“Dievs dāvājis cilvēkam mūziku, kas palīdz mums ar Viņu un savā starpā satikties…” (J.Kundziņš)

Get Adobe Flash player

Katra cilvēka dzīvesgājums satur bezgaldaudz krāsu, bet reflektē tas, vēl bagātīgāku krāsu paleti. Katrs no mums ir tūkstošiem biogrāfiju vērts. Katrs veido priekšstatu par cita cilvēka (-u) dzīvi, laika ritumu un tā vēsturisko satvaru..., pārdomā savējo... Katrs?

Publicējam (-sim) iespējami daudzas biogrāfijas par Mūsu Virsganiem.  Būsim pateicīgi par jaunām (vecām) biogrāfiju versijām, padomiem, papildinājumiem, precizējumiem, kļūdu labojumiem – Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu .

Brīvības cīnītajs

Kārlis Gailītis

1936.03.III – 1992.22.XI

LELB vadītājs, prezidents 1989.aprīlis – 1992.g. 22.novembris

biogrāfiska skice no M.g. Theol. Voldemāra Lauciņa

Kārlis Gailītis dzimis 1936. gada 3. martā skolotāja ģimenē.

Kārlis Gailītis studē Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, kuru beidz un strādā izvēlētajā profesijā.

Kārlis Gailītis 1971. gada 30. janvārī iestājas LELB Teoloģijas seminārā un turpina mācības līdz 1976. gadam. 1976. gada septembrī viņu ordinē un nosūta kalpot uz Rīgas Lutera draudzi, kur viņš kalpo līdz 1989. gada aprīlim.

Kārlis Gailītis turpināja savas teoloģijas studijas un ieguva maģistra grādu vispārīgajā salīdzināmajā reliģiju vēsturē. Vairākus gadus bijis Teoloģijas semināra salīdzināmās reliģiju vēstures katedras vadītājs un Teoloģijas semināra profesors.

Savas kalpošanas laikā Kārlis Gailītis aktīvi piedalījies dažādās baznīcas demokratizēšanas un atbrīvošanas aktivitātēs, tai skaitā kustībā „Atdzimšana un atjaunošanās”.

Kārli Gailīti XIV Latvijas Sinodē 1989. gada 12. aprīlī ievēlēja par arhibīskapu un pārvēlēja 1992. gada aprīļa XV Latvijas Sinodē.

1992. gada 22. novembrī Kārļa Gailīša mūžs traģiski aprāvās, kad, steidzoties uz dievkalpojumu Sabilē un Pūrē, viņš letāli cieta autoavārijā 40 km attālumā no Rīgas.

Kārļa Gailīša bēres ir bijušas Latvijas visaugstāko valsts amatpersonu apmeklētas, tai skaitā arī Augstākās padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova un aizsardzības ministra Tālava Jundža personās.

Google Translate

Fonds „Mūsu Virsgani”

  • Aleksandrs Poļakovs
  • Klāvs Bērziņš
  • Helēna Andersone
  • Inta Bērente-Strenga
  • Gundega Druske

Autori

Projekta darba grupa

  • Māra Siliņa
  • Ināra Klekere
  • Vitolds Mašnovskis
  • Iveta Kalme