“Dievs dāvājis cilvēkam mūziku, kas palīdz mums ar Viņu un savā starpā satikties…” (J.Kundziņš)

Get Adobe Flash player

Katra cilvēka dzīvesgājums satur bezgaldaudz krāsu, bet reflektē tas, vēl bagātīgāku krāsu paleti. Katrs no mums ir tūkstošiem biogrāfiju vērts. Katrs veido priekšstatu par cita cilvēka (-u) dzīvi, laika ritumu un tā vēsturisko satvaru..., pārdomā savējo... Katrs?

Publicējam (-sim) iespējami daudzas biogrāfijas par Mūsu Virsganiem.  Būsim pateicīgi par jaunām (vecām) biogrāfiju versijām, padomiem, papildinājumiem, precizējumiem, kļūdu labojumiem – Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu .

Profesors

Kārlis Kundziņš, dēls

1883.12.IV – 1967.09.VIII

LELBāL vadītājs, prezidents 1962. g. – 1966. gads

biogrāfiska skice no M.g. Theol. Voldemāra Lauciņa

Kārlis Kundziņš dēls (lai nošķirtu no viņa tēva) ir pirmais latviešu baznīcas virsgans, kurš audzis mācītāja ģimenē. Viņa tēvs Kārlis Kundziņš bija pirmās latviešu mācītāju atmodas kustības vadītājs. Viņa un kundzes Šarlotes ģimenē pavisam kopā piedzima seši bērni, no kuriem Kārlis bija otrais vecākais.

Bērnību Kārlis Kundziņš dēls pavadīja Smiltenē, mācītāja muižā, kur mājmācībā skolojās līdz 14 gadu vecumam. Izglītību turpinājis Tērbatas klasiskajā ģimnāzijā (1897 – 1902). Pēc ģimnāzijas absolvēšanas Kārlis Kundziņš dēls strādā par mājskolotāju vietējā muižnieka ģimenē un tajā pašā gadā uzsāka studijas Tērbatas Universitātes Teoloģijas fakultātē, kuru pabeidza 1907. gadā. 1905. gada revolūcijas laikā Kārlis Kundziņš dēls pavadīja četrus mēnešus Berlīnē, kur papildinājās Berlīnes Universitātē. Līdzīgi kā citiem sava laika studentiem, arī Kārlis Kundziņš dēls studiju laikā ņēma aktīvu dalību latviešu aktivitātēs.

Pēc studijām Kārlis Kundziņš dēls bija Valmieras iecirkņa vikārmācītājs un reliģijas skolotājs Valmieras sieviešu ģimnāzijā, Valmieras Skolotāju seminārā un Tirdzniecības skolā (1908 – 1916). Šajā laikā viņš nodibināja ģimeni.

Pirmā pasaules kara sākumā Kārlis Kundziņš dēls izpildīja Sarkanā krusta nodaļas priekšnieka vietnieka pienākumus.

1916. gada 9. un 10.martā viņš Pēterburgā piedalījās Latviešu mācītāju „pirmajā sinodē”.

Liels pagrieziens Kārļa Kundziņa dēla dzīvē bija uzaicinājums profesora darbā. 1916. gadā Kārlis Kundziņš dēls tiek aicināts uz Tērbatas Universitāti par pasniedzēju (līdz 1918. gadam). Šajā pašā gadā viņu uzaicina uz Rīgu, kur viņš kļūst par Izglītības biedrības ģimnāzijas direktoru Rīgā. 1919. gadā Kārlis Kundziņš dēls tiek uzņemts par docentu Latvijas Universitātē un izpilda filoloģijas fakultātes dekāna pienākumus (1920 – 1921). Viņš bija mācītāju grupā, kas aktīvi strādāja pie Teoloģijas fakultātes dibināšanas Latvijas Universitātē un viens no tās pirmajiem mācībspēkiem, kad to beidzot atvēra 1920. gada 4. februārī.

Visas Teoloģijas fakultātes pastāvēšanas laikā starpkaru posmā (1920 – 1940) un tās īsajā vācu okupācijas darbības laikā (1943 – 1944) Kārlis Kundziņš dēls bija tās loceklis, Jaunās Derības ekseģēzes un pirmskristīgās reliģijas vēstures profesors un dažādu nozīmīgu administratīvu amatu izpildītājs, gan vairākkārtējs tās dekāns, gan arī sekretārs. Kārlis Kundziņš dēls bijis arī Teoloģijas fakultātes pārstāvis LU struktūrās – prorektora biedrs un sekretārs Universitātes padomē. Viņš bija viens no pirmajiem Teoloģijas fakultātes doktorantūras absolventiem. Dibinātajā Akadēmiskajā draudzē Kārlis Kundziņš dēls kalpoja kā adjunkts (1929 – 1937) un mācītājs līdz par izceļošanai 1944. gadā.

Līdztekus darbam fakultātē, Kārlis Kundziņš dēls bija arī skolotājs un darbojās Bērnu palīdzības savienībā kā tās priekšnieks. Abos šajos svarīgajos pienākumos Kārlis Kundziņš dēls atstāja ievērojamas pēdas, kuras vēlāk atminējās ne viens vien skolēns un grūtībās nonācis cilvēks. Bez šiem pienākumiem Kārlis Kundziņš dēls ir arī čakls zinātnisko publikāciju, dažādu priekšlasījumu un grāmatu autors. Grāmatu skaita ziņā, un vēl vairāk – tulkoto darbu skaitā, Kārlis Kundziņš dēls šķiet ir visražīgākais latviešu teologs ar vislielāko atpazīstamību pasaulē.

Padomju okupācija slēdza gan Teoloģijas fakultāti, gan arī Bērnu palīdzības savienību. Kara laikā Teoloģijas fakultātes darbība gan tika atjaunota, bet ierobežotākā apjomā.

Trimdas ceļu Kārlis Kundziņš dēls uzsāka 1944. gada rudenī, tas veda uz Vāciju, kur arī viņš ar ģimeni sagaidīja kara noslēgumu. Pirmo latviešu bēgļu (Latviešu centrālo) komiteju bija grūti noorganizēt dažādo latviešu savstarpējo nesaskaņu dēļ, tādēļ izraudzīja Kārli Kundziņu dēlu.

Līdz ar bēgļu otro izceļošanas vilni 1951.gadā Kārlis Kundziņš dēls no Vācijas devās uz ASV, kur apmetās pie saviem bērniem netālu no Klusā okeāna Sietlā. Jau pavisam drīz viņš iesaistījās vietējās universitātes darbā un uzņēmās latviešu draudzes apkopšanu. Šoreiz vairs nesanāca ilgi strādāt universitātē, jo gadi prasīja savu. Tomēr kalpošanu draudzē viņš turpināja desmit gadu garumā. Līdzās tiešajiem mācītāja pienākumiem viņam, kā arhibīskapa vietniekam ASV bija uzticēta arī Amerikas latviešu draudžu pārraudzība. Lielais un atbildīgais darbs prasīja ne mazumu pūļu, lai dažādu grūtību un latviskās nesaskaņas vidū būtu iespējams rast risinājumu un sniegt palīdzību.

Kad 1962. gada 14. jūnijā Dieva mierā aizgāja arhibīskaps Teodors Grīnbergs, jauna virsgana ievēlēšana vēl nebija iedomājama. Pārāk plaši latvieši bija izkaisīti pasaulē un pārāk maza vēl bija viņu savstarpējā saziņas iespēja. No 1940. gadā arhibīskaps bija sev nosaucis sekotājus, ja ateistiskais režīms viņu aizkavētu pildīt dienesta pienākumus: Voldemārs Maldonis, Edgars Bergs, Jānis Ķullītis, Alberts Virbulis, Edgars Rumba, Kārlis Fridrihs Irbe un Kārlis Kundziņš dēls. Tikai Kārlis Kundziņš un Kārlis Fridrihs Irbe tajā brīdī vēl bija dzīvi, bet pēdējais bija palicis Latvijā. Lai arī pēdējos gados bija arī citi kandidāti minēti, Kārlis Kundziņš dēls šķita daudziem vispiemērotākais, kaut arī jau krietni gados.

Kārļa Kundziņa dēla baznīcas vadītāja amata pildīšana ir viena no īsākajām teju simts gadu ilgajā Latvijas baznīcas vēsturē – četri gadi (1962. gada aprīlis – 1966. gada augusts). Šajā laikā tiek izdota jauna Dziesmu grāmata.

Kad gadu smagums jau pārlieku lieca sirmā Kārļa Kundziņa dēla plecus, tad 1965. gada augustā viņa vietnieks bīskaps Arnolds Lūsis tiek ievests viņa vietā pildīt arhibīskapa amatu. Veselības stāvokļa dēļ Kārlis Kundziņš dēls pat nevar piedalīties pēcnācēja ievešanas ceremonijā.

Kārlis Kundziņš dēls Dieva mierā aiziet 1967. gada 9. augustā.

Google Translate

Fonds „Mūsu Virsgani”

  • Aleksandrs Poļakovs
  • Klāvs Bērziņš
  • Helēna Andersone
  • Inta Bērente-Strenga
  • Gundega Druske

Autori

Projekta darba grupa

  • Māra Siliņa
  • Ināra Klekere
  • Vitolds Mašnovskis
  • Iveta Kalme