“Dievs dāvājis cilvēkam mūziku, kas palīdz mums ar Viņu un savā starpā satikties…” (J.Kundziņš)

Get Adobe Flash player

Talsu LELB draudzes koris „Amenda” atskaņoja 2011. gada 24. jūlijā GARAmuzikas pasākumā Stendes dievnamā Lūcijas Garūtas kantāti ar Andreja Eglīša tekstu - „Dievs, Tava zeme deg!”. Diriģents – Mārtiņš Ozoliņš, ērģelnieks – Aivars Kalējs, tenora solo – Ingus Pētersons, baritona solo - Aleksandrs Poļakovs. Lieliskais koris piedalīsies 2012. gada GARAmuzikas pasākumā.

Buklets -

Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes koris «Amenda»
15.darba sezonā - PDF. Lasīt - ŠEIT.

CD – "Talsi – Pilsēta Kalnā" - lasīt anotāciju un klausīties - ŠEIT.

CD – "Dievišķais mirdzums" - lasīt anotāciju un klausīties - ŠEIT. 

 

Talsi - Pilsēta Kalnā

Talsi - deviņu pakalnu pilsēta ar divu ezeru spožajām acīm - ir viena no skaistākajām mazpilsētām Latvijā.

Viens no Talsu pakalniem - Baznīckalns - jau piekto gadsimtu ir mājvieta pilsētas vecākajam dievnamam- Talsu luteriskajai baznīcai, kur 1995. gadā tika dibināts draudzes jauktais koris. No kora pastāvēšanas pirmās dienas – vairāk kā 15 gadus - ar to strādā diriģente Benita Paegle, no 1997. gada pievienojas diriģents Normunds Priednieks, kurš ar kori strādā līdz 2003. gadam, komponists, ērģelnieks un diriģents Imants Mežaraups no 2003. gada un diriģente Zane Kuzmane korim pievienojas 2010. gadā.

Koris regulāri piedalījies dievkalpojumos un sniedzis vairākus koncertus gadā ne tikai baznīcā - piecpadsmit muzicēšanas gadu laikā tas priecējis klausītājus vairāk nekā 560 reižu. Aizvadīti arī  koncertceļojumi ārvalstīs - Zviedrijā, Austrijā, Vācijā(atkārtoti), Nīderlandē, Dānijā, Somijā, Īrijā. Kopš 2001. gada koris piedalījies visos Latvijas Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos, apgūstot Dziesmu svētku repertuāru.

Kora repertuārā ir vairāk kā 400 skaņdarbu, pārsvarā garīgā latviešu kora mūzika un korāļi, diriģenta Imanta Mežaraupa autordziesmas, lielās formas darbi, kā R. Dubras lieldarbs HYMNUS TE DEUM, Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantātes „Dievs, Tava zeme deg!”. 2010. gadā koris iegūst savu nosaukumu  - Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes koris "AMENDA", godājot visilgāk Talsu draudzē kalpojošā mācītāja un komponista Ludviga van Bēthovena drauga Kārļa Ferdinanda Amendas piemiņu.

KONTAKTI

 

Inese Ozolniece
Talsu ev.lut. draudzes kora "Amenda" prezidente
Tālrunis: +371 26377405, +371 63225871 
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

 

Zane Kuzmane     
Talsu ev. lut. draudzes kora "Amenda" vadītāja
Tālrunis: +371 26307277
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

 

Benita Paegle
Talsu ev. lut. draudzes kora "Amenda" diriģente
Tālrunis: +371 28304841

 

Imants Ainārs Mežaraups
Talsu ev. lut. draudzes kora "Amenda" diriģents
Tālrunis: +371 29421760, +371 67601206
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

 

Nodarbību laiks: trešdienās, plkst. 18.00
Lielā iela 19/21, Talsi, Talsu nov., LV-3201

 

Ir trešdienas vakars, no Talsu tautas nama atskan varena un skanīga dziedāšana – notiek Talsu ev. lut. draudzes kora „Amenda” mēģinājums. Un kā gan var neskanēt, ja turpat blakus ir kora dibinātāja, diriģente Benita Paegle, kura uzmanīgi klausās un palīdz jaunajai kora vadītājai Zanei Kuzmanei, bet pie klavierēm otrs kora diriģents, komponists un koncertmeistars Imants Ainārs Mežaraups.
Tā ik nedēļu vairāk kā piecdesmit vīri un sievas sanāk kopā, lai, slavējot Dievu, atkal ķertos klāt kādam, sākotnēji šķietami neapgūstamam, skaņdarbam, celtu savu varēšanu un atzītos mīlestībā kora dziesmām.
Draudzīgi, viens otru atbalstoši, tiecoties kļūt arvien profesionālāki, koristi saplūst Talsu tautas namā, lai pēc kopīgas lūgšanas –
“Dziedātu Tam Kungam jaunu dziesmu, jo Viņš ir darījis brīnumu!” [Psalms 98:1]

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Andrejs Eglītis - Dievs, Tava zeme deg! - Lūcija Garūta.
VĒSTURESvārdnīcā - materiālu "vācelīte". Andrejs Eglītis. Lūcija Garūta. Apceres. Biogrāfijas. Fakti. Esejas. Atmiņas. Koncertprakse. PDF teksts - Dievs, Tava zeme deg! + varianti. Dzeja. PDF - Juris Jansons - Raibu raibie raduraksti - grāmatas fragmenti no un par Andreju Eglīti. AUDIO - Andrejs Eglītis - Dievs, Tava zeme deg! - Lūcija Garūta.
Lasīt un klausīties - ŠEIT.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Talsi-a city on nine hills with the two bright eyes of lakes - is one of the most beautiful small cities in Latvia. For the fifth century already, one of the Talsi hills - Baznīckalns (Church Hill) - hosts the oldest Talsi church - Talsi Lutheran Church, where in 1995 Talsi Lutheran Church mixed choir had been founded. Since the first days of this foundation the conductor of the choir is Benita Paegle, later sharing the leadership of the choir with the conductor Normunds Priednieks (1997. – 2003.), dann componist end conductor Imants Mežaraups, dann Zane Kuzmane (of 2010.). The choir has regularly taken part in church services, giving concerts also the church vaults, thus delighting the listeners more than 560 times within these 15 years of making music. The choir has perfomed in seven joumeys abroad as well – in Sweden, Austria, the Netherlands, Germany, Denmark and the Finland. The choir took part in the Song and Dance Festival.

The repertoire of the choir  comprises about 400 songs, Latvian church music and psalms, Imants Mežaraups author’s songs, big format pieces as „HYMNNUS TE DEUM”by R.Dubra, the cantata „Dievs, Tava zeme deg!” by L. Garuta and A.Eglitis. 2010. the choir gets its name – Talsi Evangelical Lutheran church Choir „Amenda”, in honour of K.F.Amenda to commemorate him as the pastor with the longest servise in Talsi Lutheran church and a friend of Ludvig van Bethoven.


Very Simple Image Gallery:
Could not find folder /home/muzika/public_html/images/stories/Amenda/

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes koris 

Lienīte Krūzīte

Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes kora sākums datējams ar 1995.gada 7.aprīli. Darbā ar kori sevi apliecinājusi diriģente, Talsos ļoti cienīta mūzikas skolas pedagoģe Benita Paegle, kas aicināja kopā potenciālos draudzes korī dziedāt gribētājus. Svētdienas skolas šaurībā vietas bija pamaz, bet mēģinājumi varēja notikt. Līdz Vasarsvētkiem pirmās četras dziesmas bija gatavas, lai kuplinātu dievkalpojumu savā draudzē. Turpmāk repertuārs strauji paplašinājās. Gandrīz katrā mēģinājumā /1 x nedēļā/ sākām apgūt kādu jaunu skaņdarbu. Kora sastāvs laika gaitā gan mainījās, gan papildinājās, līdz nostabilizējās 40-50 cilvēku robežās.

Pirmos piecus gadus pārsvarā kalpojām savā un Latvijas draudzēs. Līdz šim esam dziedājuši 15 Talsu rajona un 17 citu rajonu baznīcās. Dažās atkārtoti. Pirmā kalpošana ārpus Latvijas notika 1996.gada rudenī Zviedrijā, Malmē. Turpmākos gados sekojuši ceļojumi uz Vāciju, Austriju, Nīderlandi, Somiju, Dāniju. Īpaša loma kora dzīvē ir koncertturnejai pa Vāciju. Pateicoties draudzes ārmisijas aktivitātēm, vācu mācītājs Vilfrīds Knēss uzņēmās menedžera pienākumus, sagatavojot koncertu iespējas un uzturēšanos desmit dienu laikā astoņās dažādās Vācijas pilsētās. Korim tā bija jauna pieredze koncentrēties un mobilizēties savam uzdevumam nereti pilnīgi neparedzamos un nedaudz ekstremālos apstākļos.

Korī iedibināta un tiek kopta tradīcija sagatavot un sniegt koncertu savā dievnamā divas reizes gadā, neskaitot dziedāšanu dievkalpojumos,- Mātes dienā un Adventa laikā. Tradicionāli pieaicinām arī citas muzicējošas vienības. Vairākkārt esam kuplinājuši pasākumu muzikālo daļu arī Talsu tautas namā.

Tuvojoties Rīgas 800 gadu svinībām, atradām par iespējamu apgūt arī Dziesmu svētku repertuāru. Ar to mēs iekļāvāmies rajona kultūras dzīves apritē kā viens no jauktajiem koriem.

Korim augot skaitliski un paplašinoties repertuāram, darba apjoms sāk pārsniegt viena diriģenta spēju robežas. 1997.gadā kā otrs diriģents darbu sāk Normunds Priednieks, cilvēks ar brīnišķīgu tenora balsi, ko baudām viņa solo dziedājumos.

Mūsu diriģenti rūpējušies, lai mūsu kalpošana vienmēr varētu pagodināt Dievu. Viņu uzstādītie kvalitātes kritēriji katrā skaņdarbā ir jāpiepilda. Gatavojoties 2003.gada Dziesmu svētkiem, žūrijas vērtējumā starp 60 Kurzemes koriem mēs bijām otrs labākais.

Laikā starp abiem Dziesmu svētkiem ar diriģentiem Benitu Paegli un Normundu Priednieku, sagatavojām un laidām klajā kompaktdisku TALSI-PILSĒTA KALNĀ.

Normundam Priedniekam pārejot radošā muzikālā darbā ar skolu jaunatni, 2003.gada rudenī viņu nomaina Rīgas Doma kora skolas pedagogs Imants Mežaraups, arī koncertmeistars un komponists vienlaikus.
Lai uzturētu un pilnveidotu kora māksliniecisko līmeni, repertuārā krājam arī lielākas formas skaņdarbus. 2003.gada Dziesmu svētku garīgās mūzikas koncertā Rīgas Domā pārstāvējām luterāņu konfesiju Riharda Dubras lieldarba HYMNUS TE DEUM atskaņojumā. Dziedājām Latvijas valsts eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas atkartotas inaugurācijas dievkalpojumā Rīgas Domā 2003.gada 8.jūlijā.

No garīgās mūzikas klasikas mūsu repertuārā ir Fr.Šuberta mesa sol mažorā, V.Matiasa priecīgais un jautrais ALLELUYA PSALLAT, klusi apcerīgais R.Tompsona ALLELUIA, melodiskais J.S.Baha O JESU CRIST, MEIN LEBEN`S LICHT.

Radoša sadarbība bijusi ar jauno komponistu un marimbas spēles virtuozu Rihardu Zaļupi. Kopā esam sagatavojuši un izpildījuši divus skaņdarbus: SURREXIT CRISTUS un DOMINE MISERERE NOBIS. Rihardu Zaļupi ar mūsu kori saista arī radniecība, - korī dzied viņa mamma Dace Zaļupe un brālis Mārtiņš Zaļupe.

Pavisam jauna pieredze bija, gatavojot sava diriģenta Imanta Mežaraupa dziedājumu BŪVĒSIM JAUNU TORNI DEBESĪS, diviem koriem (kopā ar Talsu 2.vidusskolas kori), solistiem un stīgu orķestrim (Rīgas filharmoniķu stīgu grupa). Libretam izmantots Halīla Džibrāna PRAVIETS.
2007.gadadarba cēlienā diriģente Benita Paegle līdzdalīja ar kori domu par pilnu Lūcijas Garūtas kantātes DIEVS, TAVA ZEME DEG! Ar A.Eglīša dzeju. Solo izpildīja Normunds Priednieks un Mārtiņš Zaļupe. Pieaicinājām vienīgi profesionālu ērģelnieku Aigaru Reini.

Šopavasar, atskatoties uz 14 darba gadiem, koris gatavojas misijas braucienam pie tautiešiem Īrijā. Līdz šim esam dziedājuši 20 ārvalstu baznīcās. Pirms tam Talsos rīkosim divus labdarības koncertus finansējuma nodrošināšanai (baznīcā un Talsu tautas namā). Jau iepriekš pateicamies par jebkuru ziedojumu Īrijas braucienam.

Mēs esam pateicīgi Dievam par savu kalpošanas dāvanu un iespēju to lietot. Esam atvērti savā kalpošanā dalīties ar līdzcilvēkiem. Esam atvērti jauniem dziedātājiem korī, īpaši vīru balsu grupās. Bet ir jāzina, ka savus koncertus plānojam vismaz pusgadu uz priekšu.

Nobeigumā vēl pāris skaitļi no statistikas. Repertuārā korim ir 345 skaņdarbi, esam snieguši 515 kalpošanas. Saprotams, ka abi pēdējie lielumi ir mainīgi, ar augošu tendenci. 

Kora mēģinājumi notiek katru trešdienu plkst.18:00 Talsu tautas namā.

Kora "Amenda" mēģinājums 29.06.2011.


Very Simple Image Gallery:
Could not find folder /home/muzika/public_html/images/stories/Amenda_meginajums/

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Intervija ar Benitu Paegli

Talsu ev.-lut. baznīcas draudzes kora dibinātājas un diriģentes Benitas Paegles pārdomas par korī piedzīvoto un pārdzīvoto:  

„Tas ir bijis interesants un sarežģīts ceļš. Šajā laikā esam panākuši vairāk, nekā iesākumā cerēju. Sākums korim bija pašdarbniecisks, bet arī svētīgs. Kori iepriekšējā izpratnē vairs veidot nevarēju, bet jaunais ceļš bija riskants, nezināms. Tomēr no paša sākuma, no pirmajām uzstāšanās reizēm bija jūtams neredzama spēka atbalsts. Es diezgan daudz kā diriģente riskēju labā nozīmē, un vienmēr tas rada dziļāku atbalsi.

Vienmēr lūdzām Dievu un mācījāmies lūgt, mācījāmies uzticēties. Ne visi dziedātāji izturēja. Dažiem likās laika par maz, citiem nebija pieņemama psiholoģiskā slodze.

Man kā diriģentei svarīgi redzēt to viduslīniju , uz kuru tiecas tie, kas nav muzikāli tik izglītoti un kur jāpieslīpējas tiem, kas ir mācījušies mūziku. Nedrīkst prasības būt par zemu, jo tad būs neapmierinātība, un nedrīkst  prasības  būt  par augstu, jo nebūs gandarījuma.

Pirmie pāris gadi pagāja, meklējot kopīgo unisonu – skanējumu. Par to kori uzslavēja Jānis Dūmiņš. Nākamie gadi pagāja, meklējot kopējo frāzes sajūtu, pie tās jāstrādā vienmēr, jo ir vairāk un mazāk emocionāli cilvēki .

Liela izšķiršanās pirms desmit gadiem korim bija Rojā. Rojas tautas namā dziedājām latviešu tautas dziesmas kopā ar Rojas jaukto kori. Pēc mūsu uzstāšanās Sigvards Kļava man izteica komplimentu – „Man ļoti patika Jūsu koris”. No tā brīža sākās kora muzikālā darbība divos virzienos, kas prasa precīzu laika sadali un mērķtiecīgu darbu katrā mēģinājumā. Neskatoties uz to, mēs neesam izlaiduši nevienu pasākumu, kas būtu saistīts ar kalpošanu baznīcā, esam atbalstījuši un piedalījušies pilsētas un rajona organizētajos pasākumos, Dziesmu svētkos. Par to liecina lielais apgūto dziesmu skaits – 375. Esam uzstājušies aptuveni 550 reizes, piedalījušies vairāk kā 1000 kora mēģinājumos.

Rezultātā laicīgajā repertuārā apgūtās latviešu komponistu garīgās dziesmas ir katra dziedātāja kultūras vērtība un mūsu garīgā repertuāra apgūtās dziesmas ir pienesums mūsu  draudzei un mūsu pašu  dvēselei un visiem , kas apmeklē baznīcu un mūsu koncertus.

Esam pabijuši daudzās Eiropas valstīs. Daudzi ārzemju ceļojumi – koncertturnejas (Zviedrija, Nīderlande, Vācija, Austrija, Somija, Dānija, Īrija), tikšanās ar ievērojamiem koriem un mūziķiem, dievnamu, katedrāļu apmeklējumi ir mūs bezgala bagātinājuši un devuši mums plašāku skatījumu uz Eiropas sakrālajām vērtībām.

“ Vai Jūsu nonākšana baznīcas korī ir nejaušība vai likumsakarība?”

Benita Paegle - Nonākšana baznīcā ir likumsakarīga, bet koris – tas ir izaicinājums. Lai atrastu korim atbilstošu repertuāru, man bija jāizspēlē aptuveni 800 dziesmu, galvenokārt, tas bija Āgenskalna baptistu draudzes kora repertuārs. Baznīcas kora repertuāra meklēšana bija jāsāk no nulles.

“Kas ir grūtāk – mācīt diriģēšanu vai diriģēt pašai?”

Benita Paegle - Iemācīt diriģēt ir grūtāk nekā diriģēt pašai. Esmu apmeklējusi dažādus kursus un meistarklases, lasījusi psiholoģiska satura literatūru, pilnveidojot savu diriģēšanas prasmi un kora vadīšanas mākslu.

“Kā Jūs panākat no koristiem tik izjustu dziedājumu, kas aizkustina klausītāju sirdis?”

Benita Paegle – Dziesmu vispirms ir jāizlaiž caur savu sirdi, spēlējot dziesmu vairākas reizes, izjust dziesmas teksta saturu, atrast dziesmas dvēseli un izdzīvot to no jauna. Būtisks ir acu kontakts ar katru dziedātāju, dziedāšana ar pilnu atdevi un uzmanīga sekošana diriģenta rokām.

Ļoti daudz mācījos no savas pedagoģes, profesores Ludmilas Pismennajas.

Svarīga nozīme diriģenta darbā ir prasmei veidot repertuāru. Ļoti cītīgi gatavojos katram mēģinājumam. Parasti strādāju ātri, lai tie, kas nav apmeklējuši mēģinājumus sajūt, ka nevar visu nodziedāt precīzi. Dziesmu secībai meģinājumos jābūt pārdomātai un mēģinājuma nobeigumam jabūt uz labvēlīgas, optimistiskas nots, lai katrs no kora mēģinajuma aiziet labā noskaņojumā.

Korī vajadzīga savstarpēja sapratne, atbalsts un saticība. Korī jāiesaista jaunieši. Diemžēl kolektīvā reizēm neprotam jaunos dziedātājus noturēt ar savu attieksmi pret jaunpienācējiem.

Man tuvs teiciens: "Dievs ir Tava attieksme pret cilvēkiem".

Es uzskatu, ka Baznīcas kora virsuzdevums ir darbības turpinājums, neskatoties uz dažādiem apstākļiem un laika ritējumu.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Ar Amendas vārdu

Inese Ozolniece

Droši var sacīt, ka korim 2010. gads pagājis ar Amendas vārdu Cerības zīmē.

Vispirms nozīmīgais kora 15. gadu jubilejas koncerts „Mantojums” 2010.gada 17. aprīlī, kurā iegūstam savu kora nosaukumu „Amenda” un jauno vizuālo noformējumu – koši sarkano kora karogu un apkaklītes. Dziesmās sev un citiem atgādinām 15 gados paveikto. ( Un tas tiešām nav maz).Esam visi kopā – ar kori šo gadu laikā strādājušie diriģenti, koristi, klausītāji.

No 12. – 16. maijam koris koncertē Bonnā un Minhenē, uzstājoties Vācijas ekumēniskajās kristiešu Baznīcas dienās. Baznīcas dienu devīze – „Lai Jums būtu cerība”. Atskatoties uz šo laiku, varu teikt, ka tas bija kopīgs mūsu ceļojums caur Lietuvu un Poliju uz Vāciju – vispirms Bonnu – koncertējot kopā ar luteriskās Krusta baznīcas kori BONA VOX un vienlaicīgi izmantojot viņu viesmīlību, mūs uzņemot. Minhenē savukārt uzstājāmies lielākajā luterāņu katedrālē – Svētā Lūkas katedrālē kopā ar mums pazīstamo ērģelnieku Matiasu Eizenbergu. Piebildīšu, ka šajās dienās Minhenē bija vairāk kā 100 000 tūkstoši cilvēki.

Jau 5. jūnijā piedalāmies 2010. gada Kurzemes zonas dziesmu svētkos Dobelē. Arī šogad esam Dziesmusvētku apritē, šogad Talsu novada koru skatē tika iegūts augstākais punktu skaits starp novada koriem. Dobelē pirms vakara koncertiem apmeklējam Pētera Upīša ceriņu dārzu un grimstam krāsu un smaržu mākoņos. Skaisti.

Savukārt no 19. – 21. jūlijam nodrošinām savu draugu - vācu kora BONA VOX uzturēšanos Talsos – brīnišķīgs kora koncerts mūsu baznīcā, tad kopīga muzicēšana pie draudzes nama, ugunskurs un dziesmas līdz vēlai naktij vācu un latviešu valodās.

No 4. – 7. novembrim dalība Cerības festivālā Arēnā Rīga. Tas ir īpašs stāsts, tādēļ par šiem notikumiem Aija pastāstīs sīkāk. Garīgas un piepildītas ir dienas Rīgā.

Kora ziemassvētku koncerts „Baltie cerības spārni” notiek 12. decembrī. Gribam atskatīties uz mums īpaši nozīmīgajiem notikumiem 2010. gadā – kora vārda „Amenda” iegūšanu. Jaunajā gadā visi koristi savās dzimšanas dienās iegūs austu grāmatzīmi – piederības zīmi korim. Bet jau koncertā to dāvinām mūsu mācītājam Mārim, diriģentiem Benitai Paeglei, Imantam Mežaraupam un Zanei Kuzmanei kā mūsu mīlestības un cieņas apliecinājumu.

Draudzei, draugiem Latvijā un ārzemēs vēlam baltus un tīrus Ziemassvētkus.

Ieklausīsimies Svētajos rakstos 119. psalmā rakstītajā:

„Es noskaņoju savu sirdi vienumēr pildīt Tavus likumus līdz galam.”

Lai izdodas dzīvot baltajā Cerībā!

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Nosaukums «Amenda» uzliek pienākumu iesākto turpināt

Elīna Mierkalne, 2010.20.04.
SVEICAM MŪSU DRAUDZES KORI 15 GADU JUBILEJĀ!

Kori «Amenda», kura dalībnieku tērpus jubilejā rotāja jaunas, greznas apkakles, jau 15 gadus diriģē Benita Paegle.

Svētdienas, 18. aprīļa, pēcpusdienā Talsu luterāņu baznīcā, vietā, kur 34 gadus par mācītāju kalpojis Kārlis Ferdinands Amenda, koncertā «Mantojums» uz 15 gadu pastāvēšanas svētkiem aicināja draudzes koris, kurš nu ir ticis pie likumsakarīga nosaukuma «Amenda».

Pirms 15 gadiem šis koris

iesāka savu darbību. Tas gan nenozīmē, ka pirms tam te neviens nedziedāja. Bet kurš kora dibināšanā ir tas — pozitīvā nozīmē — vainīgais? Protams, Dievs, kurš to atļāva. Bet Viņam ir vajadzīgi atsaucīgi cilvēki, kas nesaka «nē». Benita Paegle atsaucās un 15 gadus ir uzticīgi bijusi kora priekšgalā. Bez viņas šis koris nebūtu tāds, kāds tas ir.

„Pēc 15 gadu pastāvēšanas koris ir ieguvis vārdu un karogu. Nosaukums «Amenda» uzliek pienākumu — šis vārds nāk no tālas pagātnes un liek domāt par to, kā ceļu turpināt. Karogs arī nav domāts tam, lai to noliktu stūrī, bet gan — lai to turētu augstu paceltu, nestu un rādītu, ka aiz tā stāv dzīvi cilvēki, kuri ir piedzīvojuši Dievu savās dzīvēs tāpat, kā to piedzīvoja Amenda”, pirms koncerta vērtēja draudzes mācītājs Māris Ludviks un iesvētīja koši sarkano kora karogu Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā.

Kora repertuārā ir 375 skaņdarbi.

Protams, vienā koncertā var nodziedāt tikai mazu daļiņu no šī lielā kopuma, kas izskanējis aptuveni 550 uzstāšanās reizēs Talsu luterāņu baznīcā, citviet rajonā un Latvijā, kā arī koncertturnejās Zviedrijā, Nīderlandē, Vācijā, Austrijā, Somijā, Dānijā un Īrijā. Svētku reizē kori diriģēja gan tagadējie diriģenti Benita Paegle un Imants Mežaraups, gan agrākais diriģents Normunds Priednieks, gan jaunās diriģentes, kurām šis koris bijusi un ir laba skola. Koncerta klausītāji varēja nojaust vien kora repertuāra daudzveidību. Skaistas un liriskas dziesmas mijās ar tādām, kas šķita kā cilvēciskas trauksmes sirēnas. Vajag prast tādas nodziedāt! Kora darbībai šo gadu gaitā bijuši divi virzieni — muzicēšana draudzē un Dziesmu svētku tradīciju kopšana. Par Talsu vārda nešanu Latvijā un pasaulē skanīgo balsu īpašniekiem paldies teica Talsu novada domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs, citi pašvaldības pārstāvji, dziedošie kolēģi no citiem koriem un vēl vesels pulks draugu un atbalstītāju.

Vēl pirms jubilejas koncerta

kora dvēsele Benita Paegle, atskatoties uz šiem 15 gadiem, vērtēja, ka tas bijis interesants un sarežģīts ceļš. «Šajā laikā esam panākuši vairāk nekā iesākumā cerēju. Sākums korim bija pašdarbniecisks, bet arī svētīgs. Kori iepriekšējā izpratnē vairs veidot nevarēju, bet jaunais ceļš bija riskants, nezināms. Tomēr no paša sākuma, no pirmajām uzstāšanās reizēm bija jūtams neredzama spēka atbalsts. Es kā diriģente diezgan daudz riskēju labā nozīmē, un vienmēr tas rada dziļāku atbalsi. Vienmēr lūdzām Dievu un mācījāmies lūgt, mācījāmies uzticēties. Man kā diriģentei svarīgi redzēt to viduslīniju, uz kuru tiecas tie, kas nav muzikāli tik izglītoti, un kur jāpieslīpējas tiem, kas ir mācījušies mūziku. Prasības nedrīkst būt par zemu, jo tad būs neapmierinātība, un nedrīkst būt par augstu, jo tad nebūs gandarījuma. Pirmie pāris gadi pagāja, meklējot kopīgo unisonu — skanējumu. Nākamie gadi pagāja, meklējot kopējo frāzes sajūtu, pie tās jāstrādā vienmēr, jo ir vairāk un mazāk emocionāli cilvēki. Korī vajadzīga savstarpēja sapratne, atbalsts un saticība. Uzskatu, ka baznīcas kora virsuzdevums ir darbības turpinājums, neskatoties uz dažādiem apstākļiem un laika ritējumu,» ir pārliecināta B. Paegle.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Talsu draudzes koris turpina ar "Amendas" vārdu

Inga Reča, 2010.15.05. Svētdienas Rīts

18. aprīlī Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes koris ar koncertu „Mantojums” svinēja savu 15. dzimšanas dienu. Kopš šī pavasara draudzes koris nes vārdu „Amenda”, taču tā nav dižošanās ar draudzes vēsturi un tēvu mantojumu, bet piecpadsmit gadu nopietnā darbā pierādīta pašu dziedātāju un diriģentu varēšana. Vai draudzē, kurā 34 gadus kalpojis Bēthovena draugs un Mocarta bērnu skolotājs, mācītājs Kārlis Ferdinands Amenda, maz var atļauties citādi?

No pirmā Adventa koncerta līdz Dziesmu svētkiem

Kā Talsu draudzes kora pirmsākumu lieciniece, varu sacīt – jau no pirmajiem tā soļiem kvalitātes latiņa tika uzlikta ļoti augsta. Mācītāja Māra Ludvika, kurš 1995. gada pavasarī no Kanādas atgriezās Latvijā un sāka kalpot Talsu draudzē, uzstādījums bija – draudzes koris nebūs nekāds mazpilsētas draudzes korītis, ir jācenšas pēc izcila snieguma. Mācītājam izdevās pārliecināt Talsu mūzikas skolas pedagoģi Benitu Paegli uzņemties kora diriģentes pienākumus. Un tā kā diriģentes un mācītāja skatījums uz kvalitāti kora dziedāšanā sakrita, sākās obligāti mēģinājumi un pirmais Adventa laika koncerts, kas pārsteidza un sajūsmināja draudzi. Piecpadsmit gadu laikā ir bijuši vairāki simti koncertu, pēc kuriem klausītāji vienmēr ir nedaudz apmulsuši – tiešām dzied tikai draudzes koris? Šāda reakcija nav vien baznīcas ļaužu vidū, sevišķi pārsteigti ir 2001. gada Latvijas Vispārējo Dziesmu svētku kora karu dalībnieki, kuri Talsu draudzes kori dzird pirmo reizi. Draudzes koris iegūst 2. vietu 60 Kurzemes novada koru vidū. Turpmāk latiņu zemāk nolaist nevar – seko „Rīgai 800”, 2003. (koris dzied Garīgās mūzikas koncertā Rīgas Domā), 2008. gada Dziesmu svētki un uzaicinājums kuplināt prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas atkārtotās inaugurācijas dievkalpojumu Domā. Izcilos sasniegumus korim palīdz kaldināt arī diriģenti Normunds Priednieks un Imants Mežaraups.

Kas stāv aiz cipariem?

Reizi mēnesī draudzes koris svētdienās dzied savā dievnamā, pārējā laikā viesojas citās draudzēs un ārpus valsts. 15 gados koris ir dziedājis 40 Latvijas dievnamos, viesojies Zviedrijā, vairākkārt Vācijā, Nīderlandē, Austrijā, Dānijā, Somijā. 2009. gada pavasarī koris viesojās pie tautiešiem Īrijā, bet 2010. gada maijā dziedās otrajās ekumeniskajās baznīcas dienās Minhenē, Vācijā. 2002. gadā koris izdeva savu pirmo CD – „Talsi – pilsēta kalnā”.

Saskaitot visas dziedāšanas reizes, koris dziedot kalpojis 550 reizes! Kora repertuārā ir 375 skaņdarbi, tajā skaitā 5 lielās formas darbi, pārsvarā latviešu komponistu dziesmas, 10 diriģenta Imanta Mežaraupa kompozīcijas, kā arī 22 Ziemsvētku dziesmas.

15 gados koris izaudzis arī skaitliski – no 30 līdz 52 dziedātājiem, 20 cilvēki korī dzied kopš 1995. gada! Katras sezonas sākumā tiek aicināti jauns papildinājums, korī ienāk cilvēki, kas pārzina nošu rakstu, mūzikas skolas audzēkņi. Koris ir arī pirmā prakses vieta draudzē izaugušajiem mūziķiem – pie „savējiem” praktizējas topošie diriģenti (Raimonds Felšs, piemēram).

Draudzes koris kopš tā dibināšanas dienas ir pastāvīga kalpojoša struktūra. Līdzās tam kalpo arī citas muzikālas vienības. Arī koristi visi vai nu ir, vai laika gaitā top par Talsu draudzes locekļiem.

Muzikālā varēšana

Paplašinoties repertuāram, pieaug arī darba apjoms, jo papildus garīgajam repertuāram jāapgūst arī Dziesmu svētku programma. 1997. gadā diriģentei Benitai Paeglei talkā nāk Normunds Priednieks, 2003. gadā viņu nomaina Imants Mežaraups. Tā kā Imants ir arī komponists, repertuārā ienāk viņa kompozīcijas. Apjomīgākā – oratorija „Būvēsim jaunu torni” pēc Halīla Džibrāna darba „Pravietis” motīviem – koriem, stīgu orķestrim un solistiem. Korim nobriestot, paplašinoties un muzikāli augot, diriģenti iedrošinās repertuārā iekļaut Lūcijas Garūtas kantāti „Dievs, Tava zeme deg!” ar Andreja Eglīša vārdiem. Kā par kantātes apgūšanu kora jubilejas bukletā raksta ilggadējā dziedātāja Ina Poļevska: „Kantātes apgūšana ir ilgstoša, bet nekļūst nogurdinoša.” Pirmatskaņojums veltīts Latvijas valsts 90. gadskārtai un izskanēja Talsu luterāņu baznīcā 2008. gada 9. novembrī. Pirmo reizi T. Reitera koris to šeit atskaņoja 1945. gada 30. martā, otro – kamerkoris „Ave sol” I.Kokara vadībā 1995. gada 14. aprīlī. „Esam pacilāti un saviļņoti, jo mūsu varēšana izrādījusies lielāka par šaubām. Esam gandarīti un pateicīgi saviem diriģentiem, kas ticēja sev un nepieņēma mūsu šaubas. Līdzīgi kā kalnā kāpējs, kas gleznainu virsotni ilgi vērojis iztālēm, ceļa grūtībās, lāgiem to skatam pazaudēdams, beidzot tur nokļuvis,” turpina Ina Poļevska. Koris pateicas Dievam, ka spēj šo skaņdarbu joprojām paturēt savā repertuārā.
2009. gada vasarā koris piedalās otrajās Baznīcas dienās Valmierā.

Baznīcas koris mūžīgi mūžos

Kora diriģente un dvēsele Benita Paegle, atskatoties uz šiem 15 gadiem, vērtē , ka tas bijis interesants un sarežģīts ceļš. «Šajā laikā esam panākuši vairāk nekā iesākumā cerēju. Sākums korim bija pašdarbniecisks, bet arī svētīgs. Kori iepriekšējā izpratnē vairs veidot nevarēju, bet jaunais ceļš bija riskants, nezināms. Tomēr no paša sākuma, no pirmajām uzstāšanās reizēm bija jūtams neredzama spēka atbalsts. Vienmēr lūdzām Dievu un mācījāmies lūgt, mācījāmies uzticēties. Man kā diriģentei svarīgi redzēt to viduslīniju, uz kuru tiecas tie, kas nav muzikāli tik izglītoti, un kur jāpieslīpējas tiem, kas ir mācījušies mūziku. Prasības nedrīkst būt par zemu, jo tad būs neapmierinātība, un nedrīkst būt par augstu, jo tad nebūs gandarījuma. Korī vajadzīga savstarpēja sapratne, atbalsts un saticība. Uzskatu, ka baznīcas kora virsuzdevums ir darbības turpinājums, neskatoties uz dažādiem apstākļiem un laika ritējumu,» ir pārliecināta B. Paegle.

Ar Amendas vārdu

Savu 15 dzimšanas dienu sagaidot, ir nobriedusi vajadzība pēc kora nosaukuma. „Priekšlikumam „Amenda” pietiek argumentu, lai par to nobalsotu kora vairākums,” turpina Ina Poļevska. Mācītāja Kārļa Ferdinanda Amendas vārds Talsos ir kā zīme. Lai arī kalpojis 19. gs. sākumā – no 1802. gada līdz 1836. gadam, līdz šai dienai viņš tiek godāts kā cienīts mācītājs un mūziķis. Kā vācu mācītāju pēctecis viņš iegūst labu muzikālo un teoloģisko izglītību, ceļojot pa Eiropu, strādā par mājskolotāju Mocarta ģimenē. Kādā muzicēšanas reizē iepazīstas ar Ludvigu van Bēthovenu. Turpinās sarakste mūziķu starpā. Līdz šai dienai saglabājusies vēstule, kur adrese norādīta īsi un lakoniski – „An Carl Amenda zu Wirben in Kurland”*. Par Amendas vārda aktualizēšanu jāpateicas Talsu novadpētniekam Jurim Jansonam, kurš sarakstījis dokumentālu pētījumu par Amendas un Bēthovena saikni: „… Tu nāc man tūkstoškārt prātā…” un „Kā rodas „Oda priekam”. Bēthovens un kurzemnieks Amenda. Draudzības rezonanse”. Viņš ir uzmeklējis arī mācītāja Amendas pēctečus Vācijā un Zviedrijā, kuri jau vairākkārt viesojušies jau par tradīciju kļuvušajās Amendas dienās Talsos. Tie, kuri pabijuši Talsu Mācītājmuižā, zina, ka tieši šeit dzīvojis mācītājs ar savu mīļoto sievu Žaneti Benuā un trīspadsmit bērniem, un uzkalniņā pie mācītājmuižas abi arī apglabāti. K.Amendas atdusas vieta ir kļuvusi par ievērojamu apskates objektu Talsu novadā. 2002. gada vasarā – pirmajās Amendas dienās Talsos, kā piemiņas un cieņas apliecinājums Talsu luterāņu baznīcā tika atklāts viņa cilnis. Tagad arī mācītāja Kārļa Amendas draudzes koris nes viņa vārdu.
* vācu val. – Kārlim Amendam Virbu muižā, Kurzemē

P.S. Pie šī raksta tapšanas sirsnīgi pateicos manām bijušajām draudzes un amata māsām žurnālā „Pilsēta Kalnā” un vienai no kora dziedātājām 15 gadu garumā Inai Poļevskai un Elīnai Mierkalnei!

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Latviešu lūgšana Dievam ir sarkanbaltsarkana

Elīna Mierkalna

Svētdien, 9. novembrī, Lāčplēša dienas ieskaņā Talsu luterāņu baznīcā izskanēja Lūcijas Garūtas kantāte korim, solistiem un ērģelēm «Dievs, Tava zeme deg!» ar Andreja Eglīša vārdiem, radīta kā latviešu lūgšana Dievam.

Divu talantu kopdarbs 1943. gada pavasarī Kuldīgas luterāņu draudze izsludināja literāru un muzikālu konkursu par tēmu «Latvju lūgšana Dievam», un Lūcija Garūta sāka darbu pie kantātes «Dievs, Tava zeme deg!» sacerēšanas. Andreja Eglīša dzeja komponistei nebija sveša — jau daudz L. Garūtas kompozīciju bija tapušas ar šī dzejnieka vārdiem. Kantātes tapšanas laikā abi tikās, lai pārrunātu un saskaņotu darba gaitā tekstā veiktās izmaiņas. Kantātes pirmatskaņojums bija 1944. gada 15. martā Vecajā
Svētās Ģertrūdes baznīcā Rīgā, kad pie ērģelēm bija pati Lūcija Garūta. Šo svētdien, klausoties kantāti Talsos, nebija grūti saprast, kāpēc vēlākajos gados tā neskaitāmas reizes atskaņota latviešiem būtiskos brīžos visā pasaulē, kļūstot par tautas kopīgu lūgšanu, kāpēc tā iedvesmojusi daudz mākslinieku un kāpēc tās teksts tulkots zviedru, angļu, vācu, dāņu, norvēģu, somu, itāliešu, spāņu, portugāļu un citās valodās. Grūti vien bija saprast, kādu iemeslu vadīti citi komponisti ķērušies pie mūzikas rakstīšanas A. Eglīša rakstītajai lūgšanai, ja L. Garūta jau radījusi kaut ko tik ļoti pilnīgu un tekstam atbilstošu.

«Kaut debesis un akmens brēktu…»

Tā nu svētdien atkal baznīcu piepildīja, gribas teikt, degošā mūzika. Ērģelnieka Aigara Reiņa pirksti lika izskanēt L. Garūtas sacerētajām muzikālajām liesmām. Talsu luterāņu draudzes kora dalībnieku un lielisko solistu Normunda Priednieka un Mārtiņa Zaļupes balsis ļāva izdzīvot plašo kantātes emociju ciklu. Sākums ar izmisuma pilno izsaucienu:

«Dievs, Tava zeme deg — grēka un ienaida liesmās!» Turpinājums ar maigām lūgšanām un kvēlām:

«Klausa Tev lejas un augstumi — ļaunums un vētras lai stājas: pasaules plašums kā Dieva galds, visus lai stiprinot, klājas. Piecel no putekļiem pilsētas, kalngalus atpakaļ stādi, tautām, kas negaisos noliektas, cerību karogu rādi.»

Ar aicinājumu, lai Dievs nāk palīgā nosargāt tēvzemi, ar alkām pēc brīvības:  

«Klausi, Dievs, lūgšanu cēlu: brīvību elpot grib Latvijas dēli! Klausi, Dievs, lūgšanu kvēlu: Brīvību paaudžu paaudzēm vēli!»

Ar apzināšanos, kā brīvība panākama:

«Augstu lai tautas tur likumu: mīlēt mums Tevi un bīties. (..) Kaut debesis un akmens brēktu un zeme paceltos uz augšu: kaut saule tumsā neuzlēktu, es savam Dievam slavu saukšu.»

Ar dziļu norimšanu, vienojoties Tēvreizes lūgšanā un skaistu, dzīvinošu atjaunošanos pēc tam:

«Mēs — jauni zvani, Kungs, — Tu mūsu dziesma, Tavs vārds lai līksmi, līksmi dziedāts tiek. (..) Mēs maza tauta — Dievs, Tu mūsu uguns. Lai skaidri izkarstam mēs svētās liesmās. (..) Mēs — jauni avoti, — Tu — dzīvais ūdens. (..) Lai topam kā kalni un paceļamies pret jaunu dienu, pret savu Dievu! Uz jaunām debesīm un zemi!»

Mūžam aktuāls skaņdarbs

Andreja Eglīša radītais teksts nav kurnēšana pret Dievu, bet gan dzīvu attiecību apliecinājums. Lūcija Garūta acīmredzami dziļi izjutusi katru sarkanbaltsarkanās kantātes vārdu. Kora, solistu un ērģelnieka uzdevums bija to tālāk aiznest līdz klausītājiem. Šķiet, ka miklās acis un ilgie aplausi bija apliecinājums, ka svētdien tas izdevās. Uz brīdi pēc tam satiekot kora diriģenti Benitu Paegli, kuras iecere bija kantātes apgūšana, saviļņojuma asaras redzēju arī viņas acīs. «Cik nu cilvēks var būt laimīgs, tik laimīgi mēs tagad esam,» viņa atzina savu un kora gandarījumu par paveikto. Diriģentei ir bijusi iespēja personiski tikties gan ar Lūciju Garūtu, gan Andreju Eglīti — tas visam piešķīris pavisam īpašu nokrāsu.
Mājup dodoties, neviļus bija jādomā — ja katrs latvietis tiešām tik dedzīgi lūgtu Visaugstāko par savu valsti, tad, ticu, mēs dzīvotu citādākā, labākā Latvijā. Paldies Dievam, ka mūsu zemē vairs neskan kara duna un nav jāpiedzīvo posta uguns plosīšanās! Bet, arī ejot pa šo balto miera ceļu, senču asinis turpina skaļi uzrunāt nākamās paaudzes. Un smeldzīgi prātā nāk arī A. Eglīša teiktais, nākotnē raugoties:
«No manis rakstītā varbūt paliks viena rinda — Dievs, Tava zeme deg grēka un ienaida liesmās —, jo grēks un ienaids pasaulē nekad nezudīs.»

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Hamburgas koris viesojas Talsos

Inese Ozolniece

Hamburgas Sv.Michaela baznīcas Kantorai koris viesojās Latvijā no 30.09. - 03.10.2011. Pirmajā oktobrī koris viesojās Talsos pie draudzes kora "Amenda" un dienas gaitā koru dalībnieki savā starpā iepazinās, kopīgi mēģināja un dienas nobeigumā plkst. 17.00 sniedza koncertu "Dievišķais mirdzums" Talsu ev.lut. baznīcā kopā ar minimālisma mūzikas ansambli "In process" un Talsu mūzikas skolas pasniedzējiem un meistarklašu dalībniekiem. 2. oktobrī mākslinieki viesojās un sniedza koncertu Rīgas Domā.

Viesus Talsos uzņēma Talsu ev. lut. draudzes koris "Amenda". Koris "Amenda" jau 2011. gada sākumā sagatavoja projektu "Hamburgas Sv. Michaela baznīcas Kantorai kora un ansambļa "In Process" viesošanās Talsos 2011. gada 1. oktobrī "un iesniedza Talsu novada pašvaldības Kultūras nodaļai. Projekts tika atbalstīts ar līdzfinansējumu LVL 100 apmērā, kas nebūt nesedza visas izmaksas, lai 62 cilvēku kolektīvu uzņemtu, iepazīstinātu ar Talsiem, paēdinātu ar siltām pusdienām un launagu un kopīgi dalītos iespaidos pēc koncerta sadraudzības vakarā draudzes namā. Bet līdzfinansējums apliecināja, ka mūsu ideja ir laba un ir vērts riskēt un meklēt pārējos finanšu līdzekļus, lai 1. oktobrī Talsu pilsēta iegūtu lielisku koncertu un meistarklases Talsu Mūzikas skolā.

Sākās sarakstīšanās ar Hamburgu, visas vasaras garumā šo darbu pacietīgi veica koriste Lienīte Gāliņa. Ar katru e-pasta vēstuli mūsu zināšanas par mūsu viesiem auga augumā.Uzzinājām, ka Sv.Michaela baznīca Hamburgā ir lielākā baroka baznīca Ziemeļvācijā un tajā norisinās bagātīga mūzikas dzīve un Sv.Michaela Kantorai korim ir apmēram 60 dalībnieku. Arī to, ka kora repertuārā ir garīgā mūzika, sākot ar Bahu, Mocartu un Mendelsonu, līdz pat mūsdienu garīgajai mūzikai. ( Linki uz mājaslapām ir www.st-michaelis.de un www.kantorei-hamburg.de).Diriģents - Manuels Gera.
Ar kori Kantorei no St.Michaelisbaznīcas Hamburgā uz Latviju un Talsiem kopā devās minimālisma mūzikas ansamblis "In process", kura sastāvā ir džeza, klasiskās un avangarda mūzikas profesionāļi. "In process" dibināts 1985. gadā un savā repertuārā izmanto pūšamos, stīgu un sitamos instrumentus.
Ansamblis spēlē dažādu autoru mūziku - Steve Reich, Philip Glass, Terry Riley un La Monte Young, arī Michael Nyman, Tom Johnson, Erik Satie, John Cage, Arvo Part, Steve Martland, Frank Zappa un Ulli Gotte, kā arī āfrikāņu un redukcijas mūziku no viduslaikiem un klasiskā perioda. www.minimal-music.com.
Arī ansamblis "In process" 01. oktobrī viesojās Talsos un vadīja meistarklasi Talsu mūzikas skolā. Meistarklases laikā dalībnieki tika iepazīstināti ar minimālisma mūziku. Jāpiemun, ka ansambļa "In process" vadītājs Ulli Gotte ir pieredzējis meistarklašu vadītājs un šogad vadīs meistarklases arī Japānā.
Koru dziedātāji un meistarklašu dalībnieki 1. oktobrī kopējos mēģinājumos iemācījās un jau koncertā izpildīja Manuela Gera un Ulli Gottes oriģinālskaņdarbus, īpaši komponētus tikšanās reizei, izmantojot minimālisma mūzikas paņēmienus.
Viesus Talsos pavadīja un koncertu vadīja un tulkoja Līga Ozolniece. Paldies Līgai par nesavtīgo palīdzību korim!
Viesi Talsos aizvadīja lielisku dienu - jau plkst. 12. 00 iepazīstoties ar Talsu novada muzeju, 13.00 ieturot pusdienas kafejnīcā "Velves", daļu dienas strādājot kopā ar kori "Amenda" Talsu ev. lut. baznīcā un meistarklašu dalībniekiem Talsu mūzikas skolā, sniedzot brīnišķīgu koncertu un tiekoties sadraudzības vakarā draudzes namā.
Mums - korim "Amenda"ir gandarījums par piepildīto dienu un brīnišķīgo kopā muzicēšanu.
Tādēļ - lai dzīvo mūzika, lai dzīvo labi izpildītāji!

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Latvijas valsts svētkos Liepājā!

Inta Udodova

2009.gada 18.novembrī, Latvijas valsts 91.gadadienā, Talsu luteriskās draudzes koris sniedza koncertu vienā no skaistākajiem un kultūras vēsturē nozīmīgākajiem Latvijas dievnamiem - Liepājas Svētās Trīsvienības katedrālē, atskaņojot Lūcijas Garūtas kantāti „Dievs, Tava zeme deg!” ar Andreja Eglīša vārdiem. Šo apjomīgo un sarežģīto kompozīciju koris tika iestudējis pagājušajā gadā kā dāvanu talsiniekiem valsts 90 gadu jubilejā. Šoreiz koncerts notika ar Liepājas pilsētas domes un Svētās Trīsvienības baznīcas atbalstu un bija svētku dāvana visiem liepājniekiem. Kantāti diriģēja Imants Mežraups, tenora solo izpildīja kora kādreizējais diriģents Normunds Priednieks, baritona solo - kora dalībnieks Mārtiņš Zaļupe, bet ērģeļu pavadījumu atskaņoja Aigars Reinis.
L.Garūtas kantāte „Dievs, Tava zeme deg!” ar Andreja Eglīša vārdiem radās okupētajā Latvijā pašā otrā pasaules kara karstumā - 1943.gadā. Tā ir viena no viena no visskaudrākajām un emocionāli spēcīgākajām kompozīcijām latviešu mūzikā –– tautas lūgšana Visaugstākajam uz Tēvzemes bojāejas sliekšņa. Visas kantātes dominējošais motīvs ir kara ugunīs degošā zeme un izmisusī, cerību alkstošā latviešu tautas dvēsele. Kantātes pirmatskaņojums notika 1944.gada 15.martā Rīgas Vecās Ģertrūdes baznīcā. Toreiz tās atskaņojumā piedalījās Teodora Reitera koris un solisti Mariss Vētra (tenors) un Ādolfs Kaktiņš (baritons). Pie ērģelēm bija pati autore. Pēc tam notika vairāki kantātes atskaņojumi dažādu pilsētu (arī Talsu ev.lut.) baznīcās. Visur baznīcas bija klausītāju pilnas.
Laikā, kad tapa kantāte, mūsu zemi vārda vistiešākajā nozīmē plosīja uguns liesmas. Dega ciemi un pilsētas, gāja bojā cilvēki... Taču kāpēc vārdi „Dievs, Tava zeme deg!” arī šodien skan tik aktuāli? Vai arī šodien mūsu zeme nedeg – „grēka un ienaida liesmās”? Vai arī šodien daudzus no mums nededzina alkatība, skaudība, naids, sāpes, ciešanas, vardarbība, izmisums...? Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju pamet dzimteni, lai nodrošinātu sev cilvēka cienīgu dzīvi, lai atrastu darbu, lai skolotu un audzinātu savus bērnus. Par to koncerta ievadā runāja arī Liepājas diacēzes bīskaps Pēteris Būvers. Viņš arī sirsnīgi pateicās visiem koncerta dalībniekiem.
L.Garūtas un A.Eglīša kantāte ir ļoti sarežģīts un apjomīgs skaņdarbs, kas īsti pa spēkam ir tikai profesionāliem atskaņotājiem. Tāpēc jo sevišķs ir gandarījums par Talsu luterāņu draudzes kori, solistiem Mārtiņu un Normundu, kā arī par diriģentiem Benitu Paegli un Imantu Mežaraupu, kas uzdrošinājās ķerties pie kantātes iestudēšanas.
Mājupceļā koris, svētku sajūtu saviļņots, izkāpa laukumā pie Pastendes kultūras nama Ģibuļu pagasta administratīvajā centrā un 21.00, vienojoties ar tūkstošiem cilvēku visā valstī, nodziedāja valsts himnu „Dievs, svētī Latviju!”

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes kora koncerti Īrijā

www.baltic-ireland.ie, 21.04.2009

Maija sākumā Īrijā viesosies Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes koris, kurš sniegs koncertus gan Dublinā, gan Limerikā.

Klausītājus priecēs 43 dziedātāji, kuri zaļajā salā viesosies pirmo reizi. 

1.maijā plkst. 19.00
St. Finian’s Church, 24 Adelaide Road, Dublin 2 

2.maijā plkst. 17.00
Augustinian Church, O’Connell street, Limerick 

3.maijā plkst. 14.00

St. Finian’s Church, 24 Adelaide Road, Dublin 2 

pēc dievkalpojuma kopā ar Latviešu Biedrības Īrijā jaukto kori "eLVè"

 

Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes kora sākums datējams ar 1995. gada 7. aprīli. Darbā ar kori sevi apliecinājusi diriģente, Talsos ļoti cienīta mūzikas skolas pedagoģe Benita Paegle. Normundam Priedniekam pārejot radošā muzikālā darbā ar skolu jaunatni, 2003. gada rudenī viņu nomaina Rīgas Doma kora skolas pedagogs Imants Mežaraups, arī koncertmeistars un komponists vienlaikus.Repertuārā korim ir 345 skaņdarbi, ir sniegti 515 kalpošanas koncerti. Kora sastāvs laika gaitā gan mainījās, gan papildinājās, līdz nostabilizējās 40-50 cilvēku robežās. Laikā starp abiem Dziesmu svētkiem ar diriģentiem Benitu Paegli un Normundu Priednieku, sagatavojām un laidām klajā kompaktdisku “Talsi – pilsēta kalnā”. Korī iedibināta un tiek kopta tradīcija sagatavot un sniegt koncertu savā dievnamā divas reizes gadā, neskaitot dziedāšanu dievkalpojumos,- Mātes dienā un Adventa laikā. Tradicionāli pieaicinām arī citas muzicējošas vienības. Vairākkārt koris ir kuplinājis pasākumu muzikālo daļu arī Talsu tautas namā. Koristi ir pateicīgi Dievam par savu kalpošanas dāvanu un iespēju to lietot. Viņi ir atvērti savā kalpošanā dalīties ar līdzcilvēkiem.Misijas braucienam koris gatavo īpašu koncertprogrammu! Koristi tiks uzņemti Īrijas latviešu ģimenēs, tāpēc misijas organizatori lūdz pieteikties cilvēkus, kam ir iespēja palīdzēt ar ciemiņu izmitināšanu Dublinā.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Ar saknēm kopā

Ina Poļevska

Par to, kā radās ideja doties tādā braucienā, vairāk stāsta kora prezidente Inese Leite:
"Kad Talsu luterāņu draudze 2008. gadā rīkoja ALFA kursu, nedēļas nogales pasākumi notika Usmas baznīcā un Tautas skolā. Tad arī pirmoreiz sajutu šīs baznīcas īpašo auru, no koka baļķiem celtās, it kā mazās, tomēr tik ietilpīgās, smalkiem rotājumiem greznotās baznīcas dvēseli. Baznīcā kalpojošais mācītājs Uģis Brūklene ar ģimeni tolaik jau gadu bija Īrijā, kur kalpoja kā luterāņu mācītājs latviešu draudzē Īrijā. Īrijas vārds mūsu korī izskanējis vairākkārt. Pieņemu, ka nav ģimenes Latvijā, kurā Anglijai vai Īrijai pēdējo gadu laikā nebūtu īpaša nozīme tur strādājošo ģimenes locekļu vai tuvu draugu dēļ. Tā ir arī mums. Tur dzīvo un strādā Daira un Sandra no mūsu kora, daudzi no draudzes. Bet cik no visas Latvijas? Aizvien biežāk ir jādomā, kā mūsu tautiešiem tur klājas, vai nav pārāk grūti un brīžiem tik neiespējami bez latviešu valodas, dabas, kultūras un savējiem visapkārt. Arī par to, ko mēs varam darīt, lai stiprinātu un garīgi atbalstītu viņus, jo saprotam, ka atgriezties daudziem nav iespēju finansiālu apstākļu dēļ. Kad Uģis Brūklene ar sievu Harinu 2008. gada nogalē ciemojās Latvijā, kopīgās sarunās radās doma par kora misijas braucienu uz Īriju, lai ar savu sniegumu stiprinātu Latvijas valsti, garīgi atbalstītu latvietības saglabāšanos tur dzīvojošajos un strādājošajos latviešos un kopīgos koncertos paustu, ka mēs saprotam šo kopējo tautas sāpi un vēlamies uzmundrināt, būt klāt un stiprināt mūsu tautiešus."

Kalpošanu Īrijā Uģis Brūklene vērtē kā ļoti svarīgu un vēsturisku notikumu visai Baznīcai un izaicinājumu sev un savai ģimenei.
"Es ar misijas apziņu un Baznīcas sūtību esmu gatavs atstāt tikko iesvētīto Usmas dievnamu un uzticēt savu izloloto draudzi, lai kopā ar ģimeni dotos jaunajā LELB misijas darbā Īrijā. Es to apzinos kā šī brīža Dieva aicinājumu, jo mana sirds palika pie tām ģimenēm Īrijā, kad es vasarā trīs nedēļas nogales tur kalpoju ar Dieva Vārdu, Sakramentu un pastorālām sarunām. Es piedzīvoju īpašu prieku aplaistīt garīgi iztvīkušās brāļu un māsu sirdis Īrijā ar to, ko Dievs tik bagātīgi sniedz šeit, Latvijā."

Laikā no 29.aprīļa līdz 4.maijam Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes koris īstenoja ilgi cerētu un gatavotu misijas braucienu pie tautiešiem Īrijā. Sagaidītāji – Dublinas latviešu koris eLVē ar diriģenti Ingunu Grietiņu, latviešu luteriskās draudzes Īrijā mācītājs Uģis Brūklene ar kundzi Harinu un visa galvenā koordinatore un kontaktpersona Alda Šneidere, pārstāvot latviešu ģimenes, kas mūs izmitinās.

"Mēs esam misijā kopš 1995.gada, kad mācītājs Māris Ludviks, uzsākot kalpošanu Talsu draudzē, vēlējās, lai draudzē būtu koris"  – kādā uzrunā sacīja kora garīgais vadītājs Agnis Liepiņš. Viņam var piekrist, jo kalpošana ir misija.

Īrijas brauciena praktiskā puse bija kora prezidentes Ineses Leites, Daces Zaļupes, Mārtiņa Zaļupes un daudzo viņu palīgu rokās. Māksliniecisko vadību dalīja diriģents Imants Mežaraups ar saviem jaunajiem kolēģiem – Ingu Akmeni un Raimondu Felšu. Benita Paegle, kora dibinātāja un drošības garants, šoreiz no ceļojuma atturējās, palikdama visvairāk ieinteresētais cilvēks par mums. Iedrošinājumu šai misijai Benita dāvāja mēģinājumos un pavadot autobusā ar labiem vārdiem un gardiem cienastiem.

Ir laba sajūta, dodoties ceļā, ja zini, ka tiec gaidīts atgriežamies. Benita mūs gaidīs. Savukārt viņas vārds Īrijā tiks vairakkārt pieminēts, informējot Īrijas latviešus par mūsu kori, kā arī savstarpējās sarunās.

Draudzes mācītājs Māris un draudzes priekšnieks Ainārs, pavadot atzinās, ka tikai kādu nebūtisku sīkumu dēļ ir mājās palicējos.

Ceļā uz lidostu kādā autopieturā mūs pārsteidza mācītājs Uģis Brūklene. Vai viņam nevajadzēja atrasties Īrijā un tur mūs sagaidīt? Izrādījās, ka viņš ieradies Latvijā, lai Usmas baznīcā vadītu laulību dievkalpojumu. Sestdien būs atpakaļ Īrijā. Saprotam, ka šie attālumi Uģim ierasta lieta. Ka viņa īslaicīga prombūtne Īrijā nekādu notikumu gaitu nekavēs. Otrs pārsteigums sekoja pavisam drīz – lidmašīnas pacelšanās Rīgā kavējās veselu pusstundu, lai Īrijā nosēstos paredzētajā laikā. Kad Dublinas lidostā mūs sagaidīja pulks latviešu, vairs nebija pārsteigums. Zinājām, ka esam gaidīti. Tagad sākām reāli baudīt tautiešu viesmīlību. Kopīgi noskandētā „Rīgas torņgala zīle” bez liekiem vārdiem liecināja, ka esam vienu sakņu dzimums. Personīga iepazīšanās jau bija tīri formāla – jāzina taču, kā uzrunāt. Lielāko mūsu kora grupu (8 cilvēkus, sākumā bija plānoti 10 cilvēki) uzņēma mācītāja Uģa Brūklenes mājā. No lidostas pa naksnīgo Dublinu mūs veda Uģa Brūklenes kundze Harina. Mājās mūs sagaidīja gulošā mazā meitiņa Heseda un vēlāk no kaimiņu mājām atveda arī dēlu Harisu. Katru dienu iesākām un pabeidzām ar lūgšanu, kurā pateicāmies Dievam par svētību, par gādību, par mīlestību, ko baudījām. Aizkustinošas bija mazā Harisa lūgšanas. Neaizmirstamas bija arī sarunas ar Harinu un Uģi, kaut arī laika tām nebija pārāk daudz, jo dienu norišu plānojums bija diezgan sapringts.

Otra lielākā kora grupa (6 cilvēki) apmetās pie Barkusu ģimenes, kas ikdienā veltīja daudz sava laika un uzmanības mūsu kora dalībniekiem. Šo ģimeni nosauca par viesmīlības un labestības kalngalu.

Ina ar Anitu mita pie brīnišķīgām kandavniecēm, māsām Ilzes un Daces Pelēcēm. Dziļākās dzimtas saknēs viņas atklājās gana tuvos rados ar rakstnieku Aleksandru Pelēci. Brenda, meitene no Dienvidāfrikas, kas dzīvo kopā ar māsām ar savu mašīnu mūs izvadāja, kur vien nepieciešams. Nepieciešamo informāciju par Dublinu un nokļūšanu tikšanās vietās no meitenēm saņēmām nākamajā dienā, iepriekš labi pārdomātu un koncentrētā veidā.

Latviešu luteriskā draudze īrē telpas no vietējās vācu draudzes – nelielu, bet ļoti mājīgu baznīciņu. Tā kalpo arī kā mēģinājumu vieta korim eLVē. Liela daļa koristu ir draudzei piederīgi. Tagad tā bija arī mūsu galvenā pulcēšanās vieta. Turpat sniedzām arī divus koncertus. Pirmais notika jau piektdienas vakarā (ielidojām ceturtdienas naktī). Publika lielā pārsvarā Dublinā dzīvojošie latvieši. Imants programmas pieteikumu tulkoja arī angliski.

Otro koncertu aizvedām uz Limeriku, Īrijas trešo lielāko pilsētu ar aptuveni 60 tūkstošiem iedzīvotāju. Brauciens ilga apmēram trīs stundas uz dienvidrietumiem no Dublinas pāri visai salai. Sagaidītāji atzinās, ka nepiemērotāku vakaru koncertam būtu grūti atrast. Tajā pašā laikā notika atbildīga Latvijas izlases hokeja spēle pasaules čempionātā un regbija mačs, kas Īrijā ļoti saistošs. Abi kopā koncerta publiku darīja stipri pieticīgāku.

Svētdienā, mūsu viesošanās ceturtajā dienā, piedalījāmies dievkalpojumā un pēc tam kopā ar kori eLVē sniedzām savu trešo koncertu. Ignorējot vēso laiku, koris eLVē kopā ar draudzi un mums vadīja sadraudzību baznīcas dārzā. Neformālā gaisotnē varējām pateikties saviem saimniekiem par visām rūpēm un māju sajūtu, ko viņi mums dāvāja, uzņemdami savās ģimenēs. Pateikties tiem īpašajiem cilvēkiem, bez kuru gādības ceļojums nebūtu nemaz iespējams. Īpaša pateicība Brūkleņu ģimenei – Harinai un Uģim, kontakti ne tikai virtuālajā telpā kalpoja kā neaizstājams un operatīvs saziņas kanāls ar šo cilvēku palīdzību, Aldai Šneiderei par nevainojamu visu norišu koordinēšanu, interesējoties un gādājot par katra no mums nokļūšanas iespējām tikšanās vietā, piedāvājot pat savu transportu. Dzīvojām taču dažādās Dublinas vietās. Kora eLVē diriģentei Ingunai Grietiņai, kuras žestam kora priekšā neiespējami neatsaukties. Kora dalībniecei Judītei, kas ļoti daudz laika pavadīja ar mums, sacīja, ka, kamēr diriģente būs Inguna, koris tikai augs. ELVē sarūpējuši arī pirmo kompaktdisku „Starp diviem krastiem”, ko prezentēja 8.maijā. Tas mums tika dāvināts.

Savukārt latvieši Īrijā neslēpa saviļņojumu par mūsu atvestajām vēsmām no Dzimtenes. Kāds sacīja, ka mēs ar savu klātbūtni esot atveduši Puslatvijas.

Savstarpējās sarunās atklājās, ka domas par atgriešanos Latvijā cilvēkiem ir atšķirīgas. Daļa no latviešiem Īrijā atrodas peļņā, jo dzimtenē nav atradusies tāda iespēja. Piecieš zināmas sadzīviskas neērtības, krāj naudiņu, lai vēlāk dzīvē ko uzsāktu. Palīdz vecākiem Latvijā. Ir tādi, kas ne tikai iestrādājušies, bet arī iedzīvojušies un orientēti uz ilgāku vai pavisam palikšanu Īrijā. Kādi pārdomu krustceļos apsver tālākas rīcības variantus, jo ekonomiskā krīze skārusi arī Īriju. Ražotnēs sašaurinās darba apjomi, darbu nākas zaudēt arī viesstrādniekiem. Patīkami atzīmēt, ka latvieši ir ievēroti kā strādīgi un uzticami salīdzinoši ar citiem ieceļotājiem no Austrumeiropas. To lasījām arī latviešu avīzē „Sveiks”. Iebraucējiem organizē arī angļu valodas kursus, jo valodas zināšana paver iespējas uz kvalificētu darbu. Bez valodas prasmes var strādāt vienīgi apkalpojošā sfērā. Ceļā uz Limeriku mūsu pavadonis un gids Indulis gana vispusīgi iezīmēja pašreizējo situāciju Īrijā. Viņu papildināja autobusa stūres vīrs Dzintars, kurš Īrijā pavadījis jau septiņus gadus un nolēmis turpināt te dzīvot. Par Dzintaru vēl jāpiebilst, ka viņam pieder brīnišķīgs tenors, kas varētu darīt godu arī operas skatuvei. Pārliecinājāmies, ka autobusa vadīšanu var tīri labi savienot ar dziedāšanu. Dzintara mīļākā dziesma, ko Latvijā iedziedājis Z.Muktupāvels, „Lai Tevi sargā un palīdz Dievs!” skanēja pirmā. Vairāk kā trīs stundu garajā ceļā tika dziedāts daudz un dažādās kombinācijās.

Vairākums no mums pirmo reizi atradās pie okeāna. Piepilsētiņas Kilkī ir tūrisma objekts, kur no krasta var vērot Atlantijas okeāna viļņus un to šļakatas pret klintīm. Iespaidīgi. Var tikai mēģināt iztēloties, kādas bangas tiek kultas vētras laikā.

Nedaudz tālāk vēl kāda tūristu iecienīta vieta Mohēra ar Klifi klintīm. Ir liela atšķirība redzēt tās reklāmas bukletos vai skatīt dabā.

Mums ļoti paveicās ar klimatiskajiem apstākļiem. Lija naktīs, bet dienās spīdēja saule. Īrijā laiks ir ļoti strauji mainīgs. Mēdz sacīt, ka, ja gribi zināt, kāds laiks, paskaties pa logu.

Mēs bijām ievziedu laikā, kurš tāpat kā Latvijā ir vējains un drēgns. Tikai Īrijā vējš ir daudz dzēlīgāks.

Pirmajā brīdī biju pārsteigta, ka te viss tā sazēlis kā Latvijas vasarā pirms Jāņiem, ... ka dārzos šur tur dižojas palmas. Ja zinām, ka neraugoties uz drēgnumu, ziemā termometra stabiņš reti un īslaicīgi noslīd vienu, divus grādus zem nulles, ka mitrums allaž garantēts, kāpēc gan ne arī palmas? Tādas īsti siltas un saulainas vasaras gan neesot.

Piecas dienas Īrijā pagāja mirkļa ātrumā.

Vai mēs savu sūtību piepildījām trīs koncertos un savstarpējā saskarsmē ar tautiešiem? Jautājums abpusēju pārdomu vērts. Mēs nebraucām kādu mājās vest, motivēt vai mudināt uz to. Informācija par Latviju Īrijā katram pieejama. Izvēle par mītnes vietu ir un paliek vienīgi katra paša ziņā. Mēs braucām pabūt kopā. Esam taču vienu sakņu atzari, vienalga, cik tālu fiziski cits no cita pasaulē neatrastos. „Mēs maza tauta, Dievs,” Andreja Eglīša vārdiem runājot. Bet visi esam Tavi, Dievs. Un kopīgi mēs varam savas saknes kopt, ka tās ir auglīgas arī svešā zemē, nepazaudējot savu identitāti.

Savu ceļojumu noslēdzām Rīgas lidostā nodziedot „Alleluja” kā pateicību Dievam par klātbūtni, vadību un žēlastību ceļojuma laikā. Esam pateicīgi daudzajiem sponsoriem, kas ar saviem ziedojumiem materiāli atviegloja mūsu ceļojumu: Dundagas un Talsu baptistu draudzēm, talseniekiem, kas apmeklēja mūsu koncertu tautas namā un, protams, savai draudzei, kā arī individuālam ziedotājam Guntim Pirvicam.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Cerības festivāls

Aija Valgelina

2010. gada 5.-7.novembrī Rīgā, Latvijas sirdī, notika Cerības festivāls, kas bija cerības svētki visai Latvijai.
Svētku programma iesākās ar vārdiem: „Cerība ir nepieciešama katram cilvēkam. Cerība dzimst sirdī, kurā mīt ticība. Bībelē patiesa cerība nav tikai mūžīga svētlaime nākotnē, bet arī pārliecība, ka jau šeit un tagad mūsu sirds dziļākās ilgas tiks piepildītas”.
Lai Latvijā notiktu Cerības festivāls, iniciatīvu izrādīja festivāla izpildkomiteja, kas pārstāv 569 dažādas Latvijas draudzes, un Billija Grehema evaņģēliskā asociācija.
Izpildkomitejas sastāvu veidoja tās priekšsēdētājs, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis, Latvijas Evaņģeliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags, Latvijas Vasarsvētku draudžu centra bīskaps Nikolajs Gūts, Latvijas Evaņģēliskās alianses prezidents Vadims Kovaļevs, Cerības festivāla direktors Viktors Hamms.
1992.gada rudenī organizēju jauniešu grupu no Piltenes ev.lut. draudzes, lai piedalītos Cerības festivālā Maskavā, kur vēsti par cerību sludināja Billijs Grehems. Biju kristiete tikai gadu, un mani visas 3 Maskavā pavadītās dienas fascinēja Billija Grehema vienkāršie vārdi, ka Dievs mīl katru cilvēku un Dievs dod cerību katram.
Klausījos kopkori, kurā dziedāja vairāki tūkstoši cilvēku, klausījos Džonijas Eriksones brīnišķīgajās balss skaņās un apbrīnoju šo sievieti, kas gandrīz visu mūžu paralizēta pavadījusi ratiņkrēslā, bet, kalpojot Jēzum, izmainījusi cilvēku dzīves, pati esot kā dzīva liecība.

Kopš tā laika ir pagājuši 18 gadi, tāpēc biju ļoti iepriecināta, kad Talsu ev. lut. draudzes kora „Amenda” diriģenti Benita Paegle un Imants Mežaraups piekrita piedalīties kopā ar kori Cerības festivālā.

Mūsu koristi saplūda kopā ar pārējiem 900 apvienotā kora dziedātājiem no 70 dažādiem kolektīviem, ko diriģēja Māris Dravnieks, Aigars Āboliņš, Ēriks Ešenvalds.
Bija fantastiska sajūta būt tik lielā kopkorī un dziedāt Dievam par godu. Arī citi mūziķi, kas uzstājās festivālā, veidoja vienotu veselumu- saksofonists Artis Gāga, mūziķi Valdis Indrišonoks, Ieva Akurātere, operdziedātāji Ingus Pētersons, Jānis Kurševs, 3 Latvijas tenori : Nauris Puntulis, Guntars Ruņģis, Miervaldis Jenčs, Rīgas gospeļkoris, Rīgas Doma zēnu koris un daudzi citi mākslinieki. Vislielākos aplausus izpelnījās džeza pianists no Jamaikas Hantlijs Brauns, ģitāras virtuozs no ASV Deniss Agadžanjans un mūziķis no ASV Maikls V.Smits, vairākkārtējs Grammy un Dove balvu ieguvējs.

Pasākumu vadīja Kristaps Tālbergs, kura humors un uzmundrinājums radīja dzīvespriecīgu atmosfēru, raisot sejā smaidu visu vakaru gaitā.
Cerības festivāla priekšsēdētājs Pēteris Sproģis pateicās visiem organizatoriem, sakot, ka Dieva dotā cerība nav atkarīga no apstākļiem, bet tā iet tiem pāri. Šī ir cerība, kas nav balstīta labākas dzīves apstākļos, bet Dievā.
Franklins Grehems – Billija Grehema dēls un Billija Grehema evaņģelizācijas asociācijas un labdarības organizācijas „Samarieša soma” prezidents – pirmo reizi ir Latvijā .
Viņš atcerējās, ka pirms 30 gadiem, kad mācījies universitātē, viņu ciemos uzaicināja kāda latviešu ģimene, kas stāstīja par Latviju.
Franklins Grehems, runājot par mūsdienu cilvēkiem, teica, ka cilvēki negrib gaidīt tāpat kā pazudušais dēls Jēzus līdzībā – cilvēki grib būt laimīgi , cenšoties piepildīt savu dzīvi ar naudu un lietām. Taču cilvēkos ir tukšums, ko var piepildīt vienīgi Dievs, kas vēlas dot Mūžīgo Dzīvību.
Manī atbalsojās jautājumi: „Vai tavā dzīvē ir garīgais bads?” ”Kāda ir tava vajadzība šovakar ?” „Vai saproti, ka esi grēkojis?”
Pazudušajam dēlam bija izvēle – palikt cūku aizgaldā vai iet mājās pie tēva.
Es sapratu, ka šāda izvēle Cerību festivāla vakarā ir arī man – meklēt To Kungu, kamēr Viņš ir atrodams, esot pazemīgai, nožēlojot savus grēkus, paļautie uz Dieva žēlastību. Ja es gribu būt pie Kristus, tad man ir jāatstāj grēks – smakojošais cūku aizgalds. F. Grehems uzrunāja visus: „Dievs vēlas aicināt arī tevi savās mājās, Jēzus ienāks tevī ar Svēto Garu, bet tev ir jāpieņem Jēzus ar ticību.”
Šajos 3 vakaros aicinājumam atsaucās 2 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju.
Es domāju par to, kur es meklēju laimi, mieru, mērķi, jēgu dzīvei. Vai es jūtos vainīga par saviem grēkiem? Vai es vēlos, lai Dievs piedod manus grēkus? Vai es varu pārdot visu, kas man ir, un atdot nabagiem?
Jēzus bagātajam jauneklim pasacīja priekšā, kas viņam ir jādara, bet jauneklis pagrieza Jēzum muguru.
Jauneklis gribēja dzirdēt ko citu, nekā Jēzus teica.
Ko gribam dzirdēt mēs? Savu vai Jēzus teikto?
Taču Bībelē Jāņa 3 : 16 teiktais ir nemainīgs:
„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, kas neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu Mūžīgo Dzīvību.”

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Pavasara ieceres draudzes korim

Inese Ozolniece

2010.gadā Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes koris vēlas turpināt savas iesāktās muzicēšanas tradīcijas. Vispirms, kalpot savā draudzē, savā dievnamā . Nākamā reize, kad dziedāsim Talsos savā baznīcā, ir 14. februāris.
Regulāri arī turpmāk piedalīsimies dievkalpojumos un sniegsim koncertus ne tikai baznīcās.
2010. gada 18. aprīlī koris atzīmēs savu 15 gadu pastāvēšanas jubileju ar plašu koncertu mūsu Talsu baznīcā. Vēlamies klausītājiem piedāvāt atkal tikšanos ar interesantākajiem un mīļākajiem kora apgūtajiem latviešu garīgās mūzikas, Imanta Mežaraupa un ārzemju klasiķu skaņdarbiem.
Tāpat kā iepriekš, koris gatavojas piedalīties Dziesmu svētkos, tādēļ paralēli garīgās mūzikas repertuāram koris apgūst plašu Dziesmu svētku repertuāru, lai varētu jau 1. maijā piedalīties skatē Talsos un 5. jūnijā Kurzemes zonas dziesmu svētkos Dobelē.
Vēlējamies muzicēt 2010. gada Vācijas baznīcas dienās, tādēļ piedalījāmies plašā atlasē, iesniedzot savu ieskaņoto Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantātes „Dievs, Tava zeme deg!” koncertu DVD formātā. Esam izturējuši atlasi, un no 9. – 18. maijam esam uzaicināti koncertēt Minhenē un Bonnā. Vācijā kantātei „Dievs, Tava zeme deg!” ērģeļes spēlēs pasaulslavenais ērģelnieks Matias Eizenbergs.
Tikšanās ar kristiešiem pasaulē bagātina un ienes jaunas vēsmas mūsu ikdienā, no pagājušā gada ceļojuma uz Īriju ieguvām labus draugus un kontaktus svešumā. Sākusies kora sadarbība ar mākslinieci un mūsu draugu Harinu Brūkleni, klausītāji pirmos sadarbības augļus varēs novērtēt mūsu jubilejas koncertā.
Savā draudzē visiem vēlam optimismu un spēku atrast aizraujošus vaļaspriekus, kas izkrāso ikdienu!

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes koris "Amenda"

 

Diriģenti

Benita Paegle - kori vada no 07.04.1995.

Imants Ainārs Mežaraups - no 10.09.2003.

Normunds Priednieks - no 22.10.1997. līdz 07.2003.

Zane Kuzmane - no 2010.

 

Kora prezidentes

Mārīte Derkevica - no 07.04.1995. līdz

Dace Zaļupe - no

Ingrīda Cielēna - no 2007. līdz 31.08.2009.

Inese Ozolniece - no 01.09.2008.

 

Kora dziedātāji 2010

Soprāni

Dace Dinsberga - korī no 07.04.1995.

Lienīte Krūzīte - korī no 07.04.1995.

Inese Leite - korī no 07.04.1995.

Aija Lindermane - korī no 07.04.1995

Ina Poļevska - korī no 07.04.1995.

Dzintra Sutra - korī no 07.04.1995.

Vija Ivanovska - korī no 31.01.1996.

Ligita Upeniece - korī no 01.01.1998.

Anita Laukšteina - korī no 10.01.1999.

Agrita Bokuma - korī no 09.2001.

Aija Valgelina - korī no 09.2002.

Kristīne Prūse - korī no 09.2002.

Inguna Blumberga - korī no 01.09.2002.

Evija Kalāce - korī no 01.09.2003.

Māra Burčaka - korī no 2009.

Līga Leja - korī no 2009.

Inese Kļaviņa

Inga Akmene

Linda Vicinska

Zaiga Vīcupe - korī no 2007.

Alti

Mārīte Derkevica - korī no 07.04.1995.

Anita Pušpure - korī no 07.04.1995.

Vizma Pūcīte - korī no 07.04.1995.

Arta Veršāne - korī no 07.04.1995.

Astrīda Smilktena - korī no 01.09.1995.

Daina Višņevska - korī no 16.10.1995.

Brigita Dravniece - korī no 17.12.1995.

Daile Zaļupe - korī no 24.12.1995.

Zinta Kulačkovska - korī no 24.01.1996.

Velga Vicinska - korī no 09.2001.

Inta Udodova - korī no 2002.

Lienīte Gāliņa - korī no 10.2003.

Ingrīda Cielēna - korī no 02.2005.

Anda Neimane - korī no 01.2005.

Inese Krastiņa - korī no 02.2005.

Sandra Cine - korī no 2006.

Anete Ankmane - korī no 2007.

Aleksandra Āboliņa - korī no 2009.

Jana Bauģe - korī no 2010.

Zane Kuzmane

Tenori

Guntis Lapiņš - korī no 07.04.1995.

Leons Smilktens - korī no 01.09.1995.

Gints Reneslācis - korī no 01.09.1995.

Kristaps Freibergs - korī no 01.09.1996.

Jānis Kalācis - korī no 01.10.2002.

Jānis Popelis - korī no 2009.

Basi

Andris Asafrejs - korī no 07.04.1995.

Jānis Smila - korī no 02.05.1995.

Mārtiņš Zaļupe - korī no 10.01.1996.

Ludis Derkevics - korī no 01.07.1996.

Madars Tālbergs - korī no 2002.

Modris Vicinskis - korī no 01.2004.

Agnis Liepiņš - korī no 1999.

Talsu evanģēliski luteriskās baznīca

Baznīcas vēsture

Par Talsu baznīcas vissenāko vēsturi noteiktu ziņu nav, jo dokumenti vairs nav saglabājušies. Domājams, ka Talsos savulaik dibinājusies viena no pirmdraudzēm Latvijā, un pirmās dievkalpojuma telpas bijušas ordeņa pils mūros. 1419. Gadā minēta maza koka baznīciņa, kura, iespējams, atradusies tagadējās baznīcas vietā. Šī varbūt arī ir tā baznīca, kuru Gotharda Ketlera galma mācītājs Stefans Bilovs 1565. gadā atradis pussagruvušu.
1567. gadā tiek nolemts celt jaunu baznīcu no akmens.
Ziņās par 1609. un 1665. gadiem lasām, ka baznīcas ēka bijusi sliktā stāvoklī. 1680. gadā uzcēla jaunu mūra torni. 1712. gadā baznīcas mūri pacēla augstāk, un baznīcas iekšpusē iebūvēja balkonu. 1888. gadā baznīcu pagarināja, tai piebūvēja jaunu ģērbkambari, un tā ieguva krustveidīgu formu. Tādu to redzam šodien.
1926. un 1927. gados veica lielus dievnama iekšējos un ārējos remontdarbus. 1928. gadā ap baznīcu novilka žogu no kaltiem granīta stabiem ar dzelzs ķēdi.
Kara laikā baznīca nav cietusi, tikai 1905. gadā raidītās divu granātu atstātās pēdas vēl tagad ir redzamas un tiek saglabātas.
Pēdējie lielākie dievnama iekšējie un ārējie remontdarbi veikti 2005. gadā, projekta „Sakrālā tūrisma objektu infrastruktūras attīstība” ietvaros.
Izgatavots jauns altārgalds ar dzirnakmeni centrā. Akmens ir kā simbolisks pamudinājums tam, lai mēs savu namu celtu uz klints, nevis smiltīm!

Draudzes vēsture

Talsu baznīcā darbojās divas draudzes - vācu un latviešu, kuras 1666. gadā apvienoja, bet no 1887. gada latviešu draudze pastāv atsevišķi un darbojas bez pārtraukuma.
Talsu evaņģēliski luteriskā baznīcā kalpojuši vairāki mācītāji.
No 1802. līdz 1836. gadam kalpoja mācītājs Karls Ferdinands Amenda, kurš bija Konsistorijas padomnieks un Kandavas iecirkņa prāvests. Studiju laikos viņš bija pasaules slavenā komponista Mocarta bērnu audzinātājs, turklāt arī pats bija muzikāls cilvēks (spēlēja vijoli). Karls Ferdinands Amenda bija viens no Bēthovena vistuvākiem draugiem.
No 1939. līdz 1946. gadam baznīcā kalpoja mācītājs Jānis Saulītis, miris apcietinājumā 1947. gadā Susumanā, Magadanas apgabalā.
Divu Pasaules karu krustugunīs Talsu baznīca savu darbību nav pārtraukusi, lai gan apkārtējās sabiedrības un valdošās varas spiediens bija ļoti liels.
Ļoti nozīmīgs ir fakts, ka 1945. gada 30. martā Talsu baznīcā notika pēdējais pilnīgais kantātes „Dievs, Tava zeme deg!” atskaņojums Latvijas teritorijā, piedaloties vairāk nekā 3000 klausītājiem un klātesot teksta autoram Andrejam Eglītim un komponistei Lūcijai Garūtai.
No 1947. līdz 1969. gadam Talsu darudzē kalpo mācītājs Jānis Matulis, kurš vēlāk tika ievēlēts LELB arhibīskapa amatā.
No 1970. līdz 1983. gadam kalpoja mācītājs Žanis Dambis.
No 1984. līdz 1993. gadam kalpoja mācītājs Arvīds Brālis.
No 1993. gada novembra līdz 1994. gada jūnijam - mācītājs Atis Vaickovskis.

Draudze šodien

No 1994. gada jūlija Talsu draudzē kalpo mācītājs Māris Ludviks.

Dzimis 1948. gada 2. maijā Ventspilī;
Mācījies Teoloģijas seminārā Latvijā;
Ordinēts 1986. gada 23. martā Lietuvā;
Kalpojis Kānādā Toronto Sv.Andreja un Ottavas Miera latviešu draudzēs.

Māris Ludviks
Mācītājs
Tālrunis: +371 63291776, - +371 29282999
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

Pašlaik Talsu draudzē ir 655 draudzes locekļi.

Draudzē aktīvi darbojas Svētdienas skola, kuru apmeklē aptuveni 60 bērnu un nodarbības vada 6 skolotāji un 2 skolotāju palīgi. Bērnu dievkalpojumi notiek svētdienās plkst. 10.30 baznīcā, pēc tam seko nodarbības pa vecuma grupām Svētdienas skolā. Svētdienas skolas vadītāja ir Līksma Sokolova. Tālrunis: +371 26590525.

Jauniešu vakari notiek sestdienās plkst. 18.00 draudzes namā. Regulāri jauniešu vakarus apmeklē aptuveni 20 cilvēku. Bez jauniešu vakariem notiek jauniešu darba plānošana, jauniešu sportiskās aktivitātes un reizi mēnesī arī jauniešu dievkalpojums, kas notiek katra mēneša 3. svētdienā Talsu luterāņu baznīcā, kur visiem apmeklētājiem ir iespēja dziedāt līdzi jaunām slavēšanas dziesmām, kuru vārdi tiek rādīti priekšā uz ekrāna, kā arī redzēt mūsu draudzes jauniešu slavēšanas grupas pilnā sastāvā. Jauniešu vadītājs ir Andis Ķīvičs. Tālrunis: +371 26556907, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu .

Draudzes diakonijā darbojas 15 cilvēki, kas nodarbojas ar mājaprūpi, humānās palīdzības sadali utt. Diakonijai ir sava lūgšanu grupiņa, darbojas arī rokdarbu pulciņš. Diakoniju vada Vija Pīlāga. Tālrunis: +371 26208929.

Draudzē darbojas jauktais koris 45 cilvēku sastāvā, vadītāja - Zane Kuzmane, tālrunis: +371 26307277, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu , diriģenti - Benita Paegle, tālrunis: +371 28304841 un Imants Mežaraups, tālrunis: +371 29421760, +371 67601206, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu .

Darbojas arī divas slavēšanas grupas „Exodus” - vadītāja Elīna Lāce, tālrunis: +371 6329 1188, e-pasts:  Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu , „Tie, kas no ceļa” - vadītājs Mareks Ignats, vokālais trio „Sanctus” - vadītāja Vija Ivanovska, tālrunis: +371 29204893, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu , kā arī solisti. Līdz ar to katru svētdienu dievkalpojumos ar mūziku kalpo kāda muzicējoša vienība vai solists.

Draudzē kalpo 4 ērģelnieki: Antra Maulvurfa, Santa Puriņa, Imants Mežaraups, tālrunis: +371 29421760, +371 67601206, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu    un Raimonds Felšs, telefons: +371 26355741, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu .

Katru svētdienu pēc dievkalpojuma draudzes namā notiek tematiskās pēcpusdienas. Mēneša 1. svētdienā ir tikšanās ar sabiedrībā pazīstamiem kristiešiem, mēneša otrajā svētdienā - liecību pēcpusdienas, mēneša trešajā svētdienā - reliģisko pārdomu pēcpusdienas un mēneša ceturtajā svētdienā - kristīgi pamācošs uzvedums vai filma, kuru sagatavojuši draudzes jaunieši.

Ainārs Lūks 
Draudzes priekšnieks
Tālrunis: +371 26678322
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

 

Dievkalpojumi
 Talsu ev. lut. draudzē - svētdienās - 11:00

Google Translate

NURME – 2014