“Dievs dāvājis cilvēkam mūziku, kas palīdz mums ar Viņu un savā starpā satikties…” (J.Kundziņš)

Get Adobe Flash player

2012. gada 22. jūlijā Talsu un Ugāles Dievnamos B.Britena "Rejoice in the Lamb" – Tukuma skolotāju koris „Vanema” – diriģents Jānis Ozols. Pie ērģelēm Jānis Pelše.

Jānis Pelše (1980) - 2005.gada pavasarī absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asoc. prof. Vitas Kalnciemas ērģeļklases maģistrantūru un ieguvis Maģistra grādu ērģeļspēlē. Meistarību papildinājis 2003./2004. gadā papildinājies Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā pie prof. V. Cērera. Piedalījies Lēfstabrukas (Zviedrija) un Zalcgiteres-Ringelhaimas (Vācijas) ērģeļakadēmijās. No 2000. līdz 2006.gadam bijis Vecumnieku draudzes ērģelnieks. Kopš 2006.gada Vācu Evaņģēliskās baznīcas Latvijā Rīgas draudzes ērģelnieks.

Jānis Pelše uzstājies ar solokoncertiem Rīgas Domā, Sv. Jāņa baznīcā, Liepājas Sv.Trīsvienības katedrālē un citās Latvijas baznīcās. Muzicējis Zviedrijā, Somijā, Igaunijā, Krievijā, Vācijā un Lietuvā.

2006. gadā Jānis Pelše ar mūziķiem Alisi Jušku (baroka vijole, Viola d'amour)  un Aināru Paukšēnu (viola da gamba) nodibinājis radošo apvienību „Taureņi debesīm” un regulāri sniedz baroka mūzikas koncertus visā Latvijā, savā darbībā iesaistot viesmāksliniekus no Latvijas un citām Eiropas valstīm.

Jānis Pelše ir arī ērģeļu uzbūves izzinātājs. Mācījies Alvja Melbārža mūzikas instrumentu darbnīcā un piedalījies ērģeļu apkopes un remontdarbos daudzās Latvijas baznīcās.

 

Par muzikāli radošo apvienību „...taureņi debesīs...”KOPĒJĀ IZTEIKSME

 

KOPĒJĀ IZTEIKSME ir muzikāli radoša apvienība, kuras iniciators, līderis un mūzikas autors ir čellists un senās mūzikas interprets Ainārs Paukšēns, kas rada rāmjos neieliekamu noskaņu mūziku.

Tas ir vokāli instrumentālas mūzikas stils, kuram definīciju piemērot grūti – tā ir alternatīva akadēmiskajai, popmūzikai un world music. Tā paredz meditatīvu dialogu ar sevi, domu sakārtošanu un atvēršanos pozitīvajai enerģijai.

KOPĒJĀ IZTEIKSME sastāva ziņā ir atvērta, pēc vajadzības tai pievienojas kamermūziķi – vijolnieki, čellisti, pūtēji, elektroniskās mūzikas iespējas apvienojot ar dzīvu instrumentu balsīm.

Šajā koncertā Aināram pievienojas dziedātāja un dziesmu autore Līga Priede, ērģelnieks Jānis Pelše un perkusionists Ivars Kalniņš.

Līga Priede ir fascinējošas balss īpašniece. Atpazīstama kļūva, kad piedalījās Imanta Kalniņa „Jaunās zvaigznes 2003“ un Zigmara Liepiņa „Jaunās zvaigznes 2005“, abos konkursos iegūstot Grand prix. Dziedātājai piemīt milzīgs suģestijas spēks, viņa veiksmīgi spēj savienot akadēmisko, estrādisko un tautisko dziedāšanas manieri. Līga kopš 2003. gada regulāri piedalās „Imantdienās“, ir piedalījusies vairākos CD ierakstos, tajā skaitā grupas KOPĒJĀ IZTEIKSME CD „Klusināta mūzika“ ierakstā, kā arī ierakstījusi savu solo albūmu „Upes dzīve“.

Ainārs Paukšēns ir absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju. Kopš 2007. gada ir Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķis. Regulāri piedalās teju visos svarīgākajos baroka skaņdarbu iestudējumos Latvijā, bieži spēlē Krievijā, Baltijā un Skandināvijā. Šobrīd ir radošās baroka apvienības „Taureņi debesīm” dalībnieks un renesanses mūzikas ansambļa Ludus dalībnieks. Kopš 2009. gada spēlē stīgu kvartetā kopā ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra mūziķiem. Darbojas populārās mūzikas jomā (grupa „Kopējā izteiksme” u. c.), ir komponējis mūziku vairākām dokumentālajām un animācijas filmām, radio un TV reklāmām, kā arī sadarbojas ar daudziem Latvijas populārās mūzikas māksliniekiem. 2003. gadā tika izdots CD „Klusināta mūzika” ar Aināra Paukšēna oriģinālmūziku. Šovasar Ventspils pilsētas svētku ietvaros Ainārs kā čellists un viola da gamba mūziķis piedalījās Uģa Prauliņa folkbaroka operas „Opera Ficta” pirmatskaņojumā.

Jānis Pelše 2005. gadā absolvēja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas ērģeļklases maģistrantūru. Zināšanas papildinājis Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā. No 2000. līdz 2006.gadam bijis Vecumnieku draudzes ērģelnieks, no 2006. gada Vācu Evaņģēliskās baznīcas Latvijā Rīgas draudzes ērģelnieks. Kopš 2006. gadā kopā ar Alisi Jušku (baroka vijole, Viola d'amour) un Aināru Paukšēnu (viola da gamba) darbojas radošajā apvienībā “Taureņi debesīm”, atskaņojot baroka kamermūziku un savā darbībā iesaistot viesmāksliniekus no Latvijas un citām Eiropas valstīm. Darbojas eksperimentālās mūzikas darbnīcā “Imfuzoriju orķestris” un ansamblī “Vaterblitzz”.

 

Ivars Kalniņš ir beidzis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju. Ivars ir viens no talantīgākajiem un pieprasītākajiem sitaminstrumentu spēles meistariem Latvijā. Spēlējis grupās "Labvēlīgais tips", "Remix", sadarbojies ar komponistiem Jāni Lūsēnu, Valtu Pūci, Uldi Marhilēviču u. c. Šobrīd Ivars strādā Latvijas Nacionālās Operas orķestrī, paralēli muzicējot dažādos ar populāro mūziku saistītos projektos.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Viņš, manos pirmajos ar pirmo lielo kori saistītajos gados, bija koncertmeistars.

Neticēsiet, bet šis cilvēks ir viens no interesantākajiem sarunu biedriem.

Totāls hipijs.

Par piedzīvojumiem Portugālē citreiz, tas ir stāsts veselai nodaļai.

Pēc brauciena ar kori uz Portugāli Pelše kkur nozuda.

 

 

 

Tagad zinu, kurš šis palika. Nāis.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

...Uzstāsies radošā apvienība “Taureņi debesīm” – apburošā baroka vijolniece Alise Juška, nosvērtais Ainārs Paukšēns ar violu da gamba un ņiprais Jānis Pelše pie pozitīva (tās ir mazas pārnēsājamas ērģeles). Alise Juška skolojusies Eiropas labākajās senās mūzikas augstskolās Amsterdamā un Bāzelē, viņu var uzskatīt par “Taureņu” idejisko līderi, viņas sastādītajām programmā piemīt konceptuālisms un saturīgums. “Taureņi debesīm” nespēlē garlaicīgu mūziku – viņi māk sagādāt aizraujošus muzikālus piedzīvojumus.

 

 

Koncerta programmas pamatā ir itāļu un vācu baroka sastapšanās 17. gadsimtā, kad šis jutekliskais mākslas virziens no pirmajiem galantajiem dejas soļiem izveidojās par kaislīgu afektu un mežģīņotu ornamentu skaņu sistēmu. Koncerta piedalīsies ievērojamais igauņu senās mūzikas interprets – basbaritons Uku Jollers. Alise Juška spēlēs ne tikai baroka vijoli, bet arī noslēpumaino instrumentu violu d’amore. Tā ir mīlas viola – īpašs violas paveids, kas bija populārs 17. un 18. gadsimtā. To liek zem zoda un spēlē kā vijoli. Tonis nav spožs, bet maigs. Parasti 14 stīgas – septiņas, uz kā spēlēt, un septiņas t. s. rezonējošās stīgas. Šī instrumenta aprakstu var atrast Matezona, Brosāra, Valtera, Ruso un citu dižvīru enciklopēdijās. Matezons atzīst skanējuma maigumu un nožēlo, ka šī viola nav lielāka. Leopolds Mocarts bilst, ka tā mīlīgi skan nakts klusumā, savukārt Albrehtsbergers ir lietišķs un atzīst, ka viola d’amore ir tīkams kamermuzicēšanas instruments.

 

 

Google Translate

NURME – 2014