“Dievs dāvājis cilvēkam mūziku, kas palīdz mums ar Viņu un savā starpā satikties…” (J.Kundziņš)

Get Adobe Flash player

Lībagu pagasta teritorijā sava baznīca ir tikai Stendes draudzei. Lībagu gala ļaužu vairums izsenis piepulcēti Talsu luterāņu draudzei. Daļa pagasta iedzīvotāju apmeklējuši Talsu katoļu un pareizticīgo, Strazdes, Nurmuižas, Stendes luterāņu, daži arī Jaunpagasta vecticībnieku dievnamus. Savas pulcēšanās vietas izvēlējušies arī baptistiem un septītās dienas adventistiem piederīgie, dažkārt sanākot savu sludinātāju mājās, dažkārt apmeklējot baznīcas Talsos. Ir dzirdēts par vasarsvētku draudžu piekritējiem, kristīgās sadraudzības, dieva draudzes, Jehovas liecinieku un citiem ticības apliecinājumiem, tomēr nozīmīgākā novadā joprojām ir Stendes luterāņu draudze.

 

Pēc vācu avotiem pie Stendes-Sabiles ceļa 1510. gadā bijusi uzcelta katoļu kapela[1]. Par kapelas cēlējiem vēstures avoti klusē. Kad Stendes muiža 1528. gadā nonāca Filipa fon der Brigena (m. 1556.) valdījumā, viņš pārveidoja kapelu luterāņu dievnamā.  Šo gadu Stendes luterāņu draudze uzskata par savu dibināšanas gadu un pašlaik draudzei ir 482 gadi. Vēl 19. gadsimta sākumā Stendes draudzē pulcināti tikai muižas novadā – Stendes pagastā dzīvojošie, bet vīcežnieki (senāk atsevišķs pagasts) piederējuši Talsu draudzei. Tomēr 19. gadsimta beigās draudzē apvienoti Stendes, Spāres un to pusmuižu novadi, daļa Pastendes, Ugāles un pat Zlēku muižas novadu, jo no 1747. līdz 1928. gadam baznīca Spārē bijusi Stendes palīgbaznīca. Visas ar draudzes darbību un baznīcu saistītās lietas šajā laikā izlēmuši tikai ar baznīcas un pastorāta – mācītājmuižas (1754) cēlāju, tātad arī ēku īpašnieku – Stendes baronu Brigenu visžēlīgu atļauju. Barons bija baznīcas patrons, kurš pieņēma darbā mācītāju, maksāja viņam algu, uzturēja baznīcu.

 

Rakstu krājuma „Talsu Novads” 308. lapaspusē vēstīts, ka pirmā Stendes draudzes padome ar Stendes Pārupu saimnieku Vilhelmu Grīntālu baznīcas priekšnieka amatā ievēlēta 1920. gada 25. februārī. Ilggadējais draudzes ērģelnieks (1898–1926) un valdes loceklis skolotājs Janis Adamovičs Iekšlietu ministrijas Garīgo lietu departamentam sūtītā iesniegumā minējis citu laiku. Viņš raksta: „Uz „Pagaidu noteikumu par ev. lut. draudžu padomēm” (Valdības Vēstnesis Nr. 61, 1919.g.) pamata Stendes draudze 1920. gada martā ievēlēja draudzes padomi un tā no sava vidus baznīcas valdi.[2] Talsu apriņķa Agrārkomisija 1920. gada 10. aprīļa sēdē (protokols Nr. 10) nodevusi draudzes īpašumā arī Mācītājmuižu, ko draudze 1920. gada 1. jūnijā ar atbilstošu aktu pārņēmusi kopā ar 104 un 14/25 pūrvietām zemes.[3] Stendes draudzei piederējušas arī astoņu kapsētu zemes. Dievkalpojumi noturēti katra mēneša otrajā svētdienā. Baznīcas priekšnieks no 1935. gada bijis Ratnieku saimnieks Kārlis Bīdermanis, bet 1938. gada sākumā ievēlēts Dārznieku saimnieks Kārlis Frīdenbergs.  Padomju okupācijas laikā no 1950- 1970.gadam draudzes padomes priekšnieks bija Ēvalds Rozītis, kura darbošanās laikā  no PSKP biedru puses baznīcā notika dažādi vandālisma akti- visbiežāk - logu dauzīšana. Ērģelnieka pienākumus bez Adamoviča pildījusi arī viņa meita Vilhelmīne Ozoliņa, pēckara gados Valda Zariņa, mācītāju Matuļa un Dambja kundzes no Talsiem, Eduards Ramats no Lībagiem, Lia Štrodaha, Inguna Vicinska . Pašlaik draudzes ērģeļniece ir Ilze Vandzberga.

 

Stendes draudzes mācītāji[4]: Johans Remlings (1643–1648), Tobiass Šmits (1674– ?), Ādams Šulcs (1692–1701), Mg. Georgs Andreass Oksforts (1711–1712), Heiligendorfers (1712), Johans Sīverts (1714), Vilhelms Menters (1727–1731), Georgs Heinrihs Loskīls (1733–1735), Johans Ditrihs Grupenijs (1747–1782), Mg. Kristaps Jūlijs Hartmans (1783–1815), Kārlis Ferdinands Tīlings (1816–1848), Johans Fridrihs Karpienskis (1849–1856), Kārlis Fridrihs Tīlings (1856–1890), adjunkti[5] Ludvigs Johans Meijers (1887–1888) un Aleksandrs Ansis Bernevics (1888–1889), Gotlībs Roberts Rūdolfs Feijerabends (1890–1899), Kārlis Ādolfs Glēzers (1900–1910), Augusts fon Johansons (1910–1919 un 1921–1927), mācītājs, prāvests I. Jirgensons (1928), vikārs[6] Ernests Bāns no Priekules (1927–1933), A. Grosbahs (1933), Jānis Emīls Ozoliņš (1934–1941), Edgars Ville (1941–1943 kā vikārs, 1944 mācītājs), dievkalpojumus 1942. gadā vadījis arī vikārs J. Gailis, Kārlis Manfreds Dzenis (1945–1958), Žanis Brača (1958–1961),kādu laiku nav pastāvīga mācītāja, bet  tad dievkalpojumus notur Talsu mācītāji Jānis Matulis (1961–1969) un Žanis Dambis (1969–1983), Arvīds Brālis (1983–1996), Kaspars Simanovičs (1996–2003), Ilmārs Barons (2003.), Sarmīte Fišere (2003) , Atis Brambāns (2003–2007), mācītāja pienākumu izpildītājs Jānis Kundziņš (2007).

 

Georgs (Juris) Loskīls bijis pazīstamā latviešu brāļu draudžu[7] dziesminieka, arī Georga Heinriha (Jura Indriķa) Loskīla tēvs. Pildījis Kandavas iecirkņa prāvesta amatu. No Stendes pārcēlies uz Rindu, Ārlavu, Tukumu. Kandavas iecirkņa prāvests no 1836. gada bijis arī Kārlis Ferdinands Tīlings. Johana Ditriha Grupenija aizsākta Stendes un Spāres draudžu hronika, viņa vajadzībām celts arī šodien zināmais pastorāts, tomēr akmens mūra dzīvojamā ēka vecās koka ēciņas vietā būvēta 1793. gadā mācītāja Hartmaņa laikā. Kārlis Ādolfs Glēzers bijis liels dabas un putnu mīļotājs, zīlītes cienājušās ar drupačām, sēdot uz viņa platmales malām. Glēzers Stendē kārtojis altārgleznas izgatavošanas pasūtījumu, kas nomainījusi altārī novietotās koka skulptūras.  K. A. Glēzers piedzīvojis arī vēsturiskos 1905. gada notikumus, ko aprakstījis, turpinot Stendes un Spāres draudžu hroniku. No Stendes Glēzers pārcēlies uz Sabili, kur kalpojis sava tēva draudzē, darbojies arī Dundagā. Augusts Johansons 1919. un 1920. gadā uzturējies Vācijā. Iemantojis stendenieku nepatiku ar to, ka viņa dēls piedalījies Bermonta avantūrā un pagasta iedzīvotāju Apškalnu nošaušanā. Jānis Emīls Ozoliņš nomocīts Sibīrijas nometnēs.

 

Pirmskara gados draudzē bija ap 2500 draudzes locekļu (kopā ar bērniem). Padomju varas gados draudzes locekļu skaits samazinājās.  1996.gadā draudzē bija 34 draudzes locekļi, pašlaik – 89 draudzes locekļi. Draudze nekad nav pārstājusi darboties, arī padomju gados, kad bija jāmaksā milzīgas nodevas valdībai, draudze saņēmās un visu nomaksāja. Draudzes locekļiem ar parakstiem drosmīgi bija jāpliecina sava piederība baznīcai, lai slēgtu līgumus ar vietējo varu par baznīcas uzturēšanu.

2003.gadā draudze svinīgā dievkalpojumā, kurā kalpoja Kandavas iecirkņa prāvests Māris Ludviks, mācītāji Sarmīte Fišere un Ilmārs Barons , atzīmēja draudzes pastāvēšanas 475. gadadienu.

Draudzē norit aktīva garīgā dzīve. Katru svētdienu 10.00 ir dievkalpojums ar Svēto Vakarēdienu, notiek Bībeles stundas, divas reizes gadā notiek iesvētes mācība un iesvētības, kristības, pēc katra dievkalpojuma ir draudzes locekļu sadraudzības pēcpusdiena.

 

Pašlaik draudzē kalpo mācītāja pienākumu izpildītājs Jānis Kundziņš.



[1] Juris (Georgs) Juškevičs grāmatā „Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē” raksta , ka Stendes baznīca dibināta ap 1500. gadu kā Talsu baznīcas filiāle, bet kļuvusi patstāvīga ap 1621. gadu

[2] LVVA fonds 1677, apraksts 14, lieta 2248

[3] Turpat

[4] Iekavās aiz uzvārda norādīts kalpošanas laiks draudzē

[5] Šeit – persona, kura gatavojas kļūt par mācītāju, mācītāja amata kandidāts

[6] Šeit – draudzes garīdznieka vietnieks

[7] Hernhūtiešu kustība, kas radusies Šveicē, bet Latvijā plašāk izplatījusies Vidzemē – hernhūtiešu brāļu draudžu novados praktiski nav saglabājusies latviešu mutvārdu folkloras tradīcija, ko aizvietojušas draudžu dziesmas

 

Pēc arhīvu materiāliem sagatavoja Zigurds Kalmanis

Google Translate

NURME – 2014