“Dievs dāvājis cilvēkam mūziku, kas palīdz mums ar Viņu un savā starpā satikties…” (J.Kundziņš)

Get Adobe Flash player

Katra cilvēka dzīvesgājums satur bezgaldaudz krāsu, bet reflektē tas, vēl bagātīgāku krāsu paleti. Katrs no mums ir tūkstošiem biogrāfiju vērts. Katrs veido priekšstatu par cita cilvēka (-u) dzīvi, laika ritumu un tā vēsturisko satvaru..., pārdomā savējo... Katrs?

Publicējam (-sim) iespējami daudzas biogrāfijas par Mūsu Virsganiem.  Būsim pateicīgi par jaunām (vecām) biogrāfiju versijām, padomiem, papildinājumiem, precizējumiem, kļūdu labojumiem – Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu .

Martīrs

Pauls Rozenbergs

1906.04.III - 1954.04.VI

LELB vadītāja palīgs 1944. gada nogale – 1945. gada nogale (?)

biogrāfiska skice no M.g. Theol. Voldemāra Lauciņa

Vidzemnieks Pauls Rozenbergs dzimis 1906. gada 4. martā Valmieras apriņķa Mazstraupes mācītāja muižā, mācītāja Pētera un viņa sievas Eifrozīnes Rozenbergu ģimenē kā otrais bērns septiņu bērnu ģimenē. Viens no Paula draugiem gadu gaitā ir viņa nelaiķa tēva skolasbiedrs un bērnības draugs Jānis Endzelīns.

Mācītāja Pētera Rozenberga ģimene sākotnēji ir Valmieras iecirkņa palīgmācītāja (vikāra) neskaidrībā, tad Pēteris Rozenbergs saņem aicinājumu un pārceļas uz draudzi Straupē (1903. g.). Šeit mācītāja ģimene pārdzīvo 1905. gada revolūciju. 1907. gadā ģimene pārceļas uz Lielvārdi un 1911. gadā Pēteri Rozenbergu aicina uz Rīgas Mārtiņa draudzi. 1919.gada sarkanā terora laikā Pēteri Rozenbergu arestēja. Vājā veselība tika iedragāta cietumā pavadītajā laikā un mācītājs Pēteris Rozenbergs mūžībā aizsaukts 1919.gada 10.jūnijā. Arī 13 gadus vecais dēls Pauls Rozenbergs (ar vecāko brāli 15. gadigo Bertramu) sarkanā terora laikā pavada piecas dienas cietumā.

Pauls Rozenbergs skolojies privātā skolā un 1. Pasaules kara laikā skolā Krievijā. 1916. gadā atgriezies Rīgā. Izglītību ar pārtraukumiem viņš turpināja Rīgā, līdz 1923. gadā nobeidza Rīgas 2. vidusskolu.

1923. gadā Pauls Rozenbergs uzsāk studijas LU Matemātikas un dabas zinātņu fakultātes Matemātikas nodaļā, bet ar nākošo semestri pāriet uz Teoloģijas fakultāti. Studiju laikā Pauls strādās pilnu slodzi par Latvijas bankas grāmatvedi. Darba dēļ studijas ieilga.

Paulu Rozenbergu ordinēja 1931. gada 28. jūnijā.

Mācītājs Pauls Rozenbergs sākotnēji (kopš 1931. gada oktobra) kalpojis kā palīgmācītājs (adjunkts) Doma latviešu draudzē. Ar 1932. gada jūniju viņš uzsāka kalpošanu Kokneses – Krapes un Pļaviņu draudzēs. Bez pienākumiem draudzēs, viņš pildījis  arī žurnala „Ceļš” redakcijas locekļa, Pļaviņu ģimnāzijas ticības mācītāja skolotāja, Agendas un liturģijas komisijas locekļa pienākumus. Pēc profesora Edgara Rumbas izvešanas 1941. gadā Paulu Rozenbergu iecēla par Agendas un liturģijas komisijas vadītāju.

Pauls Rozenbergs uzņēmās pildīt virsvaldes garīgā locekļa pienākumus 1944. gada vasarā, ļoti smagos apstākļos un pārcēlās uz Rīgas Mārtiņa draudzi. Padomju represīvā režīma apcietināts 1946. gada 28. februārī un 1947. gada 29. martā notiesāts uz 8. gadiem. Soda izciešanas laikā Vorkutā mācītāju Paulu Rozenbergu saticis kāds ieslodzīts amerikānis, kurš šo tikšanos un latviešu mācītāja ticības stāju aprakstījis grāmatā.

Pēc soda izciešanas atbrīvots 1954. gada 27. februārī un nometināts Komi autonomajā republikā. 1957. gada 25. maijā atbrīvots un kriminālistu noslepkavots tūlīt pēc nometnes atstāšanas 1957. gada 4. jūnijā. Arī mācītāja ģimene – sieva Milda un bērni Daina, Pēteris, Pauls un Jānis – tikuši izsūtīti 1949. – 1956. gadā.

Google Translate

Fonds „Mūsu Virsgani”

  • Aleksandrs Poļakovs
  • Klāvs Bērziņš
  • Helēna Andersone
  • Inta Bērente-Strenga
  • Gundega Druske

Autori

Projekta darba grupa

  • Māra Siliņa
  • Ināra Klekere
  • Vitolds Mašnovskis
  • Iveta Kalme