“Dievs dāvājis cilvēkam mūziku, kas palīdz mums ar Viņu un savā starpā satikties…” (J.Kundziņš)

Get Adobe Flash player

kalmanis

Zigurds Kalmanis. Valsts Stendes selekcijas stacijas dibinātāja Jāņa Lielmaņa piemiņas telpa.


Zigurds Kalmanis dzimis 1948. gada 23. februārī Talsu apriņķa Pastendes pagasta Pastendes ciema Cepļu mājās – jaunsaimniecībā, ko cēlis viņa vectēvs Fricis Dorbe. Pastendes Cepļi 2011. gadā atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā. Mātes Rasmas un tēva Staņislava ģimenē viņš bija vienīgais bērns. Pēc ģimenes un saimnieku izlikšanas no mājām (Cepļu sēta 1949. gadā „traucēja vietējam kolhozam attīstīties”) dzīvojis Strazdē, Pastendē un Talsos. Beidzis Talsu vidusskolu. Strādājis Ceļu būves organizācijā, Talsu sakaru līniju tehniskajā cehā, Valsts Stendes selekcijas stacijā, divus sasaukumus bijis Lībagu pagasta padomes priekšsēdētājs, patlaban ir pensionārs, bet vēl strādā Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūtā par bibliotekāru.

 

Talsu novada literātu apvienībā Zigurds Kalmanis darbojas kopš 1972. gada. Šo gadu laikā kopā ar citiem novada literātiem viņš piedalījies Talsiem veltītas dzejas izlases „Ābeļziedu pilsēta” (Talsu tipogrāfija, 1996) radīšanā, novada dzejnieku kopkrājumu  „Mani kaķi ir zaļi”(Talsu tipogrāfija, 2002) un „Laiks kā pulksteņi tikšķ” (Talsu tipogrāfija, 2007) sagatavošanā un izdošanā, reizē esot arī viens no visu šo kopkrājumu autoriem. Vienlaicīgi ar darbošanos literātu apvienībā Z. Kalmanis aktīvi iesaistās arī Latvijas kinoamatieru kustībā, kopā ar domubiedriem organizējot Talsu tautas nama kinoamatieru studiju „Auseklis”, veidojot filmas par novada kultūras darbiniekiem, māksliniekiem un literātiem.

 

Domāju, ka skaistākais un nozīmīgākais ir tas ieguldījums, ko Zigurds Kalmanis pratis un prot dot novada kultūrvēstures saglabāšanā un uzturēšanā darāmajā kārtā. Tieši viņa ierosmē notiek tādas gan novada literatūrai, gan novada kultūrvidei nozīmīgas akcijas kā novada rakstnieku, kultūras darbinieka un Latvijas valsts darbinieku kapu vietu apzināšana un piemiņas zīmju uzstādīšana. Viens no tiem – skolotājs, vēsturnieks, novada muzeja pirmsākuma veidotājs un mums nozīmīgas grāmatas „1905. gada revolūcija Talsos un apkārtnē” (Talsi, 1927) autors Teodors Dzintarkalns.  2006. gadā Lībagu pagasta Sukturu kapsētā viņa ierosmē uzstādīta piemiņas zīme Latvijas valsts pirmajam kriminālpolicijas priekšniekam Gustavam Tīfentālam.

 

Talsu novads  bagāts ar visai Latvijai piederošiem un pazīstamiem literātiem. Viens no tiem – satīriķis, daudzu kalendāru „Rīkstes” veidotājs un 1905. gada notikumu dalībnieks Juris Puriņš ( literatūrā pazīstams ar pseidonīmu Līvu Jurka).  Lībagu pagasta Ozoliņu kapsētā, kur literāts apbedīts, uzstādīta  Z. Kalmaņa veidota kokā griezta piemiņas zīme; līdzīgu zīmi Z. Kalmanis izveidojis Ziedoņa Čevera partizānu vienības piemiņas vietā Vandzenes pagastā un Lībagu pagasta pilskalna Kāravkalns nogāzē, kur deviņdesmito gadu sākumā Z. Kalmaņa ierosmē notikušas vairākas apkārnes sakopšanas talkas un Latvijas dzejas dienu pasākumi.

 

1995. gada rudenī mūžībā aizgāja Talsu dzejnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Aleksandrs Pelēcis (apglabāts Lībagu pagasta Sukturu kapsētā). Pateicoties pilsētas domes atbalstam, Māris Arbidāns un Zigurds Kalmanis iekārtoja  īpašas telpas biedrībai „Aleksandra Pelēča lasītava”, kur uzkrāts A. Pelēča piemiņas fonds un notiek novada kultūrvēsturei nozīmīgu projektu izstrāde.  Šobrīd biedrība  „Aleksandra Pelēča lasītava” ar savu darbību jau pazīstama visos Latvijas novados, tās fondus izmanto literāti un interesenti, dzimtu vēstures pētnieki. Lasītavā pastāv iespēja izdot iespieddarbus  mazās tirāžās. Uzskatu, ka darbs, ko Z. Kalmanis veic biedrībā „Aleksandra Pelēča lasītava”, ir nozīmīgs kultūrvēstures izpētes un popularizēšanas darbs, kas aizskanējis ārpus novada robežām; to atzīst arī latviešu kultūras darbinieki ārvalstīs:  2003. gadā Latviešu Preses biedrība apbalvojusi Z. Kalmani ar Centrālās valdes Atzinības diplomu.

 

Vērīgs un nozīmīgs darbs, ko Z. Kalmanis veicis un veic, ir publicistikas jomā, gan Latvijas periodikā, gan rajona laikrakstā „Talsu Vēstis” regulāri publicējot rakstus par novada kultūrvēsturiskām norisēm.

 

Talsu novads lepojas ar iespēju katru otro gadu piešķirt Aleksandra Pelēča vārdā nosauktu literāru prēmiju; trīs reizes šīs prēmijas saņēmējs bijis Zigurds Kalmanis: par biedrības „Aleksandra Pelēča lasītava” izveidošanu un darbību, par Stendes muižas vēstures pētījumu, apkopotu grāmatā „Dzimtas nams” un par novada vēstures grāmatu „Vējš pār Lībagiem”

 

Bez visa šeit minētā piebildīšu, ka Z. Kalmanis aktīvi iesaitījies Atmodas un Barikāžu laika notikumos, čekas upuru kapu (pie Čumalu ezera Talsu raj. Lībagu pagastā) izpētē, kur izveidota piemiņas vieta. Viņš arī Lībagu pagasta ģerboņa idejas autors.

Maija Laukmane, dzejniece,
Talsu novada literātu apvienības vadītāja.

 

P.S. Vēl atcerējos, ka Zigurds agri traģiskā negadījumā zaudēja tēvu (1955. gadā), tādēļ vairāk uzaudzis mežsarga, mātes brāļa Ludviga un vectēva Friča kopīgā ģimenē. Mazliet mācījies Aizupes meža tehnikumā, bet ļoti agri (no 1963. gada) sācis darba gaitas Talsos.
Vēlreiz cieņā un cerībā, ka nu esmu visu būtisko pavēstījusi!
Maija

 


Very Simple Image Gallery:
Could not find folder /home/muzika/public_html/images/stories/ZigurdsKalmanisFoto/

Google Translate

NURME – 2014