“Dievs dāvājis cilvēkam mūziku, kas palīdz mums ar Viņu un savā starpā satikties…” (J.Kundziņš)

Get Adobe Flash player

Katra cilvēka dzīvesgājums satur bezgaldaudz krāsu, bet reflektē tas, vēl bagātīgāku krāsu paleti. Katrs no mums ir tūkstošiem biogrāfiju vērts. Katrs veido priekšstatu par cita cilvēka (-u) dzīvi, laika ritumu un tā vēsturisko satvaru..., pārdomā savējo... Katrs?

Publicējam (-sim) iespējami daudzas biogrāfijas par Mūsu Virsganiem.  Būsim pateicīgi par jaunām (vecām) biogrāfiju versijām, padomiem, papildinājumiem, precizējumiem, kļūdu labojumiem – Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu .

Dzejnieks

Arnolds Lūsis

1908.30.XII – 1993.04.I

LELBāL vadītājs, prezidents 1966. gads – 1993. gads

biogrāfiska skice no M.g. Theol. Voldemāra Lauciņa

Vidzemnieks Arnoldz Lūsis dzimis 1908. gada 30. decembrī Strenču Veclīču mājās kā mežsarga dēls. Tēvs mira Arnoldam vēl bērnam esot. Turpmāk ģimene dzīvojusi Lejasciemā pie Gaujas un Tirzas. Arnolds pabeidzis Rīgas 1. ģimnāziju.

Arnolds Lūsis studēja teoloģiju (1928 – 1934). Studiju laikā viņam piešķīra godalgu par izstrādāto zinātnisko darbu.

Arnoldu Lūsi ordinēja 1935. gada 27. janvārī. un 1940. gadā viņš kļuva par Jelgavas Trīsvienības draudzes mācītāju.

Kārlis Ulmanis izraudzīja Arnoldu Lūsi par mazpulku ideoloģijas veidotāju.

Baigā gada laikā Arnolds Lūsis strādāja dārzniecībā. Nacisma okupācijas gados viņš strādāja Ģimeņu lietu arhīvā un kā mācītājs Aizkraukles draudzē.

Pēc Otrā pasaules kara Arnolds Lūsis sākotnēji dzīvoja Eslingenē un 1949. gadā viņu ievēlēja par mācītāju Toronto Svētā Jāņa draudzē. Šajā amatā kalpojot, draudze ne vien uzcēla dievnamu, bet arī iegādājās zemes gabalu citiem latviešu sabiedrības mērķiem.

Pirmajā Latvijas baznīcas ārpus dzimtenes vadītāja vēlēšanu norisē ar niecīgu divu balsu pārsvaru 1965. gada septembrī par arhibīskapa sekotāju un bīskapu ievēl Toronto Jāņa draudzes mācītāju Arnoldu Lūsi. Par baznīcas vadītāju – arhibīskapu – Arnoldu Lūsi ieved gadu vēlāk – 1966. gada 26 (?).augustā (26.novembrī?) Klīvlendā. Arhibīskapa pienākumus Arnolds Lūsis pildīja līdz 1993. gada 4. janvārim – vairāk kā 26 gadus. Uzsākot kalpošanu svarīgajā amatā, Arnolds Lūsis sacījis: „Mūsu baznīcai brīvā pasaulē ir divas sūtības. Pirmā ir sekmēt Kristus evaņģēliju, kas rads pestīšanas un glābšanas ceļu. Otra sūtība ir: vērst pasaules uzmanību uz mūsu tēvzemes postu un cīnīties par Latvijas tiesībām, neatkarību, un brīvību.”

Savu pirmo amata pildīšanas gadu laikā Arnolds Lūsis vizitēja ļoti daudz draudzes visā pasaulē – Austrālijā, Eiropā un Dienvidamerikā. Viņa kalpošanas laikā dibināti Kārļa Kundziņa fonds teoloģijas studentiem un Rītdienas fonds dažādiem pasākumiem. Baznīcas vadība pirmo reizi pēc Otrā pasaules kara tika ievēlēta un pārstāvēja draudzes visā pasaulē. Tā kā Arnolds Lūsis bija dzejisks gars, tad šobrīd esošajā Dziesmu grāmatā iekļuvušas 32 viņa orģināldziesmas (vēl arī tulkojumi), kas viņi nostāda pirmajā vietā līdzās 20. gs, pirmās daļas latviešu garīgajam dziesminiekam Ludim Bērziņam.

Zīmīga ir arhibīskapa Lūša iestāšanās pret sociālu jautājumu celšanai augstāk baznīcā par citām lietā, pielāgošanās teoloģiju un vēršanās pret dievturību kā pseidoreliģiju. Turklāt, viņš iebilda pret tikai skumju un Dieva soda saskatīšanu trimdas pastāvēšanā.

Google Translate

Fonds „Mūsu Virsgani”

  • Aleksandrs Poļakovs
  • Klāvs Bērziņš
  • Helēna Andersone
  • Inta Bērente-Strenga
  • Gundega Druske

Autori

Projekta darba grupa

  • Māra Siliņa
  • Ināra Klekere
  • Vitolds Mašnovskis
  • Iveta Kalme