“Dievs dāvājis cilvēkam mūziku, kas palīdz mums ar Viņu un savā starpā satikties…” (J.Kundziņš)

Get Adobe Flash player

Politikas zinātņu maģistrs. Vēstures zinātņu maģistrs. Vēsturnieks, vēstures un sabiedrības mācības pasniedzējs. Vēsturiskās un valstsmācības tematikas pedagoģiskās metodikas speciāliste. Vēsturisko pētījumu un grāmatu autore. 

Nurmes Vēsturiski Teoloģiskās konferences lektore

NURME 2014

„Evaņģēliski luteriskā Baznīca.

Kurzeme. Latvija. Pasaule. – laikmetu griežos.“

„Nurme”

Sadarbībā ar Wolf Lackschewitz

Antra_Grube

CURRICULUM VITAE

2013.gada 26.maijā, Talsos

Personas dati

 

 

Vārds, uzvārds

Antra Grūbe

 

Dzimšanas dati

04.04.1963.

 

Adrese

Laidzes iela 15-4, Talsi, LV-3201

 

Tālrunis

+371 63222904, +371 28657524

 

E-pasta adrese

Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

 

Izglītība

 

- laika posms

2007. -2009.

 

- izglītības iestādes nosaukums

Latvijas Universitāte

 

- iegūtā kvalifikācija

Politikas zinātņu maģistra grāds

 

 

- laika posms

1996.-1998.

 

- izglītības iestādes nosaukums

Latvijas Universitāte

 

- iegūtā kvalifikācija

Vēstures zinātņu maģistra grāds

 

 

- laika posms

1986.-1992.

 

- izglītības iestādes nosaukums

Latvijas Universitāte

 

- iegūtā kvalifikācija

Vēsturnieks, vēstures un sabiedrības mācības pasniedzējs

 

 

- laika posms

1974.-1981.

 

- izglītības iestādes nosaukums

Talsu 2.vidusskola

 

- iegūtā kvalifikācija

Vispārējā vidējā izglītība

 

Papildizglītība

- laika posms

- kursu nosaukums

 

- iestāde, kas organizē

- laika posms

- kursu nosaukums

- iestāde, kas organizē

- iegūtais dokuments

- laika posms

- kursu nosaukums

- iestāde, kas organizē

- iegūtais dokuments

- laika posms

- kursu nosaukums

- iestāde, kas organizē

- iegūtais dokuments

- laika posms

- kursu nosaukums

- iestāde, kas organizē

 

- iegūtais dokuments

- laika posms

- kursu nosaukums

- iestāde, kas organizē

 

- iegūtais dokuments

- laika posms

- kursu nosaukums

- iestāde, kas organizē

- iegūtais dokuments

 

2012. gada 8.-9. novembris

11. Zentrales Seminar/Internationale Konferenz: Der Völkermord an den Roma und Sinti/The Genocide of the Roma and Sinti

Fonds: errinnern.at, Austrijas Kultūras un Izglītības ministrija u.c.

2012.gada 31. jūlijs- 2.augusts

Latvijas vēsture: aktualitātes un pieredze

Latvijas vēstures skolotāju biedrība

Sertifikāts

2012.gada 3.aprīlis

Holokausta izpratne un mācīšana Latvijas skolās

Latvijas okupācijas muzejs

Sertifikāts Nr. 1243/11

2011.g. 7.decembris

Seminārs Latvijas Kara muzeja filiālē „Ziemassvētku kauju muzejs”

Latvijas Kara muzejs

apliecinājums

2011. 10.- 13.novembris, Linca

Gedenkstätliche Pedagogik im Gespräch. Mauthausen besuchen.

Österreichische Kultur und Bildungsministerium, EP Pestalozzi programm.

Teilnehmerbescheinigung

2010.g.oktobris – 2011.g.maijs

История Катастрофы европейского еврейства

Международная школа преподавания Катастрофы Яд Вашем (e-kursi)

Диплом

2011.gada 18.maijā

Domāšanas attīstīšanas pieejas pielietojums projekta metodē uzņēmējdarbības kompetenču attīstīšanā vispārējā izglītībā.

Junior Achievement – Young Enterprise Latvia

Apliecība Nr. 95/05/2011

 

- laika posms

2010.g. augusts – septembris

 

- kursu nosaukums

Radošā domāšana pēc Edvarda Bono metodes „Sešas domāšanas cepures”

 

- iestāde, kas organizē

Ideju grupa Radošuma pils sadarbībā ar SFL un Junior Achievement Latvija

 

- iegūtais dokuments

Apliecība

 

- laika posms

27.- 29.07.2010.

 

- kursu nosaukums

Vide un vēsture

 

- iestāde, kas organizē

Vēstures skolotāju biedrība

 

- iegūtais dokuments

Sertifikāts Nr. 1007030

 

- laika posms

31.01.- 10.02.2010.

 

- kursu nosaukums

Holocaust studies for educators from Latvia

 

- iestāde, kas organizē

Yad Washem, ICHEIC Humanitarian Found

 

- iegūtais dokuments

Sertificate

 

Darba pieredze

 

- laika posms

1995. līdz šai dienai

 

- ieņemamais amats

Vēstures, filozofijas, politikas un tiesību priekšmetu skolotāja

 

- iestāde

Talsu Valsts ģimnāzija, Brīvības ielā 29, tel.63291765

e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

 

- laika posms

2002. līdz šai dienai

 

- ieņemamais amats

Lektore kursos: Vispārējā valsts zinātne, Politoloģija, Filozofija, Konstituc. tiesības un Latvijas tiesību vēsture

 

- iestāde

B/A „Turība” Talsu filiāle

 

- laika posms

1993.-1995.

 

- ieņemamais amats

Vēstures skolotāja

 

- iestāde

Dundagas vidusskolā

 

- laika posms

1992.-1993.

 

- ieņemamais amats

Vēstures skolotāja

 

- iestāde

Mērsraga vidusskolā

 

Papildu pieredze

 

 

- metodisko materiālu izstrāde

Metodiskas publikācijas SFL ietvaros. Mācību grāmata „Talsu novads”  2003.g., „1905.- 1907.g. revolūcija Talsos” - CD materiāls (avotu apkopojums) 2008.g., „Talsu un apvidus vēsture 1900.- 1914.” 2009. g. - grāmata, „No vidusskolas līdz ģimnāzijai” 2009.g. – grāmata, „Ne-pa jokam. Talsi pirms ½ gadsimta” 2010.- grāmata.

Pieredzes un metodisko materiālu publikācijas: Žurnāls „Skolotāja almanahs” – Nr.2., 4. - 2006., Nr 3 – 2007., Nr 3,4 – 2008.g., Nr 3 2009. „Skolotājs” 2008.g. Nr 5. „Sākums. Skolotāja almanahs” Nr.4, Nr. 6, 2010., Nr.1,2011.g.

Vairāki desmiti reģionālās vēstures pētījumu publikāciju laikrakstā „Talsu Vēstis” 2008.- 2012.gados. Mācību materiāli publicēti www.vsb.lv (vēstures skolotāju biedrības mājas lapa).

 

- zinātniski pētnieciskā darbība

Maģistra darbs: „Padomju un vācu totalitāro režīmu ieviešana Latvijā. Balstoties uz laikrakstiem „Cīņa” un „Tēvija”.” Pieredze skolēnu zinātniski pētniecisko darbu vadīšanā. Skolēni katru gadu iegūst godalgotas vietas valsts pētniecisko darbu konkursā un regulāri piedalās starptautiskajā konkursā „Vēsture ap mums”. Raksti biedrības Šamir projektos „Был такой городок” – par Talsiem u.c. Pētījums „Talsu ebreji 1823-2012”. Priekšlasījums konferencē „Kurzemes ebreji” Kuldīgā, 2012.gada 8.decembrī.

 

- organizatoriskā pieredze

Kursu vadīšana skolotājiem ESF ietvaros Jelgavā, Daugavpilī, Rīgā - 2007.g., kursu vadīšana Saldū 2008.g. janvārī u.c., pieredzes apmaiņa. Skolēnu debašu kluba vadīšana, dalība turnīros, skolēnu un komandu gatavošana konkursiem politikā, vēsturē, filozofijā u.c. 2012.g. TV konkurss „Sekotāji”, skolēnu grupa projektā „ Euroscola” braucienam uz Strasbūru,2013.g.- debašu komanda esmaja – debates tiešsaistē.

 

- dalība konferencēs u.c.

Vēstures skolotāju biedrības gada konferences.

Sadarbība ar VISC un IZM  (mācību grāmatu recenzēšana, pārbaudes darbu sagatavošana, ārštata metodiķa statuss 2010. un 2011.gados.).

 

Kvalifikācijas apliecinājumi, apbalvojumi

Personīgās prasmes

2012.g. Luda Bērziņa radošo un metodisko darbu konkursa laureāte.

2012.gada aprīlis. Talsu novada pašvaldības balva A.Pelēča literārajā konkursā.

27 января 2012 г. Грамота за активное участие в Х Международном конкурсе работ «Уроки Холокоста – путь к толерантности.»

2011. gada augusts. IZM atzinības raksts par profesionālu darbu un nesavtīgu ieguldījumu Latvijas pedagogu profesijas goda atjaunotnei.

2011.g. 21.maijs. VISC atzinība par ilggadēju, pedagoģisku darbu rosinot skolēnus radošam pētnieciskajam darbam Latvijas vēstures izzināšanā.

2011.g. 20. janvāris. LR IZM lēmums par 5. (augstākās) skolotāja kvalitātes pakāpes iegūšanu.

2011.gada 18.novembrī piešķirts Gada talsinieka tituls.

2010.gada aprīlis. Lasītāju balva A.Pelēča literārajā konkursā.

2008.gada Swedbank un Talsu rajona Izglītības pārvaldes piešķirts gada skolotāja tituls.

2007.g. IZM goda diploms par ieguldījumu bērnu un jauniešu patriotiskajā audzināšanā, kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanā un skolēnu pētnieciskās darbības veicināšanā.

 

Valodu prasme

Vācu valoda – lasu, runāju, rakstu (pārvaldu labi).

Krievu valoda – lasu, runāju, rakstu (pārvaldu teicami).

Angļu valoda – lasu, runāju, rakstu (apmierinoši).

Latīņu, franču, poļu – pamatzināšanas.

 

Prasmes darbā ar datoru

MC Word, MC Excel. Power Point

 

Organizatoriskās prasmes

Klases audzinātāja pieredze, skolēnu projektu vadīšana.

 

Citas prasmes

Debašu tiesneša pieredze vidusskolēnu debašu kustībā.

 

Apraksts par Antras Grūbes zinātniskiem pētījumiem, grāmatām.

  • 2003.g. Talsu ģimnāzijā drukātas un iesietas 45 A4 formāta darba lapas „Talsos pagājušos laikos”. Sākot ar kuršu un Alnas Balduīna līgumu, kur pirmo reizi pieminēts Talsu vārds, par hercogu laikiem, zemniekiem, reformāciju, muižniekiem un miesta pašvaldību (1231-1900.gg.). Katrai lapai (tēmai) doti dažāda veida uzdevumi, kas jāpilda skolēniem, avotu (oriģināltekstu) fragmenti, kā arī īss tēmas apraksts. Grāmata drukāta par Talsu rajona padomes finansējumu. Dāvināta skolām un vēstures skolotājiem.
Mērķis: apkopot novada vēstures materiālus un apstrādāt izmantošanai skolēnu mācīšanai.
  • 2005.g. Digitālo vēstures avotu apkopojums „1905.g. revolūcija Talsos”. No t.s. „vecās drukas” pārrakstīta T. Dzintarkalna grāmata „1905.g.revolūcija Talsos un apkārtnē”, „Mācītāju ziņojumi par 1905.gadu” un citi teksti. Ierakstīts diskā un dāvāts skolām un skolotājiem.
Mērķis: Apstrādāt mazāk pieejamos (arī t.s. „vecās drukas” neprašanas dēļ) 1905.gada revolūcijas materiālus, lai interesenti tos varētu izmantot informācijas iegūšanai.
  • 2009. „Talsu un apkārtnes vēsture (1900-līdz 1.pasaules karam).” 187 A4 formāta lapas. Katrā lapā dota gan oriģinālavotu informācija, gan neliels apraksts par tādām tēmām, kā „pilsētas tiesību piešķiršana”, „medicīna”, „izglītība”, „biedrības nama celšana”, „1905.gada notikumi” u.c.. Katra tēma (lappuse) noslēdzas ar 2-4 norādījumiem „ievēro” un „pārdomā”, kas palīdz skolēniem saprast tēmas svarīgākās nianses. Izmantoti laikrakstu, grāmatu, interneta resursu fragmenti, senās un autores fotogrāfijas. Grāmata dāvināta skolām un bibliotēkām. Grāmata izdota ar Talsu rajona padomes atbalstu (transporta izdevumi un drukāšana).
Mērķis: Apkopot Talsu pilsētas vēstures materiālus, apstrādāt izmantošanai skolās, kā arī citiem interesentiem.
  • 2009.g. „No vidusskolas līdz ģimnāzijai”. 109 lpp. A5 formātā. Grāmata vēsta par pirmajiem 10 Talsu Valsts ģimnāzijas pastāvēšanas gadiem (1919-1929), to atspoguļojumu vietējās preses materiālos. Katrs mācību gads iedalīts pa apakštēmām – „mācības”, „ārpusklases izglītība”, „skolas ēka” u.c. Katra  gada ievadā ir neliels apskats par Talsu svarīgākajiem notikumiem šajā gadā. Izmantotas fotogrāfijas. Grāmata dāvināta bibliotēkām un izmantota kā prezentācijas materiāls skolas 80 gadu salidojumā. Finansējums drukāšanai – no Talsu novada izglītības pārvaldes, augstskolas „Turība” un „Talsu valsts ģimnāzijas”.
Mērķis: Sagaidot skolas 80.gadadienu, apkopot skolas vēstures materiālus.
  • 2010.g. „Ne-pa-jokam. Talsos pirms ½ gadsimta” ir A5 formāta grāmata ar 153 lpp. Tajā apkopoti Ventspils arhīvā atrastie materiāli, kā arī vietējā laikraksta publikāciju fragmenti, kas atlasīti ar mērķi  - apkopot komisko un anekdotisko šajos avotos. Teksti ar nelielu skaidrojošu ievaddaļu iedalīti tēmās: „militarizācija”, „satiksme”, „izglītība”, „pakalpojumi”, „kolhozi” u.c. Izmantotas fotogrāfijas no Talsu valsts ģimnāzijas muzeja, autores foto, kā arī 1960.gada Žurnālā „Dadzis” publicētās karikatūras. Personīgs finansējums.
Mērķis: Parādīt Padomju laika dzīvesveidu, notikušā absurdumu un komismu, skatoties no mūsdienu, demokrātijas laika.
  • Pēdējos desmit gadus katru gadu Talsu laikrakstā „Talsu Vēstis” publicēti 10-20 dažāda satura raksti par skolotāju semināriem, skolēnu piedalīšanos konkursos, kā arī novadpētniecībā. Vietnē „Kurzemes bibliotēku kopkatalogs” var atrast šo publikāciju sarakstu, kas sasniedz 100 vienību. Tēmas bijušas visdažādākās, piemēram, „Dižmāras tirgus Talsos”, „Pirmā asfaltētā iela”, „Kinoteātris „Auseklis”, „Talsinieku ziemas izklaides uz ezera ledus”, „Ielu nosaukumu pārdēvēšana”, „Pamatskolas būvēšana” u.c.
Mērķis: saistošā un vienkāršā veidā informēt sabiedrību par Talsu vēstures notikumiem, tādā veidā veicinot sabiedrības interesi par pagātni un emocionālu piesaisti savam novadam.
  • 2013.g. „Talsu ebreji” – A5 formāta 662 lpp., 1606 atsauces, t.sk. dubultas un trīskāršas. Nosaukuma sākotnējais variants bija „Ebreji Talsos”, kas likās vairāk atsvešināts nekā esošais. Grāmata vēsta par Talsu ebreju kopienas vēsturi no 1823.gada līdz  1941.gadam. Tas ir laiks, kad ebreji Talsos bija liela nacionāla grupa un nozīmīgi ietekmēja pilsētas norises. Jeruzalemē (Izraēlā) Yad Vashem muzejā un izglītības centrā ir klinšu sienas, uz kurām katrai valstij atvēlētā nišā iekalti to ebreju kopienu nosaukumi, kas zudušas holokausta laikā. Latvijas sienā atrodas arī Talsu vārds. Grāmata bija mēģinājums pateikties šai kopienai to pieminot, bet pieminēšana iespējama tikai to izzinot. Grāmatā „Talsu ebreji” savākti un apkopoti materiāli par Talsu ebreju kopienas pastāvēšanu un mijiedarbību ar latviešiem.
Mērķis: Padarīt ebreju kopienu „saprotamu”, īpaši tiem latviešiem, kuriem ir aizspriedumi pret ebrejiem. Parādīt, ka cilvēka būtību nenosaka nacionālā piederība, bet vispārcilvēciskās vērtības.
Šobrīd ieceres, materiālu vākšanas un atlases stadijā ir grāmatas par Talsu pilsētas dārzu, kinoteātri, tirgu, kanalizāciju un ūdensapgādi, kā arī Talsu Valsts ģimnāzijas vēsturi.
26.05. 2013
Antra Grūbe 

Gada talsinieka titulu iegūst skolotāja Antra Grūbe

22/11/2010

18.novembra svinīgajā sēdē Talsu tautas namā Talsu novada domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs paziņoja titula „Gada talsinieks” ieguvēju 2010.gadā. Par Gada talsinieku kļuva skolotāja, vēsturniece un publiciste Antra Grūbe.

Par Gada talsinieku šogad kļuvusi Talsu Valsts ģimnāzijas vēstures skolotāja, kas par savu dzīves misiju ir izvēlējusies vēstures pētīšanu, tās mācīšanu skolēniem un popularizēšanu visiem iedzīvotājiem. Jau ilgus gadus Antra Grūbe regulāri gatavo publikācijas vietējos preses izdevumos, stāstot par notikumiem Talsu pusē aizgājušos laikos.

2007.gadā A.Grūbe ieguva Izglītības un zinātnes ministrijas balvu par ieguldījumu bērnu un jauniešu pilsoniskajā audzināšanā, kultūrvēsturisko tradīciju saglabāšanā un skolēnu pētnieciskās darbības veicināšanā. Kopā ar kolēģi Tukumā, Ventspilī, Liepājā, Saldū un Kuldīgā viņa ir mācījusi kolēģus skolās mācīt vēsturi citādi - darba grupās tēmas izpratni veidot atraktīvā formā – kā nelielus teatralizētus uzvedumus, TV raidījumus vai jaunu datorspēļu idejas. Talsu 777.jubilejas gada laikā viņa ne tikai daudz publicēja stāstus no Talsu pagātnes, bet arī saņēma Swedbank balvu kā Talsu labākā skolotāja. A.Grūbe Talsos izveidoja debašu klubu „Ieskrējiens”, mācot jauniešiem ne tikai iemācīties dažādus vēstures un mūsdienu faktus, bet tos analizēt un savu viedokli pamatot. A.Grūbe ir šī gada Aleksandra Pelēča prēmijas nominantu Talsu galvenajā bibliotēkā lasītavas apmeklētāju visaugstāk novērtētā autore un Talsu Galvenās bibliotēkas rīkotā konkursa "Laika zīmes Talsos: 1990-2010” viena no uzvarētājiem. A.Grūbe ir vairāku grāmatu par Talsu vēsturi autore, tostarp "Talsu un apvidus vēsture: no 1900.gada līdz 1.pasaules kara sākumam" un "No vidusskolas līdz ģimnāzijai (1919 -1929)". Viņas audzēkņi ieguvuši augstas vietas Valsts vēstures olimpiādēs, zinātniski pētniecisko darbu lasījumos, debašu turnīros valstī.

Svinīgajā sēdē visi novada domes apbalvojumu saņēmēji dāvanā saņēma arī A.Grūbes jaunāko darbu – šogad izdoto grāmatu „Ne pa jokam ( Talsos pirms ½ gadsimta)”.

Talsu novada dome valsts svētkos turpināja Talsu pilsētas domes 2002.gadā aizsākto tradīciju 18.novembrī pasniegt balvu „Gada talsiniekam”, ko piešķir par nozīmīgu ieguldījumu Talsu pilsētas attīstībā, pašaizliedzīgu darbu Talsu pilsētas tēla veidošanā un sevišķiem nopelniem Talsu pilsētas labā iepriekšējā gada laikā.

Par grāmatu „Talsu ebreji” (konspektīvs apraksts)

Grāmata „Talsu ebreji” vēsta par ebrejiem no pirmajiem ienācējiem pilsētā 19.gadsimta sākumā līdz 2.pasaules kara sākumam. Šobrīd ebreju Talsos gandrīz vairs nav, kas var radīt mānīgu priekšstatu par to, ka mēs paši un vienīgie esam veidojuši savu skaisto pilsētu, bet tā nav bijis vienmēr.

Šalom – miers, vārds ko ebreji Izraēlā lieto sasveicinoties un arī atvadoties. Miers, lai tām dvēselēm, kuru vārdi bijuši aizmirsti un esmu mēģinājusi tos atkal atgādināt. Grāmata tomēr nav tikai piemineklis ebrejiem, tā domāta mums, šodienas latviešiem, lai mēs nebūtu augstprātīgi, lai atdotu godu tiem, kuri mums palīdzējuši, lai labāk saprastu paši sevi, savu tautu, ko vislabāk iespējams paskatoties spogulī. Par šo spoguli izvēlēti cittautieši. Talsu sabiedrības saknes ir arī Talsu ebreji. Grāmata ir veidota kā vispusīgs apskats par ebreju dzīvi Talsos.

Uzskatot, ka vēstures izpratni veido „dzīvais vārds”, esmu pievienojusi citātus, kas ļauj saprast aprakstītā laikmeta garu. Vēlējos, lai lasītājs varētu izjust gan katra laika, gan katras personas valdzinājumu, tādēļ citējot nav izdarītas valodas gramatiskas, literāras un stilistiskas korekcijas. Grāmatā lietoti apzīmējumi žīdi – parasti citātos, bet citur mūsdienu politkorektākais - ebreju, Mozus ticīgo un jūdu nosaukums.

Nodaļu dalījums veikts pa laika posmiem, kuru robežas nosaka nozīmīgi lūzuma punkti vēsturē. Gadsimtu mija, Pirmais pasaules karš, Latvijas valstiskuma iegūšana un tā zaudēšana. Tālāk tās dalītas sīkāk: politika, saimniecība un kultūra, bet tās, savukārt, vēl sīkākās apakšnodaļās.

Vēlmē, lai sabiedrība saskatītu notikumu cēloņus un sekas, vēstures gaitu nevis kādu notikumu konstatējumus, esmu Talsu ebreju vēstures stāstu veidojusi niansēti, izmantojot dažādus vēstures avotus: arhīva materiālus, atmiņu stāstus, presi un kalendārus, interneta resursus. Talsu ebreju vēstures materiāli nav atrodami vienkopus. Ziņas var iegūt lasot pilsētas dokumentus kopumā, kas pierāda, cik nesaraujami Mozus ticīgo vēsture saistīta ar pilsētas vēsturi.

26.05. 2013
Antra Grūbe

Par grāmatu „Talsu ebreji”

Ebreju filozofs un sabiedriskais darbinieks Karls Popers (1900-1994) radīja „Atvērtās sabiedrības” ideju, kas nozīmē, ka pasaule nekad nav gatava. Iegūstot jaunu pieredzi, jaunus materiālus, jebkuras zināšanas, kas šobrīd liekas absolūtas un neapstrīdamas, var mainīties, kļūt apšaubāmas. Šī grāmata ir šodienas, šī brīža skatījums, bet, iespējams, ka tas mainīsies.

„Talsu apgabala vēstures ziņas liekas būt noslīkušas laika straumes viļņos”, rakstīts 1882. gada 15. aprīlī laikrakstā „Balss”. Tāds iespaids bija arī par tautu, kas pilsētas veidošanā un attīstībā bija nozīmīga vairāk kā 100 gadu garumā. Ebreji. No pirmajiem ienācējiem 19. gadsimta sākumā līdz pusotram tūkstotim uz 20. gadsimta sliekšņa un vairākiem simtiem 2.pasaules kara sākumā. Viņu šeit gandrīz vairs nav, kas var radīt mānīgu priekšstatu par to, ka mēs - latvieši paši un vienīgie esam veidojuši savu skaisto pilsētu, bet tā nav bijis vienmēr.

Atmiņā palicis kādā nodarbībā Zviedrijas skolotāja Kristera Matsona teiktais, ka par ebreju kapiem nav kam rūpēties, jo tās paaudzes, kurām šis darbs bija jāpārņem, iznīcinātas šoa (holokausta) laikā. Arī piemineklis bojā gājušajiem bērniem apcirstu koku zaru veidā Yad Vashem muzejā Jeruzalemē vēsta par tautas traģēdiju – neizaugušām paaudzēm. Tomēr par aizgājušajiem atgādina ne tikai kapa vietas un pēcnācēji, bet arī piemiņa ar vārdu. Šalom – miers, vārds ko ebreji Izraēlā lieto sasveicinoties un arī atvadoties. Miers, lai tām dvēselēm, kuru vārdi bijuši aizmirsti un nu esmu mēģinājusi tos atkal atgādināt.

Šī grāmata tomēr nav tikai piemineklis ebrejiem, tā domāta mums, šodienas latviešiem, lai mēs nebūtu augstprātīgi, lai atdotu godu tiem, kuri mums palīdzējuši, lai labāk saprastu paši sevi, savu tautu, ko vislabāk iespējams paskatoties spogulī. Par šo spoguli šoreiz izvēlēti cittautieši. Sabiedrība bez saknēm, pagātnes, nevar augt nākotnē. Talsu sabiedrības saknes ir arī tie – melnīgsnējie, bet arī blondie un zilacainie, uzņēmīgie, enerģiskie, skaļie, bet arī klusie un kautrīgie, bieži nesaprastie un pat nicinātie – Talsu ebreji.

Grāmata ir veidota kā pēc iespējas vispusīgs apskats par ebreju dzīvi Talsos, un plašā apjoma dēļ maz vietas atradās latviešiem, vāciešiem un krieviem, kaut gan uzrakstīt no citām pilnīgi atdalītu kādas tautas vēsturi nemaz nav iespējams. Varbūt kāda nodaļa lasītājam liksies mazāk saistoša, tomēr grāmata veidota tā, lai sevi interesējošo informāciju varētu rast katrs.

Uzskatot, ka vēstures izpratni veido „dzīvais vārds”, esmu centusies tekstam pievienot citātus, kas ļauj saprast gan laikmeta garu, gan zinošam lasītājam pašam veidot savu viedokli. Vēlējos, lai rakstītais nebūtu pārāk bezpersonisks un lasītājam būtu iespēja izjust gan katra laika, gan katras personas valdzinājumu, tādēļ citējot nav izdarītas valodas gramatiskas, literāras un stilistiskas korekcijas. Grāmatā lietots apzīmējums žīdi – parasti citātos, mūsdienu politkorektākais ebreju nosaukums, Mozus ticīgie un jūdi. Lai arī kā no tā vēlētos izvairīties, bet apzīmējums „žīds” padomju un postpadomju laikā ir lietots arī latviešu valodai neraksturīgā, negatīvā nozīmē.

Nodaļas dalītas laika posmos, kuru robežas nosaka nozīmīgi lūzuma punkti vēsturē. Gadsimtu mija, Pirmais pasaules karš, Latvijas valstiskuma iegūšana un tā zaudēšana. Katra laikmeta nodaļa dalīta sīkāk tematiskās sadaļās: politika, saimniecība un kultūra.

Vēlmē, lai sabiedrība neizturētos pret vēsturi pārāk vieglprātīgi un virspusīgi, saskatītu notikumu cēloņus un sekas, vēstures gaitu nevis kādu notikumu konstatējumus, esmu mēģinājusi Talsu ebreju vēstures stāstu izstāstīt pēc iespējas niansēti, izmantojot dažādus vēstures avotus.

1)       Likumdošana (likumi, noteikumi, rīkojumi).

2)       Laikraksti: „Latviešu Avīzes”, „Talsu Apriņķa Vēstnesis”, „Talsu Balss”, „Talsu Dzīve”, „Talsu Avīze”, „Talsu Vārds”)  un citi.

3)       Talsinieku atmiņu stāsti, tai skaitā T. Dzintarkalna pierakstītais, kas atrodams grāmatā „Notikumi un ainas no Talsu un apkārtnes dzīves”.

4)       Arhīva avoti. Pilsētas pašvaldības (LVVA 4895.f.), apriņķa priekšnieka (LVVA 5114.f.), tiesu dokumenti (LVVA1591.f.), dažādu biedrību un organizāciju dokumenti (LVVA 2607.f., 4095.f., 1937.f.), reliģisko organizāciju (LVVA 1370.f.) un izglītības iestāžu (LVVA 2125.f.), tautas skaitīšanu fondi, deportāciju lietas (LVA 1987.f) un citi.

5)       Interneta resursi. Datu bāze www.names.lu.lv, www.yadvashem.com, www.eleven.co.il un citi.

6)       Enciklopēdijas, kalendāri un cita literatūra.

Talsu ebreju vēstures materiāli nav atrodami vienkopus vienā vai divos arhīva fondos. Ziņas var iegūt tikai lasot pilsētas dokumentus kopumā, kas pierāda, cik nesaraujami Mozus ticīgo vēsture saistīta ar pilsētas vēsturi. Informācija vākta pa fragmentam, pa gabaliņam, mēģinot veidot koptēlu. Man šķiet, ka šī mozaīka ir izdevusies, Talsu ebreju kopiena un tās pārstāvji kļuvuši zināmi, redzami un saprotami mūsdienu cilvēkiem.

26.05.2013
Antra Grūbe

Google Translate

NURME – 2014