“Dievs dāvājis cilvēkam mūziku, kas palīdz mums ar Viņu un savā starpā satikties…” (J.Kundziņš)

Get Adobe Flash player

2011. gada 24. jūlija GARAmuzikas pasākumus Talsu novada Strazdes, Balgales, Laucienes un Stendes dievnamos ievadīja Laucienes folkloras kopa „ Trejteka” Lijas Dunskas vadībā. Tas bagātināja pasākumus ar brīnišķīgu, neaizmirstamu Latviešu Tautas kultūras mantojumā sakņotu akcentu. Novadā viņu godā - „Folkloras Pavēlniece”. 2012. gada 22. jūlija GARAmuzikas pasākumos piedalīsies trīs viņas vadītās kopas.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

„Izprotot likumsakarības, apzinot pasauli ap sevi, savu vietu dabā, vieglāk izprast to, ko mēs saucam par folkloru jeb savas Tautas Kultūras Mantojumu. Ar gudrību lietots, tas iegūst patieso vērtību un nozīmību”. Lija Dunska

Kopā tiek izbaudīti senie svētki, kuplināti pasākumi gan Talsu, gan citos Latvijas novados... Rīgā, Ventspilī, Liepājā..., Beļģijā - Briselē, Bulgārijā, Lietuvā, Igaunijā, Anglijā, Ungārijā, Holandē.
Talsu tautas nama folkloras kopa „Talsi” - kopu vada Lija Dunska.
Talsu tautas nama muzikanti «Tals trimiš» - kopu vada Lija Dunska.
Laucienes kultūras nama folkloras kopa „Trejteka” - kopu vada Lija Dunska.

GALERIJA

 

KONTAKTI
Lijas Dunskas vadītās folkloras kopas Talsu novadā 
Tālrunis: +371  29493691 
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

FOLKLORAS KOPA „TALSI” Talsu tautas nams

Nodarbību laiks: otrdienās plkst.19:00
1990. gadā izveidojās folkloras kopa „Talsi”. Kolektīvā dzied visu paaudžu cilvēki – sākot no vecvecākiem, vecākiem un arī pašiem jaunākajiem. Kopā tiek izbaudīti senie svētki, kuplināti dažādi pasākumi gan Talsu novadā, gan citos Latvijas novados, arī Rīgā, Ventspilī, Liepājā – un citur, kur folkloras kopu „Talsi” aicina un gaida. Arī Bulgārijā, Lietuvā, Igaunijā, Anglijā, Ungārijā, Holandē, Briselē. No 2003. gada folkloras kopu vada Lija Dunska.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

TAUTAS MUZIKANTI „TALS’ TRIMIŠ” Talsu tautas nams

Nodarbību laiks: ceturtdienās plkst.19:00
Tradicionālās dejas, danči, etnogrāfiskās dejas, folkloras dejas, tautas dejas – kā tik nenosauksi, bet šodien daudzi cilvēki šīs dejas ir ļoti iemīļojuši un labprāt pavada laiku, muzikantu pavadījumā dancojot. Šīs dejas var vērtēt pēc sajūtām un emocijām, kādas rodas tās dejojot. Šeit soļu dažādība no vienkāršākajiem teciņus soļiem līdz polkai spēj vienot jaunu un vecu. Katrai dejai ir savs raksts, taču nonākšanas ceļš līdz tam ir katram savs un galu galā raksts veidojās katram savs. Šobrīd Latvijā danču klubu skaits ir ievērojami palielinājies un palielinās vēl joprojām.
Un ja ir dancotāji, vajadzīgi arī muzikanti. Tā 2008. gadā uz folkloras kopās bāzes izveidojas atsevišķa vienība, kas sevi dēvē kā danču muzikantus, vai arī tautas muzikantus, un iegūst nosaukumu „Tals’ trimiš”. Šo trīs gadu laikā jau pabūts ļoti daudzās vietās gan Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē, Latgalē, pat Briselē. Vadītāja Lija Dunska un vēl pieci muzikanti ir patiesi priecīgi par iespēju kuplināt svētkus un izbaudīt seno danču burvību.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

FOLKLORAS KOPA „TREJTEKA” Laucienes kultūras nams

Nodarbību laiks: trešdienās, plkst. 19.00 – 21.00
Folkloras kopa „Trejteka” Laucienes kultūras namu sāka pieskandēt 2006. gada rudenī Vigo Graudiņa vadībā. Kopš 2009. gada kolektīvu vada folkloras zinātāja Lija Dunska. Kolektīvs katram pasākumam piedod īpašu „garšu” un skanējumu gan pašu mājās, gan viesos, gan festivālos un skatēs.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Nurmuižas baznīcas zvanus ziņģēšanas dēļ dzirdēt nevarēja

Inita Fedko TV 2011.29.03.

Aizvadītajā sestdienā Laucienes kultūras namu pieskandēja mutīgas sievas un izdarīgi vīri. Kā nu ne, ja reiz notiek folkloras kopu sazinģēšanās, tad visa Nurmuiža skan!

Pirmajos sadziedāšanās svētkos Laucienē piedalījās deviņas folkloras kopas — «Talsi», «Pūrs» no Slampes, «Virši» no Remtes, «Virza» no Brocēniem, «Vācelīte» no Zantes, «Sītava» no Puzes, «Kūrava» no Kuldīgas, «Milzkalnieki» no Smārdes un, protams, paši viesu uzņēmēji — «Trejteka» no Laucienes. Katrs bija sagatavojis priekšnesumus, tā nedaudz liekot balsis izmantot arī klausītājiem — ne vienu reizi vien zālē sēdošie drosmīgi dziedāja līdzi.
Galvenā svētku idejas autore ir Laucienes folkloras kopas «Trejteka» vadītāja Lija Dunska, viņai krietni palīdzējusi arī kultūras nama vadītāja Zane Zvirgzdiņa. Vienu brīdi jau šķitis, ka Laucienē savas folkloras kopas vairs nebūs, arī līdzekļi, lai vadītājai maksātu algu, nav bijuši. «Pateicoties Lijas entuziasmam, kas kolektīvu veselu gadu vadīja bez atalgojuma, «Trejteka» tomēr noturējās. Ziemā ar Liju sēdējām un runājām, līdz jautāju, kad tad organizēsim to ziņģu vakaru, par ko iepriekš bijām domājušas,» par pasākuma ieceri stāsta Z. Zvirgzdiņa. Tā kā L. Dunskai zināms daudz kolektīvu, tad pulcēt tik plašu folkloras mīļotāju skaitu nav bijis grūti. «Gribētu, lai šie svētki kļūst par tradīciju. Jau ilgus gadus Laucienē februārī notiek koru sadziedāšanās svētki. Būtu jauki, ja pavasari mēs šeit turpmāk varētu ieskandināt ar folkloras kopu skaļajām balsīm,» tā uzskata kultūras nama vadītāja.
«Trejtekai» dalībnieku pietiekot — ne velti tā, neskatoties uz sarežģījumiem, vēl joprojām pastāv un turpina darboties. «Ja varam koncertā nekaunoties uzstāties, tad domāju, ka folkloras mīļotāju pietiek,» piebilst Zane. Diemžēl vietējos jauniešus šīs aktivitātes īpaši neinteresējot, tas manāms arī, pārlūkojot atbraukušo sadziedāšanās svētku kolektīvu rindas.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Folkloras kopa «Talsi» atzīmēs jubileju

Laima Landmane TV 2010.19.08

Sestdien, 21. augustā, pēc sadziedāšanās ar citiem folkloristiem Dižmārā mūsējie, folkloras kopa «Talsi», savā 20 gadu jubilejas pasākumā Talsu tautas namā veiks neierastāku darbu. Viņi ārdīs sienu. Nē, ne to, kas nu jau glītos ruļļos sapakots Latvijas pļavās. Tā būs pavisam cita siena.

Folkloras kopas vadītāja Lija Dunska teic, ka īstā jubileja Talsu folkloristiem ir Zigrīdās, 23. novembrī, kad pirms 20 gadiem toreizējā kopas vadītāja Zigrīda Brāle nodibināja šo kolektīvu, atdaloties no Valdas Bērziņas vadītajiem «Kūriem». «Mēs šos svētkus esam pievilkuši Dižmāras tirgum, jo visi svētki jau labāk svinas vasarā,» smaida Lija. «Ir tā, ka vairums cilvēku, uzzinot, ka darbojies folklorā, pauž noliedzošu attieksmi, jo zina par to, ka tie jau tikai «ēēēēēē» un «kaladū»! Tas, iespējams, pateicoties suitiem, pirmajiem mūsu folkloristiem, — mūsu pusē ir tikai viena dziesma pierakstīta ar šo suitisko piedziedājumu. Tāpēc mazliet gribam ārdīt to sienu starp mums un klausītāju — lai tā zūd un nākam tuvāk viņam!» atklāj kopas vadītāja. «Zinot, kas patīk klausītājiem, vēlamies, lai viņi saprot, kas ir senā mūsu tradīcija. Var jau gadīties, ka viņiem arī patīk, jo loti bieži ir tā — «kā man riebjas tā folklora» vietā nāk pavisam cita apjausma!» teic Lija Dunska, bilstot, ka to vislabāk darīt klātienē, atnākot uz jubilejas koncertu. «Taču pēc sienas noārdīšanas kaut kas būs jāliek vietā — varbūt lai tā paliek intriga?» Lija kļūst noslēpumaina.

Folkloras kopa dibināta 1990.gadā, un tajā pārstāvētas vairākas paaudzes. «Dalībnieku skaits vienmēr bijis atkarīgs no mazā busiņa vietām!» joko vadītāja. Vienubrīd Talsu folkloristu pulks bijis krietns — ap 25 cilvēkiem kopā ar bērniem. Jaunie cilvēki dodas mācīties — arī šobrīd pēc vidusskolas absolvēšanas ir prom foršie Anete un Jānis. «Varbūt sagraujam to sienu un ieinteresējam arī kādu jauno?» prognozē Lija, atzīstot, ka brīnās par Talsu puses cilvēkiem. Kādu kolēģi, ar kuru kopā šopavasar absolvēta Latvijas Kultūras koledža, sākot darbu Umurgas tautas nama vadītāja amatā, pārsteigusi cilvēku interese par folkloru. «Taču Talsos tas ir diezgan problemātiski. Cilvēki, kas darbojas kopā, dara to diezgan ilgstoši, jauni parādās reti,» atzīst vadītāja. No jaunajiem dalībniekiem kā perspektīvu labas balss īpašnieci viņa uzteic virbenieci Daci Mieriņu, kā arī Mairas Freimanes ģimeni. Piecgadīgā Anniņa koncertā pēc mūra graušanas dziedās atdzimšanas dziesmu, bet pirmo solo viņa esot piedzīvojusi Strazdes pagasta svētkos, kur dziedāja Saules dziesmu. Lija teic, ka pieci gadi folkloras kopai vispār ir diezgan zīmīgs skaitlis. Iepriekšējā jubilejā pirms pieciem gadiem nokaltušajā kokā ugunis iededza vecākais kolektīva dalībnieks Eduards Baumanis un kopas jaunākā dalībniece, Lienes Klaumanes tikko dzimusī meitiņa Aivita. «Man zīmīgi šķiet, ka tagad, pēc pieciem gadiem, šī jaunā meitene ir cita, bet arī viņai šobrīd ir tieši pieci gadi,» stāsta Lija, kura savā dzīvē novērojusi interesantas septiņu gadu sakarības. Kā folkloras kopas «Talsi» vadītāja viņa darbojas jau astoto sezonu un šobrīd vēl nezina, kā viss iegrozīsies tālāk. Pēc Kultūras koledžas absolvēšanas kā tradicionālās kultūras menedžere viņa nupat saņēmusi interesantu darba piedāvājumu no kāda kaimiņu novada puses. Lija smej, ka jau gan paguvusi iestāties jaunā mācību iestādē, kur 3. kursā mācīsies kultūras vadību. Iegūtās zināšanas noder, vadot arī folkloras kopu, — pirms tam tas darīts, pārsvarā balstoties uz intuīciju. Zināšanas noderējušas, arī organizējot Ūsiņdienas pasākumu Talsu pilskalnā šopavasar, šos svētkus Lija Dunska mēģinās pilsētā iedzīvināt arī turpmāk.

«Arī folklorā, tāpat kā citās lietās, daudz kas ir jāsaprot ar sirdi, nevis prātu un pareizrakstību, kas ir nošu pierakstos,» viņa atzīst. Grūti izskaitīt, cik dziesmu gadā kopa apgūst no jauna. Uz gadskārtējo skati, kas šoreiz tika apvienota ar Ūsiņdienas rituālu, talsenieki iemācījušies vairākas jaunas dziesmas. Visas iemācīties esot pagrūti, jo ļoti bieži nākas koncertēt un uz katru no tiem folkloras k“Tals trimiš” pošas uz svētkiem
Ilze Kārkluvalka   TV  2010.31.06opa veido atsevišķu programmu. Vairums dziesmu jau esot zināmas, taču, ja gadu nav dziedātas, tās jārestaurē. Dalībnieki kopā sanāk reizi nedēļā, pirmdienās, kad stundas divas dzied tā riktīgi, no visas sirds. «Pirms Dižmāras gan aizstājām to ar lielāku runāšanu — izrunājot, kā kurš izprot svētku svinēšanu,» atklāj Lija. Viņa smej, ka, uzņemoties krustmātes pienākumus Laucienes folkloras kopai «Trejteka», pēc gada no krustmātes kļuvusi par māti. «Arī tagad reizēm ir diezgan grūti nedublēt dziesmas — iznāk daudz sēdēt arhīvos un meklēt dziesmu pieraksta vietas,» stāsta vadītāja. Dziesmu pietiekot, jo neapgūtā materiāla vēl gana! Tā iegūts sens velcē ierakstīts arhīva materiāls, kur dziesmas iedziedājusi Sofija Dravniece, bet, pateicoties Guntim Pakalnam, iegūti Vandzenes teicējas Almas Makovskas pieraksti. Folkloras kopa «Talsi» šogad paspējuši pabūt vairākos pasākumos. Pēc vietējās latviešu biedrības uzaicinājuma talsenieki iedziedājuši vasaras saulgriežus Briselē, bet Līgo vakaru kopā ar Ivo Fominu ieskandējuši tepat Valmierā. «Šovasar nemaz nesanāk ievilkt elpu,» secina Lija, atklājot, ka par to jāpateicas vēl kādai nodarbei — danču spēlēšanai. Jau otro gadu aktīvi sevi piesaka tautas mūzikas ansamblis «Tals’ Trimiš’», kas paguvis pabūt daudzās Latvijas vietās. Nupat lustīgi nospēlēti tautas muzikantu svētki Jēkabpilī, senos tautas dančus iecienījuši arī talsenieki, ventspilnieki un saldenieki.

Bet Dižmārā folkloras kopa «Talsi» skanīgi izdzīvos gan dziesmas no Zigrīdas Brāles krājuma, gan no jauna apgūtās. Ir sameklēta pat kāda pupiņrotaļa! No kopas pirmsākumiem «Talsos» bez Lijas vēl darbojas Daina Birze, uz svētkiem pie savējiem atbrauks arī bijušie kopas dalībnieki, kas devušies pasaulē. Jubilejas koncertu kuplinās arī viesi — Zantes «Vācelīte», Tārgales «Kāndla», Saldus novada «Medainis» un «Virza», kā arī tukumnieki. Bet bijušie kolektīva dalībnieki aicināti nākt kopā, lai atcerētos senās dienas.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

"Tals trimiš" pošas uz svētkiem

Ilze Kārkluvalka TV  2010.31.06

Kā «Talsu Vēstis» informēja Talsu novada kultūras nodaļas projektu koordinatore Lolita Neilande, 6. augustā Rēzeknē notiks X Tautas muzikantu svētki, bet 7. augustā — tautas mūzikas svētki «Lustes Jēkabpilī». Abos lielajos notikumos piedalīsies arī Talsu tautas nama muzikanti «Tals trimiš».
Tautas muzikantu svētkus pirmo reizi sarīkoja 2001. gada nogalē Madonas rajona Barkavā. Tie jau ir kļuvuši tradicionāli, un tajos ierodas folkloras kopas, lauku kapelas un individuāli muzikanti ar dažādu spēlēšanas pieredzi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
«Tals trimiš» Lijas Dunskas vadībā 6. augustā uzstāsies tautas mūzikas koncertā Rēzeknē, bet nākamajā dienā piedalīsies vairākos tautas mūzikas svētku pasākumos Jēkabpils pilsētas laukumos, parkos un skvēros.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Uz Briseli vedīs Talspusē pierakstīto tautasdziesmu un saulgriežu tradīciju pūru

Ilze Kārkluvalka TV 2010.17.06.

Folkloras kopa «Talsi» jau rīt dodas ceļā uz Eiropas Savienības galvaspilsētu Briseli. Tur izveidotās latviešu biedrības vadītājs Aldis Austers to ielūdzis piedalīties Jāņu sarīkojumā 19. jūnija vakarā.

Ceļu apmaksā Talsu novada dome, un bez tautasdziesmu, tautas tradīciju krājuma ciemakukulim talsinieki aizvedīs arī uzņēmuma «Talsu piensaimnieks» produkciju — dažādus sierus.
Savukārt 23. jūnija vakarā un Jāņu naktī «Talsi» kopā ar deviņām citām Latvijas folkloras saimēm piedalīsies saulgriežu svētkos Valmierā. No Kurzemes tajos dziedās vēl suitu sievas.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Vakarēšana «Krišjāņu stāsti» dižās teicējas atcerei

Ilze Kārkluvalka TV 2010.18.05.

Māka stāstīt teikas, pasakas, stāstus, atcerēties tautas danču rakstu kārtību, izdziedāt sensenas tautasdziesmas un ziņģes — šis retais talants piemita Vandzenes puses teicējai Almai Makovskai. Piektdien, 14. maijā, Talsu tautas namā režisore Ziedīte Začeste ikvienu aicināja uz mūspuses izcilajai teicējai veltītu vakarēšanu.

Par sadarbību ar Almu Makovsku (1922. gada 22. maijs — 2004. gada 4. aprīlis) stāstīja folkloras pētnieks Guntis Pakalns. Viņš demonstrēja dokumentālu filmu fragmentus, kuros teicēja bija uzņemta dažādos viņas dzīves periodos — atkal skanēja viņas možā un skaņā balss, atdzīvojās tā sulīgi tēlainā pasaule, kurā vandzeniece, iespējams, jutās iederīgāka nekā reālajā.
Bibliotekārā darba speciāliste Maija Laukmane, novadpētnieks Zigurds Kalmanis un G. Pakalns mudināja vairāk interesēties par Kurzemes dižajiem vīriem — šā gada jubilāriem — Krišjāni Valdemāru un Krišjāni Baronu. Filmas «Burinieku gadsimts» fragmenti papildināja tēmu par tautas vēstures spodrināšanu un vajadzību pamatoti lepoties ar tiem, kuri spējuši tajā atstāt būtiskas pēdas, nepiemirst viņu devumu.
Arī mūsdienās ir labi teicēji, un šo māku varot apgūt, ja vien esot cieša vēlēšanās, teica G. Pakalns. Tovakar to koši apliecināja arī K. Valdemāra Tautas teātra aktieri, stāstot savus piedzīvojumu stāstus no amatierteātra ikdienas.
Dziedāja un teica folkloras kopa «Talsi», un viņu bagātība ir arī Almas Makovskas atstātās garamantas.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Teicējas Almas Makovskas un dižo Krišjāņu atcerei

Ilze Kārkluvalka TV 2010.13.05.

Rīt, 14. maijā, 18.00 Talsu tautas nama iekšpagalmā paredzēta Vandzenes puses teicējai Almai Makovskai (1922—2004) veltīta vakarēšana ar stāstiem, dziesmām un praktiskām izdarīšanām.

Tā kā tas notiks Krišjāņu vārda dienā, godinās arī abus Kurzemes dižvīrus Krišjāni Baronu un Krišjāni Valdemāru.

Par Almu Makovsku, un abiem dižvīriem stāstīs folkloras pētnieks Guntis Pakalns, dzejniece Maija Laukmane, novadpētnieks Zigurds Kalmanis un K. Valdemāra Talsu Tautas teātra aktieri. Dziedās folkloras kopa «Talsi», dalībnieki redzēs dokumentālu filmu fragmentus — no A. Makovskas atmiņu stāstiem un «Burinieku gadsimta».

 

http://www.talsuvestis.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=9052:nurmuias-bazncas-zvanus-zianas-d-dzirdt-nevarja&catid=68:klutra&Itemid=87

http://www.talsuvestis.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=6721:folkloras-kopa-ltalsir-atzms-jubileju-&catid=68:klutra&Itemid=87

http://www.talsuvestis.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=6515:ltals-trimir-poas-uz-svtkiem&catid=68:klutra&Itemid=87

http://www.talsuvestis.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=5984:uz-briseli-veds-talspus-pierakstto-tautasdziesmu-un-saulgrieu-tradciju-pru&catid=68:klutra&Itemid=87

http://www.talsuvestis.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=5439:vakarana-lkriju-ststir-dis-teicjas-atcerei&catid=68:klutra&Itemid=87

http://www.talsuvestis.lv/index.php?option=com_content&view=article&id=5363:teicjas-almas-makovskas-un-dio-kriju-atcerei&catid=68:klutra&Itemid=87

Google Translate

NURME – 2014