“Dievs dāvājis cilvēkam mūziku, kas palīdz mums ar Viņu un savā starpā satikties…” (J.Kundziņš)

Get Adobe Flash player

Elīna Mierkalne

Četras baznīcas — četrreiz vairāk mūzikas, nekā gaidīts

GARAmuzikas pasākumus ieskandināja Laucienes folkloras kopas "Trejteka" dalībnieki Lijas Dunskas vadībā un Agitas Sūniņas vadītais deju kolektīvs "Nurme".

Pēc gadu desmitiem Dievnamos ienāca Latviešu Tautastērps un Dziesma.

Neaizmirstams bija kontrtenora Kaspara Ulmaņa sniegums, saksofonista Armanda Ulmaņa un  komponista Imanta Mežaraupa klavieru pavadījumā.

Skan GARAmuzika...

Laucienes Dievnams "aizturēja elpu", kad ieskanējās viena no pasaules skaistākajām sieviešu balsīm. Operdīva Inese Galante, pie klavierēm izcilais latviešu ērģeļvirtuozs un pianists Aivars Kalējs.

2011. gada 24. jūlija pēcpusdienā Jānis Kundziņš iesvētīja un tika atklāta  starptautiskā vizuālo vēstījumu izstāde GARAzīmes – Laucienes Kultūras nama direktores Zanes Zvirgzdiņas lolojums. Pasākumu ieskandēja folkloras ansamblis "Trejteka" Lijas Dunskas vadībā.

 

Svētdien Strazdes, Balgales, Nurmes un Stendes luterāņu baznīcā izskanēja plašas un daudzveidīgas koncertprogrammas, kuras vienoja nosaukums «Gara mūzika». «Nākamgad meklēsim jaunu datumu, jaunus autobusus…» pēdējā koncerta noslēgumā smējās viens no projekta idejas autoriem un īstenotājiem Aleksandrs Poļakovs. Tātad pastāv iespēja, ka Talsu novadā veidojas jauna tradīcija.

Lai arī pirms muzikālā notikuma

rakstā minēju, ka projekta nosaukums «Gara mūzika» nenorāda uz mūzikas izpildīšanas ilgumu, bet gan uz tās iedvesmas avotu un klausītājos sasniedzamo mērķi, jāatzīst, ka tas jau bija arī gana ilglaicīgs pasākums — mūzika taču skanēja visas dienas garumā! Garīgās mūzikas izpildīšana 10.00 sākās Strazdes luterāņu baznīcā, bet no Stendes baznīcas ļaudis devās mājup vien ap deviņiem vakarā. Rēķinoties ar laikraksta lappušu ierobežoto skaitu un pašas nevēlēšanos pārsātināties, piestāju divās no četrām «Gara mūzikas» norises baznīcām.

Pusdienlaikā ļaudis drūzmējās gan pie Nurmes luterāņu dievnama, gan tā iekšpusē. Neparastajā baznīcā ar glītajām velvēm varēja manīt gan vietējos mūzikas mīļotājus, gan viesus no Talsiem un citurienes. Mācītāja pienākumu izpildītājs Jānis Kundziņš, kurš kalpo šajās četrās pasākuma norises baznīcās, uzrunāja ļaudis ar psalma vārdiem, dodot šai dienai ievirzi — teikt, slavēt Dievu. Viņš arī cita starpā aizlūdza par Norvēģijā traģiski bojā gājušo cilvēku piederīgajiem. Koncertā cits citu nomainīja visdažādākie solisti un muzikālās apvienības no tuvienes un tālienes. Liekas, katrs varēja izdzirdēt kaut ko savai gaumei piemērotu. Sākumā neparasti šķita, ka klausītāji mūziķiem neaplaudēja, tāpēc, savus priekšnesumus sniedzis, katrs kā mazliet nokaunējušies devās prom, nesaņēmis no publikas kādu novērtējumu. Te ierasto tradīciju mainīja jaunā stendenieka Kaspara Ulmaņa uzstāšanās — pēc viņa neparasti augstajā balsī izdziedātā skaņdarba «Pie Jesu» vēlēšanās apliecināt atzinību bija pārāk liela, lai neaplaudētu. Pasteidzoties notikumiem pa priekšu, jāatzīst, ka svētdiena Kasparam bija pavisam īpaša — Stendes baznīcā viņš šo pašu skaņdarbu varēja izpildīt kopā ar pasākuma goda viešņu Inesi Galanti!

Pēcpusdienā visilgākā un krāšņākā

«Gara mūzikas» daļa norisinājās Stendes luterāņu baznīcā, kam šis ir 260. jubilejas gads. Tik neikdienišķi bija piedzīvot, ka vīrietis, kurš izkliedz skanīgu «bravo» pēc norvēģu tenora Terjes Korneliusena dziedājuma, izrādās Ingus Pētersons, vai ka tā smalciņā, elegantā sieviete, kura tāpat kā visi cenšas iespraukties baznīcā, ir pati Inese Galante! Šajā dievnamā ar aplausiem neskopojās un, kad bija nepārprotams iemesls, pat cēlās kājās, apliecinot atzinību un sajūsmu. Koncerta kulminācija bija Andreja Eglīša un Lūcijas Garūtas kantātes «Dievs, Tava zeme deg» atskaņošana, piedaloties Talsu luterāņu draudzes korim «Amenda», solistiem Ingum Pētersonam un Aleksandram Poļakovam, diriģējot Mārtiņam Ozoliņam, kuram pēdējā brīdī nācās stāties sasirgušā Edgara Račevska vietā, un pie ērģelēm sēžoties Aivaram Kalējam. Apbrīnojamā akustika emocionālās kantātes skaņām ļāva biezi piepildīt telpu. Kantātes sākuma izmisumam izskanot, baznīcas sienas piepeši šķita kļūstam pelēcīgas, bet, tuvojoties tās noslēgumam un izskanot lūgšanai «Mūsu Tēvs Debesīs», telpa atkal ietvēra klātesošos silti dzeltenbalta, un saule dāsni spīdēja pa logiem.

Svētku dalībnieki,

liekas, varēja būt mazliet noguruši no emociju pārbagātības, bet vienlaikus piepildīti. Talsu novada domes priekšsēdētājs Miervaldis Krotovs atzina, ka ir aizkustināts, piedzīvojot, kā dievišķais mūzikas spēks ienācis novadā. Arī Aleksandrs Poļakovs, neskaitāmi daudz reižu visiem pasakoties, runāja par piedzīvotu brīnumu. Katra pasākuma dalībnieka, organizatora, mūziķa un klausītāja sirdspuksti, viņaprāt, vienu veselu dienu neskaitāmi daudz reižu apliecinājuši: Dievs ir.

Protams, ir nianses, kas mazliet bojāja kopējo prieku. Ja ir tik daudz mūziķu, kas cits citu nomaina ar dažu priekšnesumu intervālu, neizbēgama ir murdoņa baznīcu aizmugurē, katru dalībnieku uzmeklējot un dodot viņam norādījumus. Ja kantātei minēts noteikts atskaņošanas laiks, lielākā daļa cilvēku, plānojot savu laiku, droši vien sagaida, ka tad, nevis stundu vēlāk, viss arī sāksies. No otras puses — tie, kuri atbrauca it kā tikai noklausīties kantāti, saņēma un piedzīvoja daudz vairāk, nekā bija cerējuši. Godīgi sakot, visvairāk nepatīkami pārsteidza tas, ka tik daudz cilvēku joprojām neuzskata par vajadzīgu (vai arī — tiešām to aizvien nav iemācījušies?) pasākumos izslēgt mobilo telefonu skaņu! Un telefoni, kā likums, zvana visnepiemērotākajos, visklusākajos brīžos… Atliek vien turēties pie Aleksandra Poļakova vērtējuma — šādos pasākumos vispār nekas nevarot būt nepareizi. Kas bija, tam acīmredzot bija jābūt.

Starp citu, gaidot jau nākamo «Gara mūzikas» notikumu, ir vērts īsināt laiku, šad un tad ieskatoties interneta mājas lapā www.garamuzika.lv, kurā arī turpmāk varēs atrast ikdienā noderīgu informāciju par iesaistītajiem pagastiem, apskatīt galerijas ar visdažādākā veida vizuālajiem vēstījumiem, kas izstādē apskatāmi Laucienes kultūras namā, pastkartēm un fotogrāfijām, klausīties mūziku un pat lejuplādēt grāmatas.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Četras baznīcas pieskandinās «Gara mūzika»

Talsu luterāņu draudzes koris «Amenda» gatavojās Benitas Paegles vadībā kantātes «Dievs, Tava zeme deg» mēģinājumam. Kora priekšā stājās diriģents prof.Edgars Račevskis. Pie klavierēm — komponists, diriģents, pianists Imants Mežraups.

Mēģinājuma izskaņā, līdz asarām saviļņots, prof. Edgars Račevskis vien bilda: "Paldies Benita... Paldies korim... Jūs esat fantastiski..."

 

Nākamsvētdien, 24. jūlijā, pirmreizīgs notikums muzikāli piepildīs četras Talsu novada baznīcas — norisinoties projekta «Gara mūzika» kulminācijai, ievērojams pulks mūziķu uzstāsies Strazdes, Balgales, Nurmes un Stendes luterāņu dievnamā.

Lai arī svētdienas notikumi droši vien daudziem šķitīs projekta redzamākā un dzirdamākā daļa, jau ilgu laiku iepriekš «Gara mūzikas» komanda veikusi virkni daudzpusīgu darbu. Savulaik, iepazīstoties operas solistam Aleksandram Poļakovam un mācītāja pienākumu izpildītājam Jānim Kundziņam, spriests par iespējamo sadarbību. Pievienojoties vēl citām radošām personībām, radusies iecere radīt ko īpašu un nebijušu četrās baznīcās, kurās kalpo Jānis Kundziņš, pamazām ideju apaudzējot ar jauniem un jauniem papildinājumiem. «Baznīca vienmēr bijusi informācijas apmaiņas, satikšanās, saskatīšanās vieta, uz kuru ļaudis devušies, īpaši uzposušies, baznīca agrāk pildīja interneta, pasta, dzimtsarakstu nodaļas un citas funkcijas. Tas ir fenomenāli! Bet laika gaitā vienam ir kaut kas aizdots, citam… Gribas baznīcu nolikt atpakaļ tās vietā,» kopējo ieceri no savas puses raksturoja A. Poļakovs. Projekta interneta mājas lapā www.garamuzika.lv var iepazīties ar paveikto — te ir apkopota ikdienā noderīga informācija par pagastiem, kuros atrodas iepriekšminētās četras baznīcas, te ir galerijas ar «Gara zīmēm» — visdažādākā veida vizuālajiem vēstījumiem, kas izstādē būs apskatāmi Laucienes brīvā laika pavadīšanas centrā, neizpaliek pastkartes un fotogrāfijas ar visām četrām baznīcām dažādos laikos, te var paklausīties dvēselisku mūziku un pat lejuplādēt grāmatas!

Projekta nosaukums «Gara mūzika»

nenorāda uz mūzikas izpildīšanas ilgumu, bet gan — uz tās iedvesmas avotu un vienlaikus arī sasniedzamo mērķi. Garīgā mūzika, mūzika garam, Gara mūzika — tā paši vaininieki paskaidro radušos vārda spēli. Nākamsvētdien pirmais muzikālais impulss tiks dots 10.00 Strazdes luterāņu baznīcā, no 11.00 ieskanēsies Balgales dievnams, no 13.00 «Gara mūzikai» durvis vērs Nurmes baznīca, no 14.00 — Stendes dievnams, kam šis ir 260. jubilejas gads, tādēļ te vēlā pēcpusdienā izskanēs arī Andreja Eglīša un Lūcijas Garūtas kantāte «Dievs, Tava zeme deg» Talsu luterāņu draudzes kora «Amenda» izpildījumā, piedaloties tenoram Ingum Pētersonam un baritonam Aleksandram Poļakovam, pie diriģenta pults stājoties Edgaram Račevskim, bet pie ērģelēm — Aivaram Kalējam. Informācija projekta mājas lapā liecina, ka vēlēšanos piedalīties muzikālajā ceļojumā no baznīcas uz baznīcu izteicis ne viens vien plaši pazīstams mūziķis, tostarp Latvijas Nacionālās operas soliste Andžella Goba un pat norvēģu liriski dramatiskais tenors Terje Corneliussen, piedalīsies arī Rīgas Latviešu biedrības vīru koris, sieviešu kamerkoris «Unigunde», Jelgavas Svētās Annas Katedrāles draudzes koris, vietējie izpildītāji — ansamblis «Sanctus», vokāli instrumentālais ansamblis «Anne's Band» un folkloras kopa «Trejteka», virkne solistu, instrumentālistu, koncertmeistaru un ērģelnieku. «Nezinu citu pasākumu, kurā ikviens var nākt un vienkārši gavilēt baznīcā! Klausītāji te nav obligāti, jo galvenais klausītājs — Dievs — jau ir! Pasākums joprojām ir atvērts mūziķiem — var pieteikties līdz 24. jūlija rītam vai pat ierasties ar savām notīm vai mūziķiem,» sacīja A. Poļakovs. Visa noslēgumā plānota vēl arī zaļumballe Laucienes pagasta «Pūcēs», uz ko aicināts ikviens interesents.

Mācītāja pienākumu izpildītājs Jānis Kundziņš izteica cerību, ka šāda veida pasākums turpmāk varētu kļūt par paliekošu tradīciju.
------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
 
GARAmūzika
2011.gada 24. jūlijā


Plānotā dienas kārtība:

 

7.00 izbraukšana no Rīgas ar autobusu (viesnīca „ Rīga” – stāvvieta pie galvenās ieejas)

10.00 GARAmūzikas pasākums Strazdes dievnamā

11.00 GARAmūzikas pasākums Balgales dievnamā

13.00 GARAmūzikas pasākums Nurmes dievnamā

14.00 – 16.00 GARAmūzikas pasākums Stendes dievnamā

15.00 Dalībnieku pustdienas

16.00 Stendes dievnamā „Dievs tava zeme deg”  - ģenerālmēģinājums

17.30 Stendes dievnamā -  svinīgais dievkalpojums veltīts dievnama 260. gadadienai

 

Pēc 20.00 GARAmūzikas zaļumballe - groziņvakars Laucienes pagasta „ Pūcēs”,

tiek aicinātas GARAmūzikas pasākuma draudzes, aktīvie dalībnieki, klausītāji.

Spēlē vokāli instrumentālā grupa – „Nav problēmu”.

 

Sirsnīgi sveicam muzikālā pasākuma dalībniekus, kas izteikuši vēlēšanos aktīvai līdzdalībai!


Pasākumus vada mācītājs Jānis Kundziņš un draudzes

 

Terje Corneliussens – Andersens - izcilākais norvēģu mūslaiku līriski dramatiskais tenors

Raimonda Felšs – ērģelnieks 

Imants Mežaraups - komponists un pavadītājs, ērģelnieks

Ingūna Vicinska  - ērģelniece 

Eridana Žiba – pianiste, koncertmeistere 

Erika Apeine- pianiste, koncertmeistere 

Rīgas Latviešu biedrības vīru koris – diriģents prof. Edgars Račevskis

Unigunde – sieviešu kamerkoris - diriģents prof. Edgars Račevskis

Ansamblis "Sanctus" - vokālais trio, flauta, klavieres, ansambļa vadītāja Vija Ivanovska


Jelgavas Sv.Annas Katedrāles  draudzes koris

Diriģents: Andris Jansons

Draudzes ērģelniece un muzikālās dzīves organizētāja: Māra Ansonska

Administratore: Evija Mauševica

 

Talsu garīgais vokāli instrumentālais ansamblis  - „Anne´s Band” – Anna Sēruma - komponiste, ģitāra, balss 

Folkloras kopa „Trejteka”
Valda, Ainars Zēbergi - balss, ģitāra, sintezators

Vokālā grupa „Domiņas” – bērnu ansamblis 

Karina Suhorukova - čello

Marta Done – klavieres, ērģeles

Kaspars Ulmanis – kontrtenors, klavieres

Armands Ulmanis – saksafons

Kārlis Ozoliņš – trompete

Raimonds Počs – tenors, klavieres, ērģeles

Kārlis Apkalns – balss, klavieres 

Aleksandrs Poļakovs - baritons

Marika Gravrone - soprāns

Andris Ķipļuks - tenors 

Andžella Goba - soprans

 

Stendes dievnama 260. gadadienai veltītais svinīgais Dievkalpojums  ar GARAmūzikas dalībnieku piedalīšanos. „Dievs Tava zeme deg” – dzied Talsu LELB draudzes koris – diriģente Benita Paegle, tenors Ingus Pētersons, baritons Aleksandrs Poļakovs, ērģeles – Aivars Kalējs. Pie diriģeta pults prof. Edgars Račevskis.

 

GARAmūzika labprāt publicēs pasākuma dalībnieku biogrāfijas, kontaktinformācijas, foto.

Sadaļā SADARBĪBA – Kultūra – GARAmūzika gaidām Jūsu materiālus, kas internetā saglabāsies līdz nākošā gada pasākumam.

Pateicamies par sadarbību.

Materiālus iesūtiet – Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

lvenenfrsv


Ja Jūs uzrunā iespēja dziedāt, atskaņot, radīt mūziku garam un sirdij,
esiet aicināts iesaistīties GARAmūzikas pasākumā
Talsu novada dievnamos – Laucienē, Stendē, Balgalē, Strazdē
2011.gada 24.jūlijā.

 

Vairāk par šo ieceri…

 

Latvijā, Kurzemes pašā sirdī, dižu koku un ceļu ielokos greznojas luterāņu dievnami. Četrus gadsimtus svētos klonus deldējuši baznīcēnu soļi (Strazdes baznīcā - kopš 1596.gada; Nurmes baznīcā - kopš 1594.gada; Stendes baznīcā – kopš 1751.gada; Balgales baznīcā – kopš 1809.gada). Četrus gadsimtus ļaudis kristīti, iesvētīti, devuši ģimenes svēto solījumu, pavadīti mūžības ceļā.

 

Draudžu gana pienākumus patlaban aicināts pildīt ev. Jānis Kundziņš.

Jauni cilvēki, dinamiskas domas, uzdrīkstēšanās…

 

Kopā ar dažiem domubiedriem – ērģelnieku Raimondu Felšu un dziedātāju Aleksandru Poļakovu, ir radusies doma par muzicēšanu dienas garumā Talsu novada dievnamos – GARAmuzicēšanu - 2011.gada 24.jūlijā.

 

Tā ir vīzija par mūzikas varu, kas vienlaicīgi skan četrās baznīcās. Par mūziku, kas harmonē ar telpu, tradīciju:

 

GARĪGĀ MŪZIKA, MŪZIKA GARAM, GARA MŪZIKA.


Dalībniekam būs iespēja muzicēt vienā vai vairākos dievnamos ar nemainīgu vai variētu sniegumu, arī muzikālā materiāla atkārtošanās vairāku interpretu izpildījumā būs apsveicama.

 

Mēs piedāvājam:

muzicēt un ļauties mūzikas brīnumam:

  • Strazdes dievnamā – ērģeles (būvētas 1885.g., J.Krēsliņš), klavieres,
  • Stendes dievnamā – ērģeles (būvētas 1898.g., E.F.Valkers), klavieres,
  • Balgales dievnamā – ērģeles (būvētas 1860.g., K.Hermanis), klavieres,
  • Laucienes dievnamā – ērģeles (būvētas 1840.g., K.Hermanis), klavieres,

kā arī:

  • vietējo ērģelnieku padomu par ērģeļu uzbūves specifiku,
  • konceptā paredzēt muzikālā mēģinājuma iespējas,
  •  interpreta pieaicināts pavadītājs ir vēlams (ne obligāts).
 

Muzicēšanas dalībniekiem tiks nodrošināts transports no Rīgas uz muzicēšanas vietu un atpakaļ uz Rīgu, kā arī pusdienas koncerta dienā. Nakšņošana iespējama Talsu novada viesu namos.

 

  • pasākumam nav komerciālu mērķu
  • pasākums ir bez maksas kā dalībniekiem, tā klausītājiem – būs iespēja ziedot Talsu novada dievnamiem
  • pasākuma koncepts ietver arī lauku zaļumballi 24.jūlija vakarā Laucienē (par simbolisku samaksu)

 

Mēs ceram uz 10 - 500 dalībnieku lielu atsaucība, kas, attiecīgi, prasītu atšķirīgus izkārtojuma konceptus.

Tie, kas jūtās uzrunāti, ir aicināti pieteikties līdz š.g. 31.maijam, aizpildot Pieteikuma/Reģistrācijas anketu.

Protams, dalības intereses paušana būs iespējama arī pēc š.g. 31.maija, līdz pasākuma dienas rītam 2011.gada 24.jūlijā.

 

Rīcības komitejas biedri ir arī sazvanāmi:


Jānis Kundziņš:           Tel.: +371 63224035

Edgars Račevskis:       Tel.: +371 29630067

Raimonds Felšs:          Tel.: +371 26355741

Zane Zvirgzdiņa:         Tel.: +371 26204932

Aleksandrs Poļakovs:   Tel.: +371 27802423, Tel.: +352 266 87 308 (Luksemburgā)

Anita Kļaviņš:             Tel.: + 33 2 43 90 21 70 (Francijā)

 

Mūsu e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu

 

Projektu atbalsta:

  • Abu mūsu Latvijas ev.lut. Baznīcu draudzes Latvijā un pasaulē,
  • Talsu novada padome un darbinieki,
  • Talsu mūzikas skola,
  • Latvijas mūzikas informācijas centrs,
  • Latvijas Teātru darbinieku savienība,
  • «Piena ceļš» - bezpeļņas biedrība Latvijā&Francijā.

Kam tiek sūtīta šī informācija:

Esam centušies iespējamos dalībniekus uzrunāt individuāli ar laipnu Latvijas Mūzikas Informācijas centra un Latvijas Teātru Darbinieku Savienības informatīvo atbalstu, taču kolēģu, draugu, citu interesentu informēšana no Jūsu puses ir visnotaļ uzteicama.

 

Jeb – noslēgumā:

Ja Tu nupat kā esi beidzis mūzikas skolas 1.klasi; vai esi emeritēts mūzikas profesors, operas solists vai tāds bijis, vai par tādu vēlies kļūt; ja mūzikas skolu sauc par savu (audzēknis, docētājs), esi diriģents, kura aizraušanās ir … ērģeļspēle vai kāds cits instruments; ja vijolnieka diplomam paralēli kop kādu muzikālu aizraušanos; ja gribi dzirdēt savu kompozīciju skanam (sinhrons pasaules pirmatskaņojums četrās baznīcās - vai tā nav Tava ideja…); ja esi sitamo instrumentu virtuozs; ja gribi zināt, kā Tava pikolo flauta, fagots vai bazūne skan dižos baznīcu mūros; ja pagājušais eksāmens nebija veiksmīgs un nu sev un draudzenei/draugam gribi pieradīt – „varu!“; ja Mūzikas akadēmija Tev ir (bija) ne tikai jauku ballīšu vieta, bet arī sūru sviedru svaidīts areāls; ja dievnamā ne reizes neesi nospēlējis „Turku maršu“; ja pēc trīsdesmit gadu darba orķestrī gribi nospēlēt „Mirstošo gulbi“ tā, kā tam būtu jāskan; ja jaunais trio sastāvs gaida pirmo tikšanos ar klausītāju; ja konservatorijas kvartets beidzamo reizi saticies uz valsts eksāmenu Ķepīša virsvadībā; ja esi ieradies vasaras brīvdienās no darba vai studijām kaut kur citur pasaulē un vēlies vienkārši ļauties mūzikas varai Latvijā,


ESI SIRSNĪGI AICINĀTS PIEDALĪTIES!

 

 

Rīcības komiteja

Google Translate

NURME – 2014