīlis, nejauši paskatījies vienu no šoviem.

Pašam negaidīti viens ziķeris atstājis tik labu iespaidu, ka Račevskis esot bijis nikns uz žūriju, ka mazajam neiedeva nekādu balvu. Un Račevskis zvana uz televīziju, dodiet man tā puiša tālruni! Nu jau otro gadu 11. novembrī Lāčplēša dienā, kas nav iedomājama bez karavīru dziesmu koncerta "Māmuļā", solo dzied desmit gadus vecais Armands Rutkovskis no Bauskas.

Savu artavu šāvakara koncertā devis arī Edgara Račevska draugs Jānis Kaijaks, kurš palīdzējis pārveidot instrumentāciju no simfoniskā orķestra salikuma pūtēju orķestrim "Rīga", pie kura pults stāsies Mārtiņš Ozoliņš.

Viedokļi

Dziesmu svētku virsdiriģents Ivars Cinkuss: "Edgars Račevskis ir viens no vecā kaluma paaudzes harismātiskākajiem un enerģiskākajiem virsdiriģentiem. Viens no mūsu spožajiem. Tāda spēja aizraut un paņemt savā varā dziedātāju tūkstošus Dziesmu svētku estrādē nerotā visus diriģentus. Un viņš ir labs cilvēks. Kopš maniem studiju laikiem pamazām esam kļuvuši draugi. Man ir kur pasmelties gaišumu."

Bijušā Rīgas Operetes teātra diriģents Jānis Kaijaks (seniors): "Tieši Edgara Račevska laikā Radio koris kļuva par radošo laboratoriju, kur ieskandēja visu komponistu radītās jaunās dziesmas un ļāvās dažādu stilu meklējumiem. Neatsverams ir viņa ieguldījums latviešu klasikas lielo formu izpildījumā. Var tikai apbrīnot Edgara Račevska vitalitāti. Amatieru korus viņš aizrauj tā, ka neilgi pēc dibināšanas tie jau izpilda visnotaļ sarežģītas kora partitūras. Visiem saviem koriem Edgars Račevskis veltījis dziesmas un tautasdziesmu apdares. Un, spriežot pēc to muzikālā veidola, man ir sajūta, ka viņa lielā mīlestība ir vīru kori. Cepuri nost par radītajiem lielās formas skaņdarbiem – Mesu vīru korim un Mesu jauktajam korim ar simfonisko orķestri."

 

Dzimta, kurai mūzika asinīs.

Dina Poriņa, 7.septembris, 2010, Kurzemnieks

Divi bagātīgi koncerti vienā dienā – tā sestdien Turlavas pagastā pēc novadnieka, diriģenta Edgara Račevska ierosmes nosvinēta viņa mammas, skolotājas un mūziķes Olgas Račevskas 100. jubilejas atcere. Bet svētdien ilggadējās ērģelnieces piemiņas koncerts skanēja arī Rīgā, Lutera baznīcā Torņkalnā.

Uzticīga līdz galam

Turlavā O.Račevskas laiks (20. gs. 40. – 60. gadi) ritējis, pēc pašas vārdiem, „pa kalniem un lejām”: no skolotājas karjeras augstākā punkta – mācību pārzines amata – kristīgās pārliecības dēļ nokritusi līdz ceļa strādniecei, bijusi kolhoza grāmatvede, tautas nama vadītāja, vadījusi arī deju kapelu, sieviešu ansambli u.c. pašdarbības kolektīvus. Taču, kā koncertā Lipaiķu baznīcā sacīja mācītājs Didzis Skuška, O.Račevsku vērts pieminēt ne tikai daudzpusīgās darbības un viņas dēla, pazīstama diriģenta, dēļ, bet arī tāpēc, ka represīvajā padomju laikmetā viņa palika uzticīga dievnama ērģelnieces sūtībai un ticībai Kristum.

I Dievam, i cilvēkiem

Emocionālā dzejas, mūzikas, foto un video kompozīcijā (to veidoja kuldīdzniece Dace Priede un draudzes ansamblis) turlavnieki atsauca atmiņā jubilāres dzīves nozīmīgākos mirkļus, bet vairāku Rīgas koru, kā arī operas solistu Ditas Kalniņas un Jura Ādamsona sniegumā klausījās garīgo mūziku. Turpmāk baznīcā atradīsies 20 gadus te kalpojušās ērģelnieces piemiņas plāksnīte, bet viņas dēla E.Račevska roku nospiedumi ģipsī nu var kalpot kā sākums iecerētajai novadnieku istabai, teic pasākuma rīkotāja, draudzes priekšniece Velta Krūmiņa. Savukārt, pieminot to, ka O.Račevska bijusi arī ilggadēja lauku kapelas vadītāja, Dižgaiļu parka estrādē izskanēja dzīvespriecīga programma, kurā citiem vieskolektīviem pievienojās Kazdangas pagasta koris.

Kur vien veries – pašu ļaudis

Koncertprogrammu jubilāres dēls veidojis, ņemot talkā galvenokārt ģimenes locekļus. Rīgas Latviešu biedrības vīru kori diriģēja viņš pats, Mārupes meiteņu kolektīvu Resono, kurā dzied arī mazmeita Liene, atvedusi vedekla Irēna Račevska, kora pedagoģe Pārdaugavas mūzikas un mākslas skolā, bet jaukto kori Sonore – znots Mārtiņš Ozoliņš, Nacionālās operas diriģents. Vīru dziedājumu korī savureiz stiprināja gan Mārtiņš, gan Edgara dēls Vigo Račevskis, kurš Liepājas simfoniskajā orķestrī spēlē sitaminstrumentus. Pie sintezatora – Edgara meita, operas koncertmeistare Ilze Ozoliņa un mazdēls Oskars Račevskis.
Solistes balsi pievienoja topošā dziedātāja Agnese Malnača, Sonores dalībnieces Initas Malnačas meita. Arī viņas abas ir savējās: kad Inita savulaik agri zaudējusi īstos vecākus, Edgars un Dzidra Račevski pieņēmuši mūzikas skolas audzēkni savā ģimenē. Savukārt Sandra Strazdiņa, kas atvedusi Kazdangas jaukto kori, atzinās, ka jūt satraukumu – kā nekā pirms gadiem pieciem Liepājas Pedagoģijas akadēmijā bijusi E.Račevska studente, apgūstot mūzikas skolotājas specialitāti. Bet klausītāju rindās šoreiz līdzi juta Edgara dzīvesbiedre Dzidra, savulaik E.Dārziņa mūzikas skolas čella pedagoģe.
Šādi koncerti muzikālajai dzimtai nav kāda kampaņa – tā ir dabiska dzīves daļa un ģimenes kopā būšana. „Manējie zina – ja saku, ka vajag, tad jāpiedalās, un viss,” ar mazliet uzspēlētu skarbumu joko E.Račevskis un nopietni cer, ka koncerts mammai tur, augšā, būs paticis, bet te, starp ļaudīm, pielicis artavu mammas vēlējumam – lai kultūras dzīve Turlavā būtu daudzveidīga.

Ar omu un mūziku no mazām dienām

I.Ozoliņa saka: „Torņkalna baznīca Rīgā man ir kā otrās mājas – 70. gados, kad tukšo dievnamu apmeklēja dažas tantiņas, oma spēlēja ērģeles un es bērnībā esmu tur daudz dzīvojusies.”
Irēna un Vigo Račevski par Olgas kundzi runā ar īpašu pateicību un aizkustinājumu, jo pēc kāzām faktiski visu laiku dzīvojuši ar viņu kopā. „Mūsu bērni bērnudārzu nav redzējuši, jo izauguši uz omas rakstāmgalda. Viņa bija īsts mājas gariņš – ļoti sirsnīgs cilvēks un lielais palīgs visās jomās: gan bērnu audzinātāja, gan pašiem sava mūzikas skolotāja,” stāsta Irēna. „Oma arī pārvaldīja latīņu, vācu un angļu valodu, varēja latviskot dziesmām tekstus.”
Bet Vigo secina: „Kaut gan mūsu dēls Oskars Hāgas konservatorijā studē kā džeza pianists, bez klasiskās mūzikas tik un tā nevar.” Viņš atzīst – ģimenes saites tik dziļi savijušās ar mūziku, ka tā no apziņas nekur nevar zust. Vigo atgādina par mūzikas harmonizējošo iedarbību uz cilvēku līdzīgi kā uz ūdens kristāliem. „Bet, ja vēl skaņu veidojam paši, iedarbība ir daudz spēcīgāka, un, instrumentus spēlējot, pirkstu kustības attīsta domāšanu. Ne velti omīte līdz pēdējam brīdim saglabāja skaidru, gaišu skatu.”

Ar paša komponētu mūziku, tostarp vairākiem pirmatskaņojumiem, koncertos 24. novembrī Domā un 3. decembrī Rīgas Latviešu biedrības namā viens no redzamākajiem latviešu diriģentiem Edgars Račevskis atzīmēs savu septiņdesmitās jubilejas gadu.

Sarunā ar RB viņš kārtējo reizi apliecina savu vitālo raksturu, kā allaž būdams omulīgs, rosīgs un enerģijas pilns.

- Jums jubilejas gads izdevies ļoti bagāts - bijāt radošā ceļojumā uz Austrāliju, pirmatskaņota tika jūsu komponētā Mesa jauktajam korim... Varbūt vēl kas īpašs notika?

- Būtiskākais tiešām ir tas, ka Austrālijā Sidnejas vīru kora 50 gadu jubilejas koncertā pusi programmas aizņēma manas dziesmas, tāpat veiksmīgi noritēja manis vadītie Gaujienas dziesmu svētki, bet tagad gaidāmi divi autorkoncerti! Doma katedrālē skanēs agrāk rakstīta prelūdija; lai tai nebūtu vientuļi, sakomponēju vēl tokātu. Starp citu, ērģeles koncertā spēlēs Tālivaldis Deksnis.

Man sen gribējās uzrakstīt mūziku lūgšanai "Ave Maria", un tā pie manis beidzot atnāca - šo darbu veltīju savam studiju biedram, dziedātājam Kārlim Zariņam. Savukārt mežradznieks Arvīds Klišāns nospēlēs parafrāzi par latviešu tautas dziesmu "Tek saulīte tecēdama". Skanēs arī Kristīnes Zadovskas un Kārļa Zariņa duets, bet pats svarīgākais Doma koncertā - sešdaļīgas Mesas pirmatskaņojums korim, solistiem un orķestrim. Starp citu, man ir liels prieks pēc daudziem gadiem atkal satikties ar Latvijas Radio kori (no 1963. līdz 1987. gadam Edgars Račevskis bija Teodora Kalniņa Latvijas Radio kora galvenais diriģents, ierakstījis apmēram 80 kormūzikas skaņuplates - aut.). Bet koncertā Latviešu biedrības namā satiksies visi manis dibinātie kolektīvi - pieci vīru un tikpat jauktie kori.

- Šķiet, ka savā dzīvē esat sasniedzis visu, ko viens mūziķis, diriģents var vēlēties - gadu desmitiem esat Dziesmu svētku virsdiriģents, Mūzikas akadēmijas profesors, bērni turpina attīstīt mūziķu dzimtu, arī personīgi - jums ir brīnišķīga, gādīga dzīvesbiedre. Laikam varat gulēt mākoņos!

- Jā. Man tikai piemīt tāda nelaba rakstura īpašība - nekad nav miera. Vienmēr vajag kaut ko darīt. Esmu pateicīgs Dievam un savai mammai par to, ka mans ceļš ticis ievirzīts mūzikā. Tā bijusi ļoti bagāta, interesanta un daudzpusīga dzīve. Pateicoties mūzikai, esmu iepazinis ļoti daudz pasaules zemju un cilvēku. Tā ir vislabākā sajūta, kad tu ar mūzikas valodu vari atrast draugus, just piepildījumu un jēgu tajā, ko dari. Katra tikšanās ar latviešu cilvēkiem Eiropā, Amerikā vai Austrālijā ļauj saprast to, ka tepat vien mēs visi esam - no Latvijas.

- Jūs caur un cauri esat latvisks diriģents?

- Esmu ļoti daudz strādājis arī ar citām nācijām, tostarp ar mūsu kaimiņiem igauņiem, lietuviešiem, krieviem, stabila sadarbība bijusi arī ar poļiem, šveiciešiem, zviedriem - tā es varētu ilgi turpināt...

- Un kā šis aktīvās diriģēšanas laiks jūsos nogulsnējies?

- Protams, viss kaut kad notiek un pēc tam mainās. Tieši šis apstāklis liek radoši attiekties pret visiem jautājumiem un rosina domāšanu - lai vienmēr būtu kaut kas jauns, nebijis un interesants.

- Vai tāpēc pievērsāties komponēšanai?

- Teikšu atklāti, šobrīd diriģēšanai atdotās stundas ir salīdzinoši īsākas.

Mans īstais darba mūžs aizgāja četrās darbavietās: parasti diena sākās pulksten septiņos no rīta Konservatorijā, tagadējā Mūzikas akadēmijā, darbā ar studentiem, pēc tam sekoja piecu sešu stundu darbs Radio korī, bet vakarā sākās amatieru kora laiks, kas sevī ietvēra arī braucienus uz Tukumu. Vārdu sakot, biju pieradis nepārtraukti vismaz desmit stundas dienā diriģēt. No septiņiem rītā līdz desmitiem vakarā, iznāk pat vairāk! Bet šobrīd man vairs nav šāda ikdienas konveijera, nav nepārtrauktu ierakstu vai koncertu sēriju.

Brīvā laika kļuvis vairāk. Bet mana galva necieš tukšumu, un tajā nāk iekšā mūzika. Es to tikai piefiksēju, bez instrumenta (komponisti nereti skaņdarbus sacer pie klavierēm - aut.). Ko man no augšas atsūta, to es arī izlieku uz nošu papīra. Tādēļ domāju - par savām melodijām, lai kādas tās arī būtu, neesmu vainīgs.

- Tās taču ir skaistas, romantiskas!

- Iespējams, līdzīgi kā tas, ka pēc laika mana mūzika būs citāda. Kas to lai zin"...

- Kādēļ šodien jākomponē mesas, rekviēmi un citas lūgšanas?

- Garīgā mūzika man vienmēr bijusi ļoti tuva. Starp citu, mans vecaistēvs bija baznīcas ērģelnieks, es gan neatceros viņu spēlējam, jo piedzimu 1936. gadā, bet viņš 1942. gadā nomira. Toties visu savu mūžu ērģeles Latvijas baznīcās spēlēja mana mamma, sākumā Kurzemes dievnamos, bet, ierodoties Rīgā - no 1965. gada, Torņakalna Lutera draudzē. Saites ar ģimeni, ērģeļmūziku mani pavadījušas visu laiku un guvušas organisku turpinājumu paša sacerējumos.

- Esat iemantojis pietiekami lielu pieredzi - jūsu dzīves laikā mainījušās paaudzes, valdības, tikumi, Rīga un visa pasaule. Vai kādreiz pārdomājat, kurp tad pasaule attīstās, kas mūs gaida nākotnē?

- Katram laikmetam ir sava attīstība un nozīme cilvēces kopējā vēsturē.

Es, piemēram, esmu pārdzīvojis karu un zinu, ka nav nekā briesmīgāka. Domāju, mēs varam priecāties par to vien, ka te, paldies Dievam, ir miers un netiek iznīcinātas dzīvības. Runājot par sabiedrības attīstības tendencēm un cilvēku domāšanu vispār, jāsaka - diezin vai mēs braucam tajā labākajā virzienā. Par to varētu nopietni padiskutēt. Šobrīd valda tā saucamais visatļautības laikmets, un tam pakārtojas arī kultūra. Bet personīgi man ir viena laba īpašība - vienmēr esmu bijis optimists. Es ceru, ka šis tas no negācijām varbūt ir pārejošs un ar laiku mēs sāksim domāt citādi.

Esmu strādājis un veidojies Eduarda Smiļģa un Amtmaņa - Briedīša laikā, šo režisoru iestudējumi ir izcili, klasiski. Kad biju Konservatorijas pēdējā kursā, mani studiju vienaudži tur bija Uldis Pūcītis, Tamāra Soboļeva, Jānis Samauskis, Ausma Dūle - visus nenosaukšu. Un mani nozīmēja viņiem mācīt mūziku izrādei "Skroderdienas Silmačos". Ikdienā sēdēju pie teatrāļiem, taisīju viņiem mūziku, bet režiju veidoja Amtmanis-Briedītis. Viņa radītās "Skroderdienas Silmačos" man ierādīja, kādai jābūt īstai izrādei. Pēc tās man bija ļoti grūti skatīties citus iestudējumus. Es tur vairs nesaskatīju tik skaidru, pārliecinošu domas lidojumu.

Varbūt kļūdos, bet arī pats savā radošajā darbībā balstos uz klasiskiem mākslas principiem. Man Konservatorijā bija saskare ar cilvēkiem, kuri nāca ar Vītola laika kultūras bagāžu. Protams, tas viss vēlāk aizgājis ļoti tālu un sasniedzis spožas virsotnes.

- Kormūzikā - neapšaubāmi, bet vai jūs arī dzīvē esat principiāls?

- Nē. Man ir viens princips, un tas attiecas uz mūziku - tai jābūt interesantai, saistošai un aizraujošai. Ar degsmi! Uzrakstītai ar dvēseles asinīm. Tāda mūzika nevienu cilvēku neatstās vienaldzīgu. Un nav svarīgi, kādā - Mocarta, Bēthovena vai Penderecka (viens no lielākajiem XX gadsimta poļu komponistiem - aut.) laika - tehnikā tu raksti, bet gan tas, vai tevī iekšā ir muzikālais lādiņš. Par šo patiesību esmu daudzkārt pārliecinājies praksē. Tehnika nav noteicošā, vienīgi - mūzika.

- Savā mūžā laikam jau esat nodiriģējis ap tūkstoti dziesmu - vai ir kāds darbs, kāda dziesma, kas saaugusi ar jums, ko nēsājat sevī?

- Daudzi uzdevuši līdzīgu jautājumu, bet man nav standarta atbildes. Nekad neesmu sēdējis uz viena skaņdarba. Viss mans radošais darbs gadu desmitu garumā ir pieradinājis pie nepārtrauktas partitūru maiņas, un katras jaunas partitūras iestudēšana beidzās ar ierakstu. Caur manām smadzenēm un rokām izgājis milzumdaudz mūzikas materiāla. Es pieradu veidot mūziku momentā, bez iepriekšējas izdomāšanas. Viss tapa uzreiz. Bet daudzkārt esmu atkārtojis - viena no skaistākajām latviešu mūzikas kompozīcijām ir Lūcijas Garūtas "Mūsu Tēvs debesīs" (no kantātes "Dievs, Tava zeme deg!" - aut.); joprojām ar gandarījumu atceros 1990. gada Dziesmu svētkus, kad tā pirmo reizi izskanēja Mežaparka Lielajā estrādē pēckara Latvijā (paša Edgara Račevska vadībā - aut.). Vēl bijis arī tāds moments - Spānijā, Basku zemē, koncertēju kopā ar kori "Sonore", mēs dziedājām katedrālē Vidusjūras malā, un programmā bija Vakareiropas komponisti no renesanses līdz mūsdienām. Bet, kad latviski skanēja Garūtas "Mūsu Tēvs debesīs", ļaužu pilnā katedrāle šo vēstījumu uztvēra īpaši, ar sapratni un piepildījumu. Šai mūzikā ir kaut kas tāds, par ko skaļi nemēdz runāt. Vēl Emīls Dārziņš ar "Lauztajām priedēm", ar "Mēness starus stīgo" - man šīs dziesmas ir tuvas, līdzīgi kā viena no meistarīgākajām Jāzepa Vītola kora kompozīcijām "Cilvēka dzīve". Tur ir dziļa jēga. Žēl, ka tā nav palikusi Dziesmu svētku programmā.

- Diriģēšana ir fiziski smaga nodarbe, un gadi tomēr tās rokas laikam dara smagas... Vai esat fizkultūrietis?

- Jā, fiziskai formai ir jābūt. Es atzīšos, cenšos katru rītu sevi sagatavot un kustināt, cik vien varu.

- Cilājat hanteles?

- Nē, man ir savi vingrinājumi, lai neierūsētu.

- Tikai nesen uzzināju, ka rakstāt dzeju - cik nopietni tas ir, cik dziļa ir šī aizraušanās?

- Mājās sieva teica, ka viņa sakrāšot visu un drīz būšot kopotie raksti. Ir situācija - jāiet draugam vai kolēģim uz dzimšanas dienu: ko rakstīt, ko aiznest? Var jau aizņemties mūsu dzejnieku rindas, bet es labāk rakstu savu sveicienu, un parasti tad izdodas diezgan trāpīgi vārdi tieši konkrētam adresātam. Tā es sāku - ar sveicieniem dzimšanas dienās. Dažreiz uzrakstās vairāk pantu... Dziesmu tekstu gan man nav daudz. Piemēram, vajadzēja kaut ko iesākt, lai vīri nāktu uz mēģinājumu (runa ir par Račevska izveidoto Rīgas Latviešu biedrības Nacionālo vīru kori - aut.), un es uzrakstīju viņiem veltījumu - "Šurp, draugi, lai sanākam un savu dziesmu uzdziedam...". Un tā lieta aizgāja!

Arī pēdējam braucienam uz Austrāliju man bija jāsacer sava dziesma, tai iedvesma nāca no Paramatas upes, kuras krastos, līdzīgi kā pie Daugavas ietekas jūrā Rīga, izveidojusies Sidnejas pilsēta. Un tajā arī dzīvo latvieši. Kā zināms, visi ūdeņi kaut kad satiekas, tāpat kā latvieši visā pasaulē sabrauc, piemēram, uz dziesmu dienām. Tā radās kora dziesma "Latvijas dēliem pasaulē". Vispār es taisu rīmes konkrētam brīdim un absolūti nepretendēju uz dzejnieka statusu.

- Cik bieži aizbraucat uz savu lauku īpašumu Turlavā, kā tur izskatās?

- Tā man ir piemiņa, vectēva zeme, ko viņam piešķīra prezidents Kārlis Ulmanis par 1905. gada brīvības cīņām. Mani ļoti velk uz to pusi, zemnieks vēl neesmu, bet - varbūt būs jāsāk... Dzīvē notiek dažādas peripetijas, iespējams, nāksies kopt zemi, lai varētu iztikt. Pagaidām tur viss ir atmatā. (Smejas.)

- Saka jau, ka pasaulei var palīdzēt tikai tas, kurš vispirms palīdz saviem tuvākajiem - vai daudz enerģijas dzīvē esat veltījis ģimenei?

- Tik, cik nepieciešams. Un vienmēr. Nekad neesmu rēķinājis, vai tas ir daudz vai maz. Esmu rīkojies, lai izaudzinātu savus bērnus, un tagad noņemos ar mazbērniem - turpinu palīdzēt, kā vien varu. Vizinu uz mūzikas skolu Krišiņu, meitas Ilzes (Ozoliņa, Operas vadošā koncertmeistare - aut.) puiku, kurš spēlē klavieres, savulaik vadāju dēla Vigo (Račevskis, sitaminstrumentālists, Mūzikas akadēmijas pasniedzējs, pieredzējis orķestrants - aut.) meitiņu Lienīti uz gleznošanas studiju, kopīgi zīmējām. Pavisam man ir četri mazdēli un viena mazmeita. Tās ir patīkamas rūpes.

- Dzīves skaistākais laiks jums šķiet aiz muguras vai to vēl gaidāt nākotnē?

- Esmu reālists. Man jau bijis ārkārtīgi daudz skaistu momentu, par ko esmu ļoti pateicīgs Dievam, savam liktenim. Atceroties savas dzīves interesantākās lapaspuses, es priecājos. Bet - ko gaidīt no nākotnes? Labu veselību, jo tad vēl varēs daudz ko izdarīt. Un būs arī skaisti brīži. Saprotu, ka gadu skaits vairs nav mazs, un tas liek man nopietni padomāt par to, kā tad īsti būs...

- Vai jūs gribētu nekā nedarīt, gulēt Floridas smiltīs un sapņot par to, kā dzīvē nav, bet varētu būt?..

- Nē, pasarg", Dievs, mani no šāda scenārija! Esmu jau kaut ko tamlīdzīgu piedzīvojis, kad ar vīru kori braucām uz Bulgāriju un pārpratuma pēc mūs sadalīja divās grupās - izbraucām no Rīgas dažādos laikos un tā arī nesatikāmies, tāpēc koncerti nenotika. Biju spiests nedēļu gulēt Melnās jūras krasta smiltīs, un atzīšos - man tas bija mokoši. Nu nav ko darīt, cik tad ilgi var peldēties un gulēt smiltīs?! Šādas muļķības nav manā dabā. Savu atpūtu es neorientēju uz bezdarbību. Atpūtai vienmēr jābūt aktīvai, vienalga, vai tu makšķerē, slēpo, sēņo vai soļo. Noteikti ir jābūt kustībai!

 

 

Komponista Edgara Račevska nošu krātuve.

Edgars Račevskis. Diriģents. Pedagogs. Mūzikas zinātnieks. Sabiedriskais darbinieks. Komponists... Unikāla personība Pasaules, Eiropas un Latvijas Kultūras apritē... Līdz šim nevienam, arī Profesoram pašam, nav izdevies sastādīt un uzrakstīt visaptverošu biogrāfiju... un arī ja tā kādreiz taps, viņa ietvers vien Mākslinieka dzīves „notikumu grāmatvedību”. To patieso emocionālo pārdzīvojumu, personības starojuma satvaru vārdos neizteikt... tik piedzīvot var... Vairāk kā piecdesmit gados diriģents vadījis praktiski visus profesionālos kora kolektīvus Latvijā – ansambļa „Sakta” un Valsts Akadēmiskā kora „Latvija” diriģents, Teodora Kalniņa Radio kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents (ar Teodora Kalniņa Radio kori Latvijas radio fondos ierakstīta latviešu kora klasika, mūsdienu kora mūzikas jaundarbi, kā arī nozīmīga cittautu kora mūzika, kantātes un oratorijas – kopumā vairāk nekā 300 stundas...), Latvijas Nacionālās operas kora vadītājs... dibinājis duci jaunu kora kolektīvu – no leģendārā Rīgas Tehniskās universitātes vīru kora „GAUDEAMUS” 1959.gadā, līdz nupat - 2011. gadā martā izveidojis lielisko sieviešu kamerkori –„Unigunde”, četrdesmit gadus bijis Latviešu , Studentu, Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku virsdiriģents Latvijā, ASV, Kanādā, - Rīgā, Klīvlendā, Toronto, Tartu, Tallinā Viļņā, Ogrē... , diriģējis, iedvesmojis, mūzikas pārdzīvojumā līdzi saucis simtiem tūkstošu kora dziedātāju un orķestru muziķu..., ikgadējo Jāzepa Vītola Mūzikas dienu Gaujienā tradīcijas izveidotājs (1988.) - galvenais mākslinieciskais vadītājs, Talsu novada GARAmuzikas pasākumu iniciators un muzikālais vadītājs, Tautas mākslinieks..., Profesors..., Komponists... - Latvijas Komponistu savienības goda biedrs (2004.) Šai sadaļā centīsimies veidot komponista Edgara Račevska skaņdarbu nošu krātuvi. Profesora skaņraža daiļradei liels palīgs jau daudzus gadus ir muzikoloģe Marija Beāte Straujupe. Viņa ir augsti profesionāls, uzticams līdzgaitnieks sagatavojot un digitalizējot nošu materiālus publikācijām, tagad arī www.GARAmuzika.lv Paldies.

Google Translate

NURME – 2014