“Dievs dāvājis cilvēkam mūziku, kas palīdz mums ar Viņu un savā starpā satikties…” (J.Kundziņš)

Get Adobe Flash player

Atis Stepiņš dzimis 1958.gadā Liepājā.

2012.gada GARAmuzikas pasākumā skanēs:

  • J.S.Bahs – Triosonāte Do mažorā ērģelēm, atskaņo Atis Stepiņš.

1.Allegro

2.Largo

3.Allegro

  • Atis Stepiņš – Sonāte vijolei, sitaminstrumentiem un ērģelēm - Gidons Grīnbergs, Edgars Stepiņš, Atis Stepiņš ( 15’17”)

1.Allegro poco incalzando

2.Vivace ma non troppo

3.Corale con variazioni

  • Aivars Kalējs – Tokāta par korāli „Sevišķi sirsnīgi priecāsimies” - Do maž. ērģelēm un sitaminstrumentiem Atis Stepiņš, Edgars Stepiņš. (5’)

KONTAKTI

Atis Stepiņš
Telefons: + 371 29438621
E-pats: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

Beidzis Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju 3 specialitātēs. 1982.gadā profesora Konstantīna Blūmentāla klavieru un docenta Pētera Sīpolnieka ērģeļu,1987.gadā profesora Ādolfa Skultes kompozīcijas klasi. Ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas padomes 2002.gada 16.decembra lēmumu nr.12.ieguvis Profesionālo Maģistra grādu.

1989.gadā Špeijeras ērģelnieku konkursa diplomands Rietumvācijā, 1990. gadā Vinčenco Petrali ērģelnieku konkursa laureāts Ragūzā - Itālijā.

1990. un1992. gados papildinājies ērģelnieku vasaras akadēmijā Hārlemā – Niderlandē - J. S. Baha interpretācijas, laikmetīgās mūzikas un improvizācijas kursos pie ērģelniekiem P. Kee, H. Hāzelbeka, A. Bondemana, J. Rāsa un Z. Šatmari.

Koncertējis Zviedrijā, Norvēģijā, Krievijā, Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainā, Polijā, Vācijā, Šveicē, Francijā, Kanādā, ASV.

Piedalījies skaņu plašu ierakstu ciklā „Latvijas vēsturiskās ērģeles” (Trikātas un Liepājas svētās Annas baznīcas ērģeles).

Kopš 2006. gada A.Stepiņš, sadarbojoties ar Maskavas firmu „Megaliner”, veic klasiskās ērģeļmūzikas ierakstus Rīgas Doma baznīcā. Jau iznākuši divi CD ar J. S. Baha ērģeļdarbiem.

2011. gadā iznācis autordisks, kas ierakstīts Rīgas Domā ar solistiem Arti Sīmani, Juriju Savkinu un Edgaru Stepiņu.

Komponists, koncertērģelnieks, pianists, pedagogs. Pašlaik strādā par ērģelnieku Rīgas sv.Pāvila ev.lut.baznīcā, ir docents Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā.

Latvijas Komponistu savienības biedrs no 1989.gada, revīzijas komisijas loceklis.

Komponista daiļradē lielā mērā saistīts ar ērģelnieka darbu. A.Stepiņa skaņdarbus izdevušas izdevniecības „Musica Baltica”Latvijā un ”Bärenreiter” Vācijā.

Liela daļa A.Stepiņa skaņdarbu balstās uz baznīcas dziesmu tēmām, bet savā, mūsdienīgā skatījumā.

 

Komponists Atis Stepiņš

Komponista uzskatus mākslā lielā mērā ir rosinājusi klavierspēle, kurā Atis Stepiņš ir ieguvis sākotnējo profesionālo izglītību. Bagāta tembru palete, dziedājums – šīs pianisma sfēras Atim Stepiņam nereti savienojas ar improvizāciju. Būtiska kļuvusi tieši ērģeļu improvizācija, kas ir saistoša viņa koncertu sastāvdaļa.

"Improvizācija un sacerēšana ir dziļi saistītas. Esmu baznīcas ērģelnieks un uzskatu, ka nevar nekur labāk iemācīties dziedāt uz instrumenta, kā muzicējot kopā ar draudzi. Parādot reizē iniciatīvu, reizē smalkjūtību. Tas ir attieksmes jautājums, kas ļauj liturģiskajā improvizācijā saskatīt radīšanu. Iedodiet cantus firmus uzdevumu, lieciet spēlēt to ar dažādām ritma formulām, gan tonāli, gan izjaucot tonālo pamatu, un jūs atraisīsiet spēlējošo cilvēku. Domāju, ka šai improvizācijai vēl nav ierādīta pienācīga vieta."


Atis Stepiņš

Biogrāfija

Atis Stepiņš dzimis 1958. gada 19. maijā Liepājā (viņa māsa ir čelliste Agne Stepiņa). Ieguvis diplomu LVK vairākās mūziķa specialitātēs 1977–1987: klavierspēlē (Konstantīns Blūmentāls), ērģeļspēlē (Pēteris Sīpolnieks, abas 1982), kompozīcijā (Ādolfs Skulte, 1987). Kopš 1989. gada ir LVK/LMA pedagogs vispārējā klavierspēlē un ērģeļspēles improvizācijā, bet kopš 1990. gada – arī Rīgas Sv. Pāvila ev. lut. baznīcas ērģelnieks.
Ata Stepiņa kā koncertējoša ērģelnieka darbība iekļauj vairākas ievērojamas norises. Sev tuvās J. S. Baha, kā arī laikmetīgās mūzikas interpretācijā un ērģeļspēles improvizācijā viņš papildinājies pie holandiešu ērģelniekiem Pīta Keja (Piet Kee) un Jana Rāsa (Jan Raas), ungāru ērģelnieka Žigmonda Satmāri (Zsigmond Szathmáry), austrieša Hansa Hāzelbeka (Hans Haselböck), zviedru mūziķa Andeša Bundemana (Anders Bondeman). Piedalījies Hārlemas ērģelnieku vasaras akadēmijā Holandē (1990, 1992) un vairākos starptautiskos ērģelnieku konkursos: 1990. gadā diplomands Špeierē (Vācija), 1991. gadā Vinčenco Petrali ērģelnieku konkursa laureāts Raguzā (Itālija,Sicīlija). Atis Stepiņš atklājis Berlīnes Mākslu augstskolas (tagad – Mākslu universitātes) jaunās ērģeles (1993) un spēlējis Kazaņas ērģeļu atklāšanas festivālā (1997), bijis tur arī starptautiskā ērģelnieku konkursa žūrijā. 2002. gada rudenī piedalījies Latviešu ērģeļmūzikas nedēļā Otavā (Kanāda), kur daļu programmas atskaņojis kopā ar saksofonistu Arti Gāgu.

 

Diskogrāfija - CD

  • Improvizācija par komponista tēmu / Artis Gāga, saksofons, Atis Stepiņš, ērģeles (ieraksts Rīgas Domā) – 11'′22"″ /
  • Es esmu – 1999, Mikrofona ieraksti Ltd, MRCD 101 [turpat arī J. S. Baha, Š. Vidora u. c. skaņdarbi Ata Stepiņa atskaņojumā]
  • Ata Stepiņa mūzika Rīgas Domā – CD ierakstīts 2010., atskaņo Artis Sīmanis, Jurijs Sovkins, Edgars Stepiņš un autors.
  • Improvizācija par latviešu tautasdziesmu Rīga dimd / Atis Stepiņš, ērģeles (ieraksts Rīgas Sv. Pāvila baznīcā) – 9'′25"″
  • Rīga ērģeļu balsīs skan – 2001, Rīgas Skaņu ierakstu studija, RS 033


Skaņuplates

  • Ostinato d moll / Atis Stepiņš, ērģeles – 3'′08"″ // Trikātas baznīcas ērģeles (no sērijas Latvijas vēsturiskās ērģeles), ier. 1986 – 1988 C10 27613 009, Maskava: Melodija
  • Simfoniska poēma Saules kaujas 750. gadadienai (versija ērģelēm) / Atis Stepiņš, ērģeles – 11'′19"″ // Liepājas Sv. Annas baznīcas ērģeles (no sērijas Latvijas vēsturiskās ērģeles), ier. 1986 – 1991 Rīga: RiTonis C10 31927 000

 

Literatūra
A. Kalējs, Jauno ērģelnieku panākumi un izredzes [par Vitu Kalnciemu un Ati Stepiņu] // LM, 1989, 21. okt. • I. Raiskuma, Dievišķais ar pasaulīgo cieši kopā [intervija] // Latvijas Jaunatne, 1990, 18. janv. • I. Andersone, Atkal skan Cesvaines ērģeles // Stars, 2002, 26. sept.• L. Sēle, Kurzemes ērģeļu mācībstundas // Ventas Balss, 2002, 28. sept.

Kompozīcijas

2008 Ostinato ērģelēm 04' 00''
2008 Sonāte saksofonam, sitaminstrumentiem un ērģelēm 15' 00''
2008 Sonāte trompetei, sitaminstrumentiem un ērģelēm 15' 00''
2008 Sonāte vijolei, sitaminstrumentiem un ērģelēm 15' 00''
2003 Skerco pikolo flautai
2003 Tautasdziesmas Bēdu manu, lielu bēdu apdare klavieru trio
2002 Koncerts marimbai un simfoniskajam orķestrim 15' 00''
1999 Atspulgi (triptihs) trio alta saksofonam, sitaminstrumentiem (marimbai, zvaniņiem) un ērģelēm 08' 00''
1997 Noktirne saksofonam un klavierēm 05' 00''
1997 Ostinato ērģelēm 03' 00''
1996 Ziemassvētku dziesmu apdares jauktajam korim
1990 Variācijas par Johana Kristiāna Heinriha Rinka korāļa Katru gad’ no jauna tēmu ērģelēm 10' 00''
1988 Variācijas vijolei un ērģelēm 14' 00''
1987 Simfoniska poēma Saules kaujas 750. gadadienai 15' 00''
Divas variācijas un fūga par korāli Cik liela Dieva žēlastība ērģelēm, kamerorķestrim un timpāniem

Google Translate

NURME – 2014