“Dievs dāvājis cilvēkam mūziku, kas palīdz mums ar Viņu un savā starpā satikties…” (J.Kundziņš)

Get Adobe Flash player

detala2

Pirmās Balgales (Pēterciema) baznīcas celšanas laiks nav zināms. 1727.g. vizitācijas protokolā minēta pussagruvusi koka baznīca. 1804.g. vairāk nekā 1200 ha lielo Balgales muižu kopā ar Pētermuižu savā īpašumā ieguva ģenerālmajora Oto Heinriha (Andreasa) fon Līvena un Mežotnes īpašnieces Šarlotes, dzimušas Gaugrēbenas, dēls ģenerālleitinants gvardes pulka”Firsts Līvens” komandieris Arhangeļskas gubernators, daudzu augstāko Krievijas ordeņa kavalieris, viens no sava laika progresīvākajiem un izglītotākajiem muižniekiem firsts Karls fon Līvens. Viņs 1807.g., pēc aiziešanas rezervē, sāka saimniekot savās Kurzemes muižās. 1809. iesvētīja par firsta līdzekļiem būvētu jaunu mūra baznīcu ar 320 sēdvietām.

 

Baznīca ir vienjoma akmens-ķieģeļu mūra celtne ar poligonālu altātdaļu un izvirzītu smagnēju torni ar piramidālu četrstūra smaili. Galveno ieeju akcentē portāls ar trīsstūra frontonu un luneti. Garenfasādēs augstas logailas ar segmentarku un sīkrūšu rūtojumu. Baznīcas pagalmu apjož masīvs apmestu ķieģeļu mūra žogs.

 

Brīvstāvošā altāra rentabls būvēts kā joniskais orderis. Tā centrā uz augstas pamatnes starp divām pāru kolonnām atradās Diseldorfas gleznotāja Jūliusa Rētinga 1852.g. glezna “Golgata” jeb “Marija ar asaru” ar uzrakstu: Roeting Disseldorff 1852 vollendet 1881. 1994.g. gleznu nozaga. Kopš 2001.g. tā ir aizvietota ar tekstilmākslinieces Baumanes (1943) gobelēnu “Golgata”. Kolonnas balsta augstu antablementu, virs kura novietots ar dentikulu joslu apdarināts trīsstūra frontons, timpanonā – Glorija ar “Dieva aci”. Altāri ierobežo unikāla, melni krāsota, eklektisks, ažūra čuguna lējuma barjera, kuru veido stilizētas vakanta lapas un rozetes.

 

Baznīcas iekārta ir krāsās (balts ar zeltu) un klasicisma stila izpausmē 19.gs. sākumā darināts izcili saskaņots, vienots ansamblis. Draudzes telpai ir līmeniski, apmesti koka griesti. Tornī atrodas zvans (diam 1 m) ar uzrakstu: dāvinājis Balgales baznīcai 1928.g. bijušais šīs draudzes loceklis Ernests Ozoliņš, Rīgā. Geg. V. Bochumer Verein, Bochum.

 

Baznīcas kapos apbedīti vietējie muižnieki un baznīcas patroni. Būves kopējā platība ir 404,2 m² (būvtilpums 2562 m3), kas norāda, ka, lai uzlabotu visas baznīcas telpas apsildīšanu, ir jādomā par telpas energoefektivitātes uzlabojumiem, t.i. dubultlogu ielikšanu. Baznīcas ēkas stāvoklis raksturojams kā apmierinošs. Pēdējais lielākais remonts veikts 2005.gadā – baznīcai atjaunots skārda jumts (jumta krāsošana ar pretkarozijas krāsām). Tuvāko desmit gadu laikā baznīcā būs nepieciešamība pēc sekojošiem remontiem – ārējai fasādei, žogam, sienām, griestiem. Nepieciešama baznīcā atrodošos kultūras un vēsture pieminekļu restaurācija.

 

detala2

Baznīcā atrodas vairāki objekti (ērģeles, ērģeļu prospekts, durvis, krēsls, kancele utt.) iekļauti valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā, tādēļ mūsu, Balgales pagasta evaņģēliski luteriskās draudzes, kā kultūras pieminekļa īpašnieka, pienākums ir rūpēties par šī unikālā vēstures objekta saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.

 

Baznīca vienmēr bijusi nozīmīgs reliģiskais un kultūras objekts apkārtējo pagastu un rajona cilvēkiem, bet sākoties “atmodas laikiem” šī nozīme ļoti stipri pieaugusi.

 

Balgales baznīcai ir ļoti nozīmīga loma tūrisma attīstībai Balgales pagastā.. Jau tagad tas ir ievērojamākais objekts, kas tiek iekļauts Balgales pagasta viesu maršrutā, kā arī Talsu rajona robežās un tālāk.

 

Ērģeles un ērģeļu prospekts un daudzi citi baznīcā atrodošies vēstures priekšmeti ir iekļauti valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā, tādēļ Balgales pagasta evaņģēliski luteriskās draudzes, kā kultūras pieminekļa īpašnieka, pienākums ir rūpēties par šī unikālā vēstures objekta saglabāšanu un nodošanu nākamajām paaudzēm.

 

Baznīca uzcelta apmēram 6 km no Zentenes, tuvu Vecmuižai, bijušajam Pēterciemam (Petendorf). Senāk saukta par Pēterciema, tad par Pēterciema-Balgales baznīcu. Šis nosaukums minēts agrākajā baznīcas zīmogā. Pēterciema un Balgales muižas jau kopš vairākiem gadu simtiem piederējušas vienam īpašniekam. Pēterciems papriekš bijusi galvenā muiža, kurā dzīvoja paši īpašnieki, bet vēlāk, kad tie sāka dzīvot Balgalē, palika par mazmuižu un ar laiku zaudēja savu vārdu „Pēterciems”un to iesauca par „Vecmuižu”. Vēlāk arī baznīcas nosaukumā pazuda nosaukums Pēterciema- Balgales baznīca un baznīcu sauca vienkārši ar Balgales baznīcu. Zentenei tuvāka gan bija Dzirciema baznīca, bet Zentenes muižas ļaudis un apkārtējie zemnieki ietilpuši Balgales draudzē.

 

Bijušais Balgales draudzes mācītājs A.Ozoliņš 1934.g. publicētajā nelielajā brošūrā "Dievkalpojums Balgales baznīcā 125 gadu atceres  svētkos 12.augustā 1934.g." sniedzis atskatu baznīcas vēsturē. Te, starp citu, mācītājs ievietojis arī senu nostāstu par dievnama veidošanos.

 

Kāds Petendorfas muižas īpašnieks reiz bargā laikā esot braucis par mežu uz mājām. Daudzi koki esot krituši, zibeņi spert, citi vētras lauzti. Tad viņš pavēlējis kučierim pieturēt pie liela un resna koka , kas pašā ceļmalā stāvējis, cerēdams , ka viņš tur būšot drošībā. Kučieris , nevarēdams uztrauktos zirgus tik ātri apturēt, aizbraucis minētajam kokam drusku garām, Tajā pašā mirklī arī šis lielais koks no vētras tika nolauzts un krita, gandrīz vēl aizķerdams pakaļējos riteņus. Petendorfas muižas īpašnieks tik ļoti izbijies, ka solījis Dievam, ja tas viņu izglābšot no visām briesmām un laimīgi pārvedīšot uz mājām, no nogāztiem kokiem viņš uzcelšot baznīcu. Solījumu viņš izpildījis, un tā nodibinājās pirmā Petendorfas baznīca.


1804.g. Balgales un Petendorfas muižas nopirka grāfs, vēlāk firsts, Karls Kristofs Līvens. Viņš atrada vecu, pussagruvušu, no ārpuses visapkārt nostutētu, bez griestiem un ar plaukstu platām šķirbām, kur vējš, lietus un sniegt netraucēti atrada ieeju. Dievbijīgais Karls Kristofs Līvens apņēmās, ka savās tikko nopirktajās muižās vispirms uzcelšot jaunu mūra baznīcu.

 

1809.g. pavasarī jaunā baznīcu iesvētīja un tajā  ir pāri par 300 sēdvietām. Ērģeles dāvināja vēlākais firsta Līvena sievastēvs barons Ostensakens, Zentenes muižas īpašnieks (autors K.Hermanis 1860.g.). Baznīcai iegādājās lielu, reti skaistu un tālu skanošu zvanu (Pirmā  pasaules kara laikā aizvests uz Krieviju), kā arī  skaistu altāra gleznu. –  Diseldorfas mākslinieka  J.Retinga  (citā avotā Rētinga) (Roething) (1821.-1896.) 1852.gadā gleznotu “Kristus pie krusta un svētā  Marija Magdalēna”  (citā avotā „Kristus pie krusta”). 1994.g. glezna no baznīcas telpām izzagta, tās vietā Balgales pagasta  novadniece tekstilmākliniece Aija Baumane darinājusi gobelēnu, kuru iesvētīja 1995.gadā. Provinciālā ampīra paraugi ir altāra trauki – vīna kanna, oblatu kārbiņa un biķeris. 1853.g. iegādāts krucifikss – melnkoka krusts ar sudraba Kristus tēlu (pārvests no Florences).

 

Ļoti iespējams, ka nesenā pagātnē baznīcā gājušas bojā neatgūstamas kultūras vērtības – bagātīgs senu grāmatu krājums.1987.gada vasarā bijušais Balgales banīcas pērminderis V. Blumbergs (Balgales pagasta “Pumpuros”) pastāstīja:

 

Agrāk Balgales baznīcā bijusi plaša bibliotēka – visa zvanu telpa pilna ar veciem sējumiem, galvenokārt vācu valodā. Bija arī senas grāmatas latviešu valodā, ja nemaldos, pat 16. un 17.gadsimta izdevumi. Atceros – bija grūti izlasāmā latviešu valodā. Pēc kara visus rakstus lika nodot. Vēlāk par vecajām grāmatām sāka interesēties, pat no Ukrainas vācieši atbrauca un pievāca pāri atlikušās grāmatas.


Dievnams ir labs klasicisma piemērs Talsu novadā. Teiktais, pirmām kārtām, zīmējas uz iekšējo iekārtu. Altāra kolonnas ir pareizās attiecībās veikla amatnieka darinātas. Valsts nozīmes mākslas pieminekļi ir Balgales baznīcas altāris, kancele, altāra margas, ērģeļu prospekts, 30 baznīcēnu soli (visi ap 1809.g.), durvju komplekti, ērģeles. Baznīcas teritoriju ietver masīvs mūra žogs, pie baznīcas ir Līvenu dzimtas piederīgo apbedījumi. Te kapa vieta arī firstam Karlam Kristofam Līvenam (1764-1844) (grāfs, no 1836.g. firsts, Zentenes, Balgales un Petendorfas muižu īpašnieks. Tērbatas universitātes kurators, Tērbatas skolotāju semināra dibinātājs, Krievijas izglītības ministrs (1828 –1833.), ar viņa atbalstu 1841.g. dibināts Irlavas skolotāju seminārs, risinājis skolu veidošanos 19.gs. pirmajā pusē. Bijis arī Krievijas evaņģeliski luteriskās Bībeles biedrības prezidents).

 

Balgales draudzei bijušas 13 kapsētas. Balgales baznīcai, domājams - vienīgajai Latvijā, torni grezno krustu krusts un saules simbols ar zeltītu centru. 1933.gadā baznīcai uzlikts jauns skārda jumts, 1934.gadā veikts baznīcas iekšpuses remonts. Ap 1990.g. baznīcai  remontēts žogs un jumts.

 

1997.g.jūnijā, pateicoties Raita Siatkovska iniciatīvai un atbalstam, Balgales baznīcā uzstādīja piemiņas plāksni tiem Zentenes pagasta iedzīvotājiem, kuri izsūtīti 1941.g. jūnijā.

 

Ir zināms, ka 1727.gadā Petendorfā jau bijusi baznīca, kurā  līdz 1784.g.gadam dievvārdus turējuši  Ārlavas draudzes mācītāji, dievkalpojumi notikuši otrdienās. Vēlāk Kandavas draudzes mācītāji ik 6.svētdienu. Firsts Līvens vēlējās Balgales draudzei savu mācītāju – tā darot draudzi patstāvīgu. Viņš nolēma krāt līdzekļus mācītāja muižas nodibināšanai. Tā dibināta 1834.gada 31.maijā un līdz ar to Balgales draudze  palika par patstāvīgu draudzi ar savu mācītāju. Pirmais mācītājs bija Georgs Vilhelms Lezevics (Losewitz) (1836.-1843.). Pēc viņa no 1843.-1876. Heinrihs Augusts Krauze (bija arī Kurzemes provinc. Sinodes skolu referents, rakstījis „Latviešu avīzēs”).  1876.g.-1886.g. draudze bija vakanta, kopš 1879.g. to apkalpojuši Zemītes draudzes mācītāji.  1886.g. – 1891.g. Alberts Frīdrihs Grīns (Gruhn) (vēlāk mācītājs Ārlavā 1906.g. nošauts). 1892.g. -1904.g. Johans Alfrēds Jirgensons, 1905.g.-1912.g. Kārlis Fridrihs Traugots Tempels (vēlāk Kandavas vācu draudzes mācītājs). 1912.g.-1930.g. draudze vakanta. Kādu laiku kalpojis Nurmuižas mācītājs  Jirgensons. 1930.g. – 1035.g. Alberts Ozoliņš (kalpojis arī Dzirciema draudzē, pārcēlies uz Ēdoles draudzi).

 

Nodibinoties Balgales draudzei 1834.gadā tajā ietilpušas Balgales, Pēterciema un Zentenes muižas. Pie Balgales draudzes, ērtības dēļ, turējās arī Kandavas draudzei piederīgās Galtenes un Dursupes muižas. 1907.g. Balgales draudzē bija ap 600 draudzes locekļu., 1925.g. reģistrēti 464 draudzes locekļi, 1933.g. – 600 draudzes locekļi.

 

Šāda ir savāktā vēsturiskā informācija no senākiem laikiem līdz mūsu dienām pa Balgales baznīcu, draudzi un mācītājiem no dažādiem avotiem.

 

Izmantota sekojoša literatūra:

E.Šmelte “Zentenes novadā “
“Kurzeme” 1998
“Talsu novads “1935
Enciklopēdijas „Latvijas pagasti” 1.daļa.

 

Balgales evaņģēliski luteriskā baznīca

Kurzemes reģions, Talsu novads, Balgales pagasts

Baznīca celta 1809. gadā klasicisma stilā. Teritoriju ietver masīvs mūra žogs. Zeltītas čuguna margas (ap 1810) iežogo altāri. Ērģeles (K. Hermanis, 1860).  Zentenes muižas firstu Līvenu dzimtas apbedījumi. Baznīcas torni grezno seno zīmju salikums - Krustu krusts un Saules krusts ar zeltītu centru. 1994. gadā nozagtās J. Reitinga altārgleznas "Kristus pie krusta un Sv. Marija Magdalēna" vietā 1995. g. iesvētīts A. Baumanes gobelēns. 


Teika vēstī par lielu un resnu gobu ar trim galotnēm, pie kuras Vecmuižas barons negaisā gribējis apturēt zirgu, bet zirgi apstājušies tālāk. Tajā brīdī gobai nosperta galotne, bet kungs vietā, kur apstājušies zirgi, licis uzcelt baznīcu ( pirmā baznīca te celta no koka).

Google Translate

NURME – 2014