“Dievs dāvājis cilvēkam mūziku, kas palīdz mums ar Viņu un savā starpā satikties…” (J.Kundziņš)

Get Adobe Flash player

Draudze ir Dieva izredzēti, aicināti un sapulcēti cilvēki, kuri savā ticībā vēlas sekot Dieva aicinājumam Jēzū Kristū, kas izteikts Vecās un Jaunās Derības Svētajos Rakstos. Draudze apvieno cilvēkus, kuri ir kristīti Trīsvienīgā Dieva (Tēva un Dēla un Svētā Gara) vārdā. Talsu evaņģēliski luteriskā draudze ir viena no Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas 298 draudzēm - tā ir kā augošs koks, kurai nāk klāt arvien jauni zari – tā draudzē katru gadu tiek pulcināti arvien jauni draudzes locekļi un to skaits 2008.gadā ir sasniedzis 650.

Talsu Draudze ir bagātīgi svētīta ar aktīviem cilvēkiem, kuri ar savu darbu aizvien meklē jaunus ceļus Dieva vārdam, uzrunājot savus līdzcilvēkus un Draudzē ikviens var justies kā lielā mīlestības pilnā ģimenē.

2009.GADA 19.APRĪLĪ AMATĀ IEVESTA TALSU EVAŅĢĒLISKI LUTERISKĀS DRAUDZES PADOME!

Padome 2009.gada 19.maijā pēc amatā ievešanas dievkalpojum.

2009.gada pavasarī apritēja trīs gadi, kopš tika ievēlēta Talsu evaņģēliski luteriskās draudzes padome. Tā kā draudzes padomes pilnvaru termiņš ir noteikts uz trīs gadiem, Talsu draudzes kopsapulcē 2009.gada 15.martā pēc dievkalpojuma notika jaunās padomes vēlēšanas. Pirms vēlēšanām Draudzes priekšnieks sniedza īsu atskatu par iepriekšējās padomes darbu, par izvirzītajiem uzdevumiem un to izpildi, savukārt draudzes grāmatvede iepazīstināja ar draudzes finanšu rādītājiem uzsverot ziedojumu nozīmību un 10 tās tiesas samaksu arī ekonomiski grūtajos laikos.
Draudze pirms vēlēšanām tika arī pēdējo reizi iepazīstināta ar 20 padomes locekļu kandidātiem, par kuriem jāizdara izvēle aizklātā balsošanā un jāizvēlas 15 padomes locekļi.

 

Kopsapulces laikā tika ievēlēta arī revīzijas komisija 3 cilvēku sastāvā – Laura Ramane revīzijas komisijas priekšsēdētāja, Santa Ozoliņa un Andrejs Lenšs.

Pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas, draudzes jaunievēlēta padome tikās savā pirmajā sēdē, kuras laikā tika ievēlēts draudzes padomes priekšsēdētājs, par kuru atkārtoti kļuva Ainārs Lūks. Jaunā padome arī ievēlēja draudzes valdi: Draudzes valdes priekšsēdētājs Ainārs Lūks, vietniece Ilze Mežiņa, Ilze Dzene, Vija Pīlāga un Baiba Rozentāle.

Savus pienākumus jaunievēlētā draudzes padome tā īsti varēja uzsākt pildīt tikai pēc mēneša, kad jaunās padomes sastāvs bija atbilstoši reģistrēts un apstiprināts LELB vadošajās institūcijās un 19.aprīļa dievkalpojumā notika padomes ievešana amatā.

Draudzes padomes sastāvs: Ainārs Lūks (draudzes padomes priekšnieks), Ilze Mežiņa (draudzes padomes priekšnieka vietniece) Valts Brazovskis, Ilze Dzene, Raimonds Felšs, Gita Japiņa, Jānis Kalācis, Agnese Kviese, Andis Ķīvičs, Ilzīte Lemberga, Agnis Liepiņš, Elīna Mierkalne, Vija Pīlāga, Sandis Prūsis, Roberts Ribuzuls un padomes locekļu kandidāti - Normunds Bērziņš, Ludis Derkevics, Ilze Pumpure, Baiba Rozentāle un Kristīne Riekstiņa. Turpinot iesākto tradīciju, padome tiekas paplašinātā sastāvā – ne tikai 15 padomes locekļi, bet arī 5 padomes locekļu kandidāti un padomes sēdēs ir atvērtas ikvienam!
2010.gadā Draudzes padomes sastāvs ir mainījies - draudzes padomes sastāvā vairs nav - Ilzīte Lemberga, Raimonds Felšs, Ilze Dzene un Ilze Mežiņa. Attiecīgi viņu vietā ir nākuši padomes locekļu kandidāti - Ilze Pumpure, Baiba Rozentāle, Kristīne Riekstiņa.

Sagatavoja Kristīne Riekstiņa,
Daiņa Kārkluvalka foto

Mācītāji
Sākotnēji baznīcā darbojušās 2 draudzes – vācu un latviešu. 1666. gadā tās apvienotas, bet no 1887. gada latviešu draudze pastāv atsevišķi.

Latviešu draudzei zināmi šādi mācītāji:
1566. g. – Nikolaus Vilkens
Pirms 1604. g. – Berends Hesels
1604. – 1611. g. – Askanijs Velmeitijs
1637. g. – Gartiakus Fresers
1637. – 1643. g.- Kalebs Triofors
1644. – 1645. g. - Jūlijs Nikolaus Kolvagens
1667. – 1694. g. – Johans Skultets
1696. – 1710. g. – Jakobs Adolfijs
1710. – 1717. g. – draudze ir vakanta
1717. – 1747. g. – Kristofs Vilhelms Karstens (1718. g. Uz hercoga pavēli bija spiests vietu atdot mācītājam Hespem (1718 – 1720) un pēc tam atkal apstiprināts par mācītāju
1748. – 1785. g. – Ernests Vilhelms Rikmans
1785. – 1801. g. – Heinrihs Antons Atelmeijers
1802. – 1836. g. – Karls Ferdinands Amenda, komponista Ludviga van Bēthovena tuvs draugs
1837. – 1836. g. – Johans Heinrihs Tilings
1870. – 1910. g. – Teodors Kārlis Aleksandrs Vībeks
1912. – 1939. g. – Oskars Ernests Martinelli
1939. – 1946. g. – Jānis Saulītis, pirmais latviešu tautības mācītājs, miris apcietinājumā 1947. gadā Susumanā, Magadanas apgabalā
1947. – 1969. g. - Jānis Matulis, vēlāk arhibīskaps
1970. – 1983. g. – Žanis Dambis
1984. – 1993. g. – Arvīds Brālis
1993. – 1994. g. – Atis Vaickovskis
No 1994. g. – Māris Ludviks.
Vācu draudzes mācītāji:
1562. – 1566. g. – Joahims Šulte vai Šulters

Pirms 1600. g. – Augustins Villems
1600. – 1643. g. – Venceslavs Velmeitijs
1643. – 1666. g. - Pēteris Šliters
1666. – 1887. g. – kopējs mācītājs ar latviešu draudzi
1887. – 1893. g. – Lebrehts Georgs Traugots Greinerts
1893. – 1894. g. – Haralds Gerhards Voldemars Lange
1894. – 1898. g. – Emils Kārlis Moltrehts
1899. – 1909. g. – Johans Jūlijs Ekerts
1910. – 1922. g. – Aleksandrs Bergengrīns
1923. - .......... g. – Eduards Heinrihs Otto Vikbergs
.....līdz 1939. g. - Jenihs

Materiālu sagatavoja Gita Japiņa 2007.gada 2.maijā.

 

Google Translate

NURME – 2014