“Dievs dāvājis cilvēkam mūziku, kas palīdz mums ar Viņu un savā starpā satikties…” (J.Kundziņš)

Get Adobe Flash player

Katra cilvēka dzīvesgājums satur bezgaldaudz krāsu, bet reflektē tas, vēl bagātīgāku krāsu paleti. Katrs no mums ir tūkstošiem biogrāfiju vērts. Katrs veido priekšstatu par cita cilvēka (-u) dzīvi, laika ritumu un tā vēsturisko satvaru..., pārdomā savējo... Katrs?

Publicējam (-sim) iespējami daudzas biogrāfijas par Mūsu Virsganiem.  Būsim pateicīgi par jaunām (vecām) biogrāfiju versijām, padomiem, papildinājumiem, precizējumiem, kļūdu labojumiem – Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu .

Alberts Freijs

LELB vadītājs (faktiskais) 1968.gada otrā puse

biogrāfiska skice no M.g. Theol. Voldemāra Lauciņa

Kurzemnieks Alberts Freijs dzimis 1903. gada 21. aprīlī Talsu sīktirgotāja ģimenē. Skolojies Talsu privātajā tirdzniecības skolā.

Pirmā pasaules kara gados mācījies Luda Bērziņa ģimnāzijā Tērbatā (1915 – 1918), mācības pabeidzis Talsu valsts ģimnāzijā (1919 – 1922).

Alberts Freijs uzsācis studijas LU Teoloģijas fakultātē 1922. gadā un tās pabeidzis 1926. gadā. kopš 1927. gada adjunkts Rīgas Pāvila baznīcā, ordinēts 1927. gada 11. novembrī.

Alberts Freijs kalpojis kā mācītājs Allažu draudzē (1927 – 1936) un kā adjunkts Akadēmiskajā draudzē (1927 – 1940). Kopš 1940. gada kalpojis kā mācītājs Akadēmiskajā un Rīgas Pētera draudzēs līdz savai izsūtīšanai (1940 – 1948).

Alberts Freijs daudz strādājis mācību un akadēmiskajā darbā. Viņš ir bijis skolotājs Rīgas klasiskajā ģimnāzijā (ticības mācībā un psiholoģijā, 1927 – 1940), Mājturības institūtā (1937 – 1940) un Darba kameras skolā (1938 – 1940). Alberts Freijs papildinājās akadēmiskajā darbībā Gettingenes, Leipcigas un Berlīnes Universitātēs (1928 – 1929), 1932. gadā ieguva teoloģijas doktora grādu un uzsāka dažādu amatu izpildi Teoloģiskajā fakultātē. Alberts Freijs bija privātdocents (1933 – 1935), docents (1935 – 1938) un profesors (1938 – 1940, 1943 – 1944) sistemātiskās teoloģijas katedrā. Pildījis šīs katedras vadītāja (1940), Teoloģijas fakultātes sekretāra (1943 – 1944), teoloģiskā žurnāla „Ceļš” redaktora (1937 – 1940), Filozofijas un reliģijas biedrības sekretāra un Teoloģijas fakultātes absolventu biedrības kasiera amatus (1935 – 1949) un bijis Baznīcas Virsvaldes redakcijas un izdevniecības komisijas loceklis (1935 – 1940).

Latvijas brīvvalsts gados Alberts Freijs ir publicējis daudzas grāmatas un lielu skaitu publikāciju. Daudzas no starpkaru laika Alberta Freija grāmatām okupācijas vara iekļāva aizliegto grāmatu sarakstā.

Pēc apcietinājuma 1948. gada 25. janvārī nosūtīts uz Irkutskas apgabala un Vladimiras cietumiem (1948 – 1957). Pēc atbrīvošanas kalpojis kā mācītājs Rīgas Reformātu – brāļu draudzē (1957 – 1968), Rīgas Marka draudzē (1959 – 1968). Alberts Freijs ir bijis Baznīcas virsvaldes loceklis un no 1968. gada sākuma pildījis Konsistorijas prezidija 1. locekļa pienākumus.

Alberts Freijs pildījis arhibīskapa v.i. pienākumus no 1968. gada 1. maija līdz savai pāragrajai nāvei tā paša gada 22. novembrī.

Google Translate

Fonds „Mūsu Virsgani”

  • Aleksandrs Poļakovs
  • Klāvs Bērziņš
  • Helēna Andersone
  • Inta Bērente-Strenga
  • Gundega Druske

Autori

Projekta darba grupa

  • Māra Siliņa
  • Ināra Klekere
  • Vitolds Mašnovskis
  • Iveta Kalme