“Dievs dāvājis cilvēkam mūziku, kas palīdz mums ar Viņu un savā starpā satikties…” (J.Kundziņš)

Get Adobe Flash player

2011. gada GARAmuzikas pasākumā Dievnamos skanēja Kārļa Ozoliņa trompetes vīrišķīgais, samtaini piesātinātais, muzikāli izteiksmīgais, tonis. Daudziem klausītājiem bija pārsteigums, ka šis instruments lieliski iederas baznīcu mūros... Garīgās mūzikas mūžseno instrumentu – trompeti, Kāklis Ozoliņš skandēs š.g. GARAmuzikas pasākumos. Paldies.


Very Simple Image Gallery:
Could not find folder /home/muzika/public_html/images/stories/Karlis_Ozolins/

Kārļa Ozoliņa tēva dzimtās mājas bija Gaiziņkalna piekājē, bet māte dzimusi Skrīveros. 1958. gadā vecāki no Vidzemes ienākuši Kurzemē un par savu dzīves vietu izvēlējušies vienu no skaistākajām vietām – Dižstendi. Kārlis ir dzimis 1959. gada 1. oktobrī Stendē. Vārdu „Kārlis” vecāki izvēlējušies tāpēc, ka vectēvs bijis Kārlis. Bērnudārzā, kam telpas bija Stendes muižas telpās, viņš skatījās pa logu, kā ceļ Stendes selekcijas stacijas Laboratorijas ēku.

Kārlim bija pašam sava taciņa caur parku uz skolu – Jaņa Adamoviča Stendes I pamatskolu. Sākot no 3. klases paralēli viņš mācījās Talsu mūzikas skolā, sākumā pamēģināja klarneti, kurai kopā ar draugiem pirmajā vakarā izdevās saplēst mēlīti, pēc tam mēģināja spēlēt akordeonu, bet mazie pirkstiņi esot bijuši par līkiem, tāpēc visbeidzot izvēlējās trompeti, ko mācījās spēlēt pie vairākiem skolotājiem, bet pabeidza pie Jāņa Osīša. Nekur no akordeona spēles nevarēja izsprukt, jo mūzikas skolā obligātais instruments bija akordeons, ko viņš mācījās pie leģendārā Jura Lasenberga un skolotāju ļoti augstu vērtē arī šodien. Sākot no 5. klases, viņš mācījās Talsu I astoņgadīgajā skolā, jo Jaņa Adamoviča Stendes I pamatskolā bija tikai četras klases. Talsos Kārlis bija skolas labākais pionieru taurētājs, lai gan šad tad nonāca „melnajā sarakstā” kā ampelmanis, meiteņu smīdinātājs stundas laikā, skrējējs pa trepēm utt. Kā labākais taurētājs skolas priekšā stāvējis reizes četras, bet pārējās reizes, kā nosodītais. Kā vienu no labākajiem skolotājiem viņš atceras algebras un ģeometrijas skolotāju Verneru Brāķeri. Matemātikas priekšmeti arī labi padevās. Izmantojot ģeometrijas zināšanas viņš turpmāk ir spējis apgūt jebkuru profesiju, kurā lemts strādāt. Kārlis darbojās arī sporta skolā, bet to ar vecākiem nebija saskaņojis. Sportā panākumi bija ļoti labi, tāpēc pēc pamatskolas beigšanas vajadzēja izšķirties, vai mācīties Murjāņu Sporta skolā vai mūziku.

Tālāk ceļš aizveda uz Cēsīm. No 1975. gada līdz 1979. gadam Kārlis mācījās Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas Pūšamo un sitamo instrumentu nodaļā. Cēsis kļuva par mīļāko pilsētu, jo tur Kārlis iemācījās patstāvīgi dzīvot un atrada labākos draugus. Kārli, Cēsis un viņa draugus vēl tagad vieno īpašas, nesaraujamas saites. Vislabākais draugs, ar kuru viņi skolas laikā kopā īrēja dzīvokli, ir Ingus Pētersons. Mūzikas vidusskolu viņš pabeidza, pateicoties kursa biedrenei, tagad džeza pianistei Ilgai Bērziņai, kura pēdējā brīdī pirms eksāmeniem palīdzēja apgūt sabiedrības mācībā to, kam nevarētu noticēt nekad mūžā.

Pēc Cēsu mūzikas vidusskolas beigšanas Kārli norīkoja darbā uz Madonas rajona Ērgļu 7. Lauku profesionāli tehnisko vidusskolu un arī uz Ērgļu vidusskolu, kur nostrādāja vairāk kā divus mēnešus, jo 1.novembrī bija jādodas dienēt armijā.

Kārlis divus gadus dienēja Alūksnē aviācijas daļā, kur sagatavoja tehniķus – mehāniķus. Pēc mācībām viņš tur palika kā instruktors. Brīvajā laikā Kārlis bija orķestra vadītājs un mācīja spēlēt orķestra instrumentus saviem armijas biedriem, ļoti dažādiem gan pēc tautības, gan pēc rakstura, gan arī pēc nošu pazīšanas prasmes. Armijā viņš saprata, ka alkas pēc mūzikas ir sasniegušas virsotni un, tāpēc, atnākot mājās pēc armijas, sāka spēlēt Talsu pūtēju orķestrī un arī Talsu ATU estrādes ansamblī Ansamblis spēlēja balles un koncertus, tajos toreiz piedalījās arī Ingus Pētersons. 1982. gadā Kārlis iestājās Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Kultūrizglītības nodaļā un neklātienē mācījās par orķestra vadītāju. Šajā laikā viņš strādāja Talsu bērnu mūzikas skolā un mācīja skolas audzēkņiem spēlēt metāla pūšamos instrumentus. Mūzikas skolā viņš strādāja arī ar diksilenda orķestri „Talsu Sprīdīši”, kurā toreiz spēlēja daudzi talantīgi audzēkņi, piemēram, Ivars Makstnieks (tagad Eirovīzijas dziesmas autors) un Intars Busulis. No 1984. gada Kārlis sāka spēlēt grupā „HALO”, kurā basa ģitāru un trompeti spēlē vēl joprojām. Konservatoriju Kārlis pabeidza 1987. gadā.

Ekonomiskās krīzes dēļ 1998. gadā viņš pameta darbu mūzikas skolā un sāka strādāt celtniecībā, lai nodrošinātu savu ģimeni. Kārlis ir paplašinājis zināšanas un apguvis speciālās datorprogrammas. Pašreiz strādā pie metāla būvkonstrukciju izgatavošanas kā darba galda operators. Brīvajā laikā labprāt muzicē un brauc makšķerēt.

KONTAKTI:

Tālrunis: +371 29439635

Google Translate

NURME – 2014