“Dievs dāvājis cilvēkam mūziku, kas palīdz mums ar Viņu un savā starpā satikties…” (J.Kundziņš)

Get Adobe Flash player

detala2

Stendes baznīca atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē pie Rīgas –Ventspils un Talsu – Kuldīgas ceļu krustojuma .

Tagadējā Stendes mūra baznīca ir raksturīga 18 gs. Kurzemes baznīca, celta ar pārtraukumiem no 1668. līdz 1751. gadam, baznīcas būvētāji — fon der Brigenu (Brüggen) dzimta. Stendes baznīcas celšana iesākta 1668. gadā, taču, lielās mēra epidēmijas dēļ, būvdarbi apturēti uz 80 gadiem. 1748. gadā būvdarbi atkal atsākās un piecpadsmitajā svētdienā pēc Vasarsvētku atsvētes - 1751. gada 12. septembrī - 83 gadus būvētā Stendes baznīcas mūra ēka iesvētīta. Dievnama akmeņu mūra sienas ir līdz 1,8 metru  biezas, labi saglabājušās ēkas sīkdetaļas – kalēju kalts ieejas durvju kliņķis, kapličas logu restes,  kaltas naglas u.c detaļas.
Raksturīga 18. gadsimta Kurzemes baznīca — vienkārša vienjoma garenbūve ar poligonālu altārdaļu un torni ar poligonālu jumta smaili, ko rotā gailis un krusts, sakristeja piebūvēta vēlāk. Līdz pat mūsdienām baznīca nav nedz paplašināta, nedz pārbūvēta, tikai ik pa laikam remontēta  (1803., 1868., 1929., 1933.-1937. gadā, pēdējie remontdarbi 1998. — 2006.gg.) Kopš 1998.gada baznīcā veikti remontdarbi- ievilkta elektrība, uzlikts jauns jumts tornim un baznīcai, ielikti jauni logi, veikts ērģeļu remonts, izremontētas baznīcas iekštelpas, kapitāli atjaunota pussagruvusī kapliča. Vēl jāremontē altāris un pārējā baznīcas iekārta. 
Baznīcas iekārta raksturo savdabīgu procesu 18. gadsimta vidus baznīcu interjera mākslā — klasisko tendenču ieviešanu baroka stila altāra tipam. Stendes luterāņu baznīcas apdari veikuši no Kēnigsbergas (Karalaučiem) ataicināti amatnieki un mākslinieki, kuri darinājuši  altāri, kanceli, vērtīgas altāra skulptūras un citu iekārtu.. Kokā griezts krucifikss, kas sākotnēji atradās altāra centrālajā daļā un vēl dažas koka skulptūras pašlaik atrodas Rundāles pils muzejā. Barokāliem pusaploču profiliem  (kuros atradās akantu stilizējumiem izrotāti Brigenu un Sakenu ģērboņi) vainagots kungu sols  pašlaik atrodas Vēstures un Kuģniecības muzejā Rīgā.

1903.gadā  altāra vidus nišā ievietota J.Rozentāla  glezna „Kristus augšāmcelšanās”. Glezna 1988.gadā nozagta. Pašlaik altārī  novietots koka krusts.

Ap baznīcu- laukakmeņu žogs, kas ietver kapliču un apbedījumus. Pie baznīcas atrodas mācītāju K.F. Hartmaņa un J.F. Urbena piemineklis, darināts 1803. gadā ( valsts nozīmes kultūras piemineklis)

Interesantas ir Latvijā mazākās E. F. Valkera (E. F. Walker) firmas 1898.gadā būvētās ērģeles (lielākās – Rīgas Domā). Kaut arī ir nelielas, tās akustiski labi piepilda telpu, pateicoties vairākiem meistariski intonētiem reģistriem.  E.F.Walcker&Co būvētais 8 reģistru instruments salīdzinoši nelielajai telpai intonēts ar “katedrāles” skanējumu. Meistarīgi veidotā dispozīcija ļauj atskaņot visdažādākās formas un laikmetu mūziku. Ērģeļu skanējumam palīdz lieliskā baznīcas akustika.

Pēc Stendes aizsargu un sabiedrības ierosinājuma 1934. gadā baznīcā atklāta piemiņas plāksne 43 Latvijas brīvības cīņās un Pirmajā pasaules karā kritušajiem Stendes draudzes dēliem.

Baznīca ar kapliču, ērģeles, altāris, kancele un vēl 8 baznīcas priekšmeti ir valsts nozīmes aizsargājamie arhitektūras un kultūras pieminekļi.

2001. gada 16. septembrī notika Stendes baznīcas 250 gadu iesvētes jubilejas dievkalpojums, kurā kalpoja  LELB arhibīskaps Jānis Vanags, Kandavas iecirkņa prāvests Māris Ludviks un mācītājs Kaspars Simanovičs.

2011.gadā mūsu mīļajai baznīcai būs 260 gadu iesvētes jubileja, kurai mēs veltam šo brīnišķīgo koncertu.


Pēc LR Valsts Kultūras  Pieminekļu aizsardzības inspekcijas materiāliem sagatavoja Sarmīte Bērziņa.

Google Translate

NURME – 2014