“Dievs dāvājis cilvēkam mūziku, kas palīdz mums ar Viņu un savā starpā satikties…” (J.Kundziņš)

Get Adobe Flash player

Katra cilvēka dzīvesgājums satur bezgaldaudz krāsu, bet reflektē tas, vēl bagātīgāku krāsu paleti. Katrs no mums ir tūkstošiem biogrāfiju vērts. Katrs veido priekšstatu par cita cilvēka (-u) dzīvi, laika ritumu un tā vēsturisko satvaru..., pārdomā savējo... Katrs?

Publicējam (-sim) iespējami daudzas biogrāfijas par Mūsu Virsganiem.  Būsim pateicīgi par jaunām (vecām) biogrāfiju versijām, padomiem, papildinājumiem, precizējumiem, kļūdu labojumiem – Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu .

Liecinieks

Kārlis Fridrihs Irbe

1885.16.I – 1966.02.XI

LELB vadītājs (faktiskais) no 1944. gada nogales līdz1946. gada februārim

biogrāfiska skice no M.g. Theol. Voldemāra Lauciņa

Kurzemnieks Kārlis Fridrihs Irbe ir dzimis Satiķos 1885. gada 16. janvārī rentnieka Ernesta (bīskapa Kārļa Irbes brāļa) un viņa sievas Annas ģimenē.

Kārlis Fridrihs Irbe skolojies Naudītes pagastā. Izglītību noslēdzis Jelgavas ģimnāzijā ar uzslavu.

Kārlis Fridrihs Irbe iestājās Tērbatas Universitātes Teoloģijas fakultātē, papildinājās Berlīnes un Leipcigas Universitātēs.

Kārli Fridrihu Irbi ordinēja 1910. gada 28. februārī Jelgavā. Zīmīgi, ordinācija notikusi latviski.

1911.gadā Kurzemes konsistorija sūtīja Kārli Fridrihu Irbi kā pastāvīgu vikāru uz Latgales draudzēm ar dzīvesvietu Stružānos. Viņš uzcēlis mācītāj māju un dievnamu Balvos, kur latviešu draudzē kalpoja (1915 – 1918).

Pirmā pasaules kara laikā Kārlis Fridrihs Irbe piedalījās Kurzemes bēgļu sociālā (izglītības) aprūpē un arī kalpoja bēgļu draudzēs.

1916.gada 9.un 10.martā viņš Pēterburgā piedalījās Latviešu mācītāju „pirmajā sinodē”.

Pēc Pirmā Pasaules kara Kārli Fridrihs Irbe tiek aicināts uz Rīgas Trīsvienības baznīcu, kurā kalpo līdz 1946.gada februārim. Kā Latgalē pieredzējis mācītājs, Kārlis Fridrihs Irbe pilda Latgales prāvesta funkcijas (1922 – 1936).

Latvijas brīvvalsts laikā Kārlis Fridrihs Irbe pilda dažādus valsts pienākumus. Viņš kā viens no pirmajiem Latvijas oficiālajiem pārstāvjiem piedalās starptautiskā konferencē Nīderlandē 1919. gadā. Atceļā viņš tuvāk iepazīstas ar Zviedrijas baznīcas vadītāju Nātanu Sēderblūmu (Söderblom), kurš viņu dziļi ietekmē. Saraksti ar zviedru baznīcas vadītāju Kārlis Fridrihs Irbe turpina arī vēlāk. Tāpat viņš turpina pārstāvēt Latvijas baznīcu dažādās starptautiskās konferencēs.

Kārlis Fridrihs Irbe piedalījās arī Latvijas sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Viņš bija Jaunekļu Kristīgās savienības dalībnieks (YMCA) un Satversmes sapulces un Pirmās Saeimas deputāts.

Arhibīskaps Teodors Grīnbergs, sava apcietinājuma gadījumā, 1940. gadā sastādīja savu nomainītāju sarakstu. Viens no šī saraksta kandidātiem bija arī Kārlis Fridrihs Irbe. 1944. gada rudenī Kārlis Fridrihs Irbe bija vienīgais no iepriekšminētā sarakstā esošajiem, kas bija palicis Latvijā, tāpēc viņam bija jāuzņemas arhibīskapa pienākumu izpildīšana.

Kad padomju okupācijas vara saprata, ka Kārlis Fridrihs Irbe nepakļausies tās prasībām, tad tika pieņemts lēmums viņu izolēt. 1946. gada 26. februārī viņu arestēja un piesprieda desmit gadus. 1949. gada izvešanas skāra arī Kārļa Fridriha Irbes ģimeni. Pēc soda izciešanas ģimene apvienojās nometinājumā. 1956. gadā ģimenei atļāva atgriezties Latvijā.

Kārlis Fridrihs Irbe aizgāja mūžībā 1966. gada 2. novembrī.

Google Translate

Fonds „Mūsu Virsgani”

  • Aleksandrs Poļakovs
  • Klāvs Bērziņš
  • Helēna Andersone
  • Inta Bērente-Strenga
  • Gundega Druske

Autori

Projekta darba grupa

  • Māra Siliņa
  • Ināra Klekere
  • Vitolds Mašnovskis
  • Iveta Kalme