“Dievs dāvājis cilvēkam mūziku, kas palīdz mums ar Viņu un savā starpā satikties…” (J.Kundziņš)

Get Adobe Flash player

Tukuma koris š.g. 22.jūlijā piedalīsies GARAmuzikas pasākumos.

Talsu un Ugāles Dievnamos viņi atskaņos B. Britena "Rejoice in the Lamb" diriģenta Jāņa Ozola vadībā. Koris piedalīsies arī L. Garūtas kantātes skandējumā.

Paldies.


Very Simple Image Gallery:
Could not find folder /home/muzika/public_html/images/stories/Vanema/

Vanema - Polijas koncertcelojums - 2011, Ventspils - 2012
Foto - Oskars Laugalis

Tukuma pilsētas Kultūras nama skolotāju koris „Vanema” darbību uzsācis 1977.gadā. Kora dibinātājs - profesors Edgars Račevskis to vadīja līdz 1987. gadam. Kori vadījuši mākslinieciskie vadītāji - Romāns Vanags (1987.g.- 2005.g.), Aigars Meri (2005.g.- 2010.g.). No 2010. gada – kora mākslinieciskais vadītājs - Jānis Ozols, diriģents Tālivaldis Gulbis. Korī ir 35 dziedātāji. „Vanema” ar prieku koncertē pasākumos Latvijas pilsētās, laukos, Tukumā un tā apkārtnē. Esam dziedājuši - Bulgārijā, Krievijā (divreiz), Igaunijā (daudzkārt), Anglijā, Šveicē (divreiz), Baltkrievijā, Lietuvā, Zviedrijā, Ungārijā, Spānijā, Itālijā, Austrijā, Čehijā, Slovākijā, Polijā, kā arī piedalījušies konkursos Latvijā un ārzemēs.

 

  • 2001.gadā Rīgas Dziesmu svētku koru skatē kļuva par Kurzemes novada labāko kori un ieguva sudraba kausu,
  • 2001.gada rudenī Klaipēdā ieguva 2.vietu Starptautiskajā koru konkursā un speciālbalvu par labāko nacionālo autoru dziesmu izpildījumu,
  • 2002.gadā V Internacionālajā koru festivālā Barselonā ieguva sudraba medaļu,
  • 2003.gadā XXIII Dziesmu svētku koru skatē ieguva astoto vietu savā grupā;
  • 2004. gadā Internacionālajā koru konkursā Itālijas pilsētā Riva del Garda ieguva augstākās pakāpes sudraba diplomus divās kategorijās;
  • 2004.gadā pēc republikas skates rezultātiem koris bija desmitais labākais visu republikas jaukto koru grupā;
  • 2004. un 2005.gadā koris ierakstīja un izdeva garīgās mūzikas kompaktdisku "Dievam pieder zeme".
  • 2006. gadā pēc Latvijas vēstniecības Čehijā uzaicinājuma “Vanema” piedalījās 49. Starptautiskajā koru festivālā Jihlavā.
  • 2007. gadā koris piedalījās VII starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā „Sudraba zvani” Daugavpilī, iegūstot II pakāpes diplomu, kā arī X Internacionālajā koru festivālā Tallinā.
  • 2009. gadā „Vanema” piedalījās 3. Starptautiskajā koru festivālā „Slovākijas kantāte 2009” Bratislavā, kur tautas mūzikas a capella kategorijā ieguva zelta diplomu un jaukto koru grupā - sudraba diplomu.
  • 2011. gadā no 6. līdz 9. oktobrim koris piedalījies III Eiropas skolotāju koru festivālā Polijas pilsētā Ostrów Wielkopolski, kur piedalījās kori no Latvijas, Polijas un Čehijas. Vanema ieguva 1. vietu.
  • 2012. gada 22. jūlijs - GARAmuzikas dalībnieks.

 

Dziedātāji no Tukuma, Kandavas, Tumes, Engures, Irlavas, Jūrmalas, Milzkalnes, Rīgas. Esam skolotāju koris, kurā bez skolotājiem, kas ir kora pamats, dzied arī citu profesiju pārstāvji. Mēs dziedam dažādu žanru darbus, priekšroku dodot grūtākiem skaņdarbiem. Tas gandarī tos apgūstot un dziedot koncertos.

Kora daudzveidīgo repertuāru esam izpildījuši sadarbībā ar kameransambli „Altera Veritas”, Jelgavas kamerorķestri, R. Ašmaņa Jelgavas bigbendu, LNO solistiem G. Davidčuku, I. Paršu, J. Kurševu, A. Siliņu, J. Apeini, K. Norveli, u.c., kā arī iestudēts mēmais brīvdabas kino „Cits operas spoks”.

 

Galvenais diriģents - Jānis Ozols, tālrunis – +371 26524278, e-pasts - Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

Kora prezidents - Vilnis Prancāns, e-pasts -  Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

Kora prezidente - Skaidrīte Prancāne, e-pasts - Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu  

Diriģents - Tālivaldis Gulbis, tālrunis – +371 28653302 , e-pasts – Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

Vokālā pedagoģe - Ritma Zāģere, tālrunis – +37126458306, e-pasts – Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

 

Mājas lapa – www.vanema.lv  

Administrators – Oskars Laugalis, tālrunis – 00371 29342329, e-pasts - Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu


Koris dibināts - 03.09.1977.

Mēģinājumi – Sestdienās 10 - 14

Tukuma pilsētas Kultūras nams, Lielā iela 1

 

Mākslinieciskais vadītājs Edgars Račevskis (1977 – 1987)

Diriģenti - Ivars Bērziņš, Romāns Vanags

Mākslinieciskais vadītājs  Romāns Vanags (1987 – 2005)

Diriģenti - Ilze Štāla, Andrejs Vanags, Verners Krēsliņš, Normunds Ķirsis, Ivo Briedis, Tālivaldis Gulbis

Mākslinieciskais vadītājs   Aigars Meri (2005 - 2010)

Diriģenti - Tālivaldis Gulbis, Ritma Zāģere

Mākslinieciskais vadītājs Jānis Ozols (no 2010)

Diriģents - Tālivaldis Gulbis, 

Kora prezidenti - Viktors Konrāds, Marija Paševica, Uldis Paeglītis, Iveta un Jānis Čilipāni, Skaidrīte un Vilnis Prancāni

 

Tukuma pilsētas Kultūras nama skolotāju kora "Vanema" dalībnieki

Mākslinieciskais vadītājs - Jānis Ozols

Diriģents/i - Tālivaldis Gulbis

Kormeistars - Ritma Zāģere

 

Kora dziedātāji

Apine Sanita

Dēliņš Didzis

Fedosejevs Ralfs

Folkberga Mārīte

Folkbergs Uldis

Gulbe Silvija

Ivane Pārsla

Kodoliņa Rūta

Kokaine Anita

Kotlers Māris

Krievāns Kristians

Krievāne Undīne

Laugalis Oskars

Nordena Dace

Ozola Līga

Pabērza Inta

Paegle Jānis

Pakalns – Paleja Inta

Plaude Ivonna

Prancāne Laura

Prancāne Skaidrīte

Prancāns Vilnis

Rundāns Uldis

Supe Inta

Švalbe Ilga

Trēde Liena

Valuckas Artūrs

Vekšina Ilze

Vilde Andris

Vizule Indra

Vītola Inga

Znotiņa Dzintra

Znotiņa Zanda

Zommere Laila

Zute Mārīte

 

Jānis Ozols

Laikā no 6. līdz 8. oktobrim Polijas pilsētā Ostrovā Veļikopoļskā norisinājās III Starptautiskais Eiropas Skolotāju koru konkurss-festivāls. Ar uzvaru mājās atgriezušies divi kori.

Kā atzina kora "Vanema" dziedātāji, par šo panākumu divkāršs prieks. Pirmkārt, jau tāpēc, ka šis bijis nepārspēts Latvijas kora tradīciju uzvaras gājiens, jo pirmās vietas konkursa finālā bija divas; otru līdz ar "Vanemu" ieguva Alūksnes skolotāju koris "Atzele" Jāņa Baltiņa vadībā. Savukārt tādus aplausus, pat ovācijas, ko konkursa laikā un abos koncertos (Goržices Veļikajas tautas namā un konkursa Gala koncertā) izbaudīja tukumnieki, pat "Vanemas" vecbiedri sen neatceras baudījuši.

Gan uzreiz pēc uzstāšanās, gan vēlākās sarunās ar kora mūzikas mīļotājiem, diriģentiem un mūzikas speciālistiem izskanēja viedoklis, ka Latvijas kori konkursa profesionalitātes latiņu pacēluši negaidīti augstu. Speciālistus pārsteigusi grūtības pakāpe, kādu ar savu repertuāru demonstrējis koris "Atzele". Bet "Vanema" kļuvusi par neapšaubāmu līderi "muzikalitātes, izpildījuma kultūras un smalkuma" dēļ, turklāt īpašas uzslavas un papildu uzmanību izpelnījās diriģents Jānis Ozols, kas pat tika nodēvēts par šī mūzikas foruma harizmātiskāko personību.

"Šis panākums ir īpaši vērtīgs, jo nācis ar grūtu darbu! Turklāt tas nebūtu iespējams, ja ne dziedātāju uzņēmība (pēc negulētas nakts un Polijas birokrātijas dēļ pēkšņi par vairāk nekā 10 stundām pagarinātā 26 stundu ilgā brauciena) un manu palīgu apzinīguma. Īpaši jāuzteic kormeistare Ritma Zāģere, kā arī kora prezidenti – Skaidrīte un Vilnis Prancāni, kas uz saviem pleciem uzņēmušies daudzus jo daudzus organizatoriskus darbus," uzsver kora diriģents J. Ozols un piebilst: "tukumnieki, arī kandavnieki un citu novadu iedzīvotāji, "Vanema" tiešām ir brīnišķīgs koris, kas joprojām savās rindās gatavs uzņemt dziedot gribošus, arī varošus cilvēkus. Un...nošu zināšana jau nav galvenais... Svarīgi, ka visi mīlam dziesmu un to īpašo kopā būšanas prieku, ko spēj sniegt vienīgi aizrautīgu domubiedru kolektīvs!"


VANEMA

Vanema (arī Vanemana) bija zeme (latīniski: terra) Baltijas jūras piekrastē, kas robežojās ar Ventavas un Bandavas zemēm rietumos un zemgaļiem piederošajām zemēm dienvidos. Vanema bija daļa no 13. gadsimta sākumā pieminētās Miera Kursas (latīņu: Vredecuronia, senvācu: dat Vredecuren land), kuras iedzīvotāji bija tagadējo Kurzemes līvu priekšteči.

Tagad tās teritorijā atrodas Dundagas novads, Engures novads, Mērsraga novads, Rojas novads, kā arī Talsu novada un Ventspils novada rietumu daļas un Tukuma novada ziemeļu daļa. Tagadējais Kandavas novads, Kuldīgas novada austrumu daļa un, iespējams, Talsu novada rietumu daļa atradās kuršu Bandavas zemē.

Nosaukums

Vanemas nosaukums pirmo reizi pieminēts 1231. gada 17.janvāra līgumā starp kuršiem un Romas pāvesta vietvaldi Alnas Balduīnu. Līguma slēdzēju sarakstu ievadīja Kursas zemju nosaukumi - Bandava un Vanemane (pagani de Curonia, scilicet de Bandowe, de Wanneman, de citra Winda). Šajās zemēs atradās 11 vārdā nosauktie un daudzi citi ciemi: Renda, Valgale, Matkule, Vāne, Pūre, Iģene, Kandava, Ansiņi, Talsi, Ārlava, Pope (Rende, Walegalle, Matichule, Wanne, Pyrre, Ugenesse, Candowe, Anzes, Talse, Arowelle, Pope et pluribus aliis.)

A.Vestren-Dolls (A.Westrén-Doll) uzskatīja “Wanneman” par somugru vārdu ar uzglabātu ģenitīva galotni -n, kas nozīmējot "vecaine, vecā zeme" pretstatā Usmai, kas nozīmējot "līdums, jaunā zeme", no līvu ūsmān (avotos Husman). Augusts Bīlenšteins izteica domu, ka Vanemanes vecais nosaukums uzglabājies Vānes pagasta vārdā, kam agrāk būšot bijusi latviska galotne -ene, tā tad Vānene. “Vāņu” vārdu vēl tagad sastop dažos Ventspils rajona māju nosaukumos: "Vāņi" un "Vānieki" Sarkanmuižas pagastā, "Vāņi" Zūru pagastā, kā arī “Vāņi” Ezeres pagastā. 1231.gada līgums liecina, ka vēlākā Miera Kursa it nebūt nav identiska ar Vanemani, bet aptveŗ arī daļu Bandavas, proti tos Bandavas novadus, kas atradās uz austrumiem no Ventas. Diemžēl, šī līguma teksts tā rediģēts, ka nav skaidri redzams, kuri no dokumentā minētiem 11 ciemiem pieder pie Bandavas un kuri pie Vanemanes.

Robežas

Vanemas austrumu, ziemeļu un ziemeļrietumu robežu veidoja jūra. Rietumu robeža ar Ventavas zemi gāja no zvejnieku ciema Ovīšiem līdz Usmas ezeram, tālāk pa Abavas upi, ietvērot Amulas baseinu līdz Abavas augštecei, tad līdz Slocenes upes ietekai jūrā.

Iedzīvotāji

Vanemas iedzīvotāju sastāvs bija neviendabīgs. Tās piekrastes rajonus gar Rīgas jūras līci un Irbes šaurumu apdzīvoja līvi un sāmsalieši. Tālāk iekšzemē mitinājās kurši, kuri pārsvarā bija apmetušies pilskalnu tuvumā. Vanemane bij senā somugru zeme Ziemeļaustrumu Kursā, ko pamazām jaunākajā dzelzs laikmetā pēc 10. gadsimta bija iekarojuši kurši. Vanemas lielākā daļa bija reti apdzīvota, blīvāk apdzīvotie novadi ar pilskalniem, ciemiem un kapsētām līdz pat 15. gadsimtam saglabājās kā ordeņa pilsnovadi. Viens šāds apdzīvotības puduris bija gar Rindas upi, kur atrodami 5 pilskalni un 13. gadsimta dokumentos pieminēti šādi ciemi: Anse, Popen, Puse (Pussen), Topen (Copen), Vietsede, Matre, Moden, Cersangere, Ugale. Otrs apdzīvotības puduris bija gar Abavas upi, kur atrasti vairāk kā 10 pilskalni un pieminēti šādi ciemi: dorp Husman, Rende (Rennen), Pedewale, Zabele, Mattecul (Mateculen), Wane, Cabele (Kabilwen), Candowe, Pure. Trešais apdzīvotības puduris bija gar Slocenes upi, kuras galvenais centrs bija Tukums (Tuckemen), kam garām gāja senais tirdzniecības ceļš gar Sloceni un Abavu uz Ventas baseinu. Pašlaik labi izpētīti ir vienīgi Matkules un Sabiles pilsnovadu kompleksi (Asaris, 1998). Nozīmīgs pilsnovada centrs bija Talsi ar 3300 m2 lielu pilskalnu un Mežītes pilskalns (2400 m2) ar kapulauku, kulta vai sanāksmju laukumu Elkukalnā. Ziemeļu daļā jāmin Dundagas (Dondagen) pilsnovads, kura centrs bija Dundagas Kalnadārza pilskalnā (Asaris, 1999).

Pārvaldes iekārta

Vanemanes zeme bija sadalīta pilsnovados, kuros savukārt atradās ciemi, kurus vadīja ciemu vecākie. Politiskus lēmumus, par kara un miera jautājumiem izlēma Vecāko padome, kas sūtīja savus sūtņus uz sarunām un piedalījās līgumu slēgšanā. Piemēram, 1230. gadā Vanemas iedzīvotāju vecākie svinīgā ceremonijā Rīgā slēdza miera līgumu, ko no krustnešu puses parakstīja Rīgas domkapituls, Zobenbrāļu ordenis un Rīgas rāte, bet no kuršu puses Rendas, Valgales, Pedvāles, Matkules, Vānes, Pūres, Iģenes, Kandavas un Ansiņu ciemu vecākie.

Teritorija

1230. gada miera derībā teikts, ka šis izlīgums slēgts ar 9 ciemu kuršiem: cum Curonibus de locis, quorum hec sunt nomina: Rende, Walegalle, Pidewale, Matecule, Wane, Pure, Ugesse, Candowe, Anses. Alnas Balduīns 1231. gada 17. janvārī savukārt noslēdza līgumu ar "Kurzemes pagāniem" no Bandavas un Vanemanas Ventas austrumkrasta ciemiem: pagani de Curonia, scilicet de Bandowe, de Wanneman, de citra Winda, de villis, quarum nomina sunt hec: Rende, Walegalle, Matichule, Wanne, Pyrre, Ugenesse, Candowe, Anzes, Talse, Arowelle, Pope et pluribus aliis. 1253. gada 4. aprīļa līgumā, ko noslēdza Kurzemes bīskaps Heinrihs un Livonijas ordeņa mestrs, Vanemas zeme tika sadalīta divās daļās aptuveni pa līniju Usmas ezers - Roja. Ziemeļu daļa pienācās Kurzemes bīskapijai, bet dienvidu daļu turpmāk pārvaldīja Livonijas ordenis. Kurzemes pašos ziemeļos esošo līvu apdzīvoto Dundagas novadu pakļāva Rīgas arhibīskapa domkapitulam.

Līgumā minētie Miera Kursas novadi bīskapa daļā (viena trešdaļa no Vanemas):

Līgumā minētie Miera Kursas novadi ordeņa daļā (divas trešdaļas no Vanemas):

Salīdzinot 1230.gada rīdzinieku miera derību ar 1231.gada Alnas Balduīna līgumu, A.Švābe secināja, ka rīdzinieki derēja mieru tikai ar Bandavas austrumu kuršiem, kamēr Alnas Balduīns savu līgumu slēdza ar visiem kuršiem “šaipus Ventas”, tā tad kā ar Bandavas, tā ari Vanemanes kuršiem. Ja šī hipotēze ir pareiza, tad pie Austrumu Bandavas piederēja viss Abavas baseins ar abos līgumos minētiem kuršu ciemiem: Rendu, Valgāli, Pidoli, Matkuli, Vāni, Pūri, Kandavu un Ansiņiem; varbūt, pie Bandavas piederēja arī Talsi un Iģene. Turpretim Vanemanē atradās Ārlava, Pope un “daudzi citi” vārdā nenosaukti ciemi “šaipus Ventas”. Starp pēdējiem laikam gan bija domāti vēlākos dokumentos sastopamie Miera Kursas novadi vēlākajā Ventspils apriņķī - Dundaga, Puze, Ugāle, Usma un citi.

Literatūra

Google Translate

NURME – 2014