“Dievs dāvājis cilvēkam mūziku, kas palīdz mums ar Viņu un savā starpā satikties…” (J.Kundziņš)

Get Adobe Flash player

Katra cilvēka dzīvesgājums satur bezgaldaudz krāsu, bet reflektē tas, vēl bagātīgāku krāsu paleti. Katrs no mums ir tūkstošiem biogrāfiju vērts. Katrs veido priekšstatu par cita cilvēka (-u) dzīvi, laika ritumu un tā vēsturisko satvaru..., pārdomā savējo... Katrs?

Publicējam (-sim) iespējami daudzas biogrāfijas par Mūsu Virsganiem.  Būsim pateicīgi par jaunām (vecām) biogrāfiju versijām, padomiem, papildinājumiem, precizējumiem, kļūdu labojumiem – Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu .

Arturs Siļķe

1908.15.VI – 1965.22.X

LELB vadītāja palīgs 1944.gada nogale – 1945. gada nogale (?)

biogrāfiska skice no M.g. Theol. Voldemāra Lauciņa

Kurzemnieks Arturs Siļķe dzimis 1908.gada 15. jūnijā Jaunpils pagasta saimnieka Kriša mājās.

Tēvs lielinieku nogalināts 1919.gadā.

Pamatskolā gājis turpat Jaunpilī, beidzis Rīgas pilsētas 1.vidusskolu (1926.g.).

Studijas materiālu grūtību dēļ varēja uzsākt 1934.gadā, studijas noslēdzis 1939.gadā. Studiju laikā bijis Kristīgo studentu biedrībā. Pēc studiju noslēguma atstāts gatavoties zinātniskai karjerai.

Arturs Siļķe ordinēts 1939. gada 29. janvārī, strādājis par skolotāju Rīgas Valsts tehnikumā. Pēc profesora Rumbas izvešanas 1941.gadā uzņēmies Kristus draudzes mācītāja pienākumus. 1944. gada otrajā pusē pārņēmis arī Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītāja amatu, bijis arī Rīgas iecirkņa prāvesta vietas izpildītājs.

Otrā pasaules kara laikā (1942 – 1944) strādājis kā praktiskās teoloģijas pasniedzējs Teoloģijas fakultātē, bijis arī Jaunās Derības redakcijas komisijā.

Līdzās draudzes mācītāja un Rīgas prāvesta pienākumiem Arturs Siļķe arī piesaistīts Kārļa Fridriha Irbes vadītās konsistorijas darbībā.

1946. gadā februārī Arturu Siļķi arestēja un notiesāja uz astoņiem gadiem. 1949. gadā izsūtīti arī viņa sieva un dēls. Pēc soda izciešanas ģimenei nav dota atļauja atgriezties Latvijā, tāpēc viņi dzīvojuši Komi republikā.

1957. gadā Arturs Siļķe un ģimene saņēma atļauju atgriezties Latvijā. Saņēmis atļauju kalpot mācītāja amatā, Arturs Siļķe pildīja mācītāja pienākumus Slokā, Salā un Irlavā. Līdzās šiem pienākumiem Arturs Siļķe strādāja arī Teoloģijas kursos kā pasniedzējs.

1963. gadā Arturam Siļķem piešķirts virsmācītāja tituls un zelta krusts.

Vairākkārt spiests uzturēties slimnīcā, Arturs Siļķe pēkšņi aizgāja mūžībā 1965. gada 22. oktobrī.

Google Translate

Fonds „Mūsu Virsgani”

  • Aleksandrs Poļakovs
  • Klāvs Bērziņš
  • Helēna Andersone
  • Inta Bērente-Strenga
  • Gundega Druske

Autori

Projekta darba grupa

  • Māra Siliņa
  • Ināra Klekere
  • Vitolds Mašnovskis
  • Iveta Kalme